dzīvē ir pāris lietas, kas ir mega svarīgas. viena no tām, kā izrādās, ir nokļūt pie zobārsta, kuram var uzticēties un no kura nav jābaidās, jo viņš/-a ieklausās pacienta visneracionālākajās bažās.

in other news, šodiena ir šausmīgi jocīga, pieļauju, ka tas, ka rītu sāku ar jau minētā zobārsta apmeklējumu un daudz mierīgākām manipulācijām, nekā biju baidījusies, ir daļēji pie vainas.

ar mani tātad viss kārtībā, sliktākā lieta manā dzīvē šobrīd ir tas, ka es kavēju visus termiņus un dedlainus, un saistības. diemžēl par manu kaķīti gan to nevar teikt, matejiņam ir aknu iekaisums, paaugstināta temperatūra un pilnīgi neesoša apetīte. kas savukārt nozīmē, ka viņš jau ir tā izkāmējis, ka varu nabagam skaitīt muguras skriemeļus. bet arī runčiem, kā izrādās, ir tendence izlikties, ka viss labi, un es kādu brīdi to apetītes zudumu norakstīju uz to, ka viņš vienmēr slikti ēd, kad esmu prom. cenšos nedomāt, ka esmu paviršs hūmins un slikti izturos pret kaķiem, bet, ņemot vērā to, ka viņa uzvedībā līdz šim tiešām nav bijušas nekādas izmaiņas, laikam jau tas ir saprotami.
bet nu nekas, otro dienu vedu uz klīniku likt sistēmu, ārste teica, ka viņam jādod arī antibiotikas, galvenais, jācer, ka šis nav nekas lipīgs un serjožam nesāksies kas līdzīgs.

ironiskā kārtā es tieši izdomāju, ka, lūk, augusts būs mēnesis, kad es savedīšu kārtībā savas finanses. klāt mēneša 7. diena, esmu teju iztērējusi visu aldziņu starp savu dzīvi un ikdienu, pašas gudrības zobu un kaķīti, kurš bēdīgā stāvoklī, jāķeras klāt citu projektu avansiem, kas nekad nav laba ideja, jo pārāk atgādina tos banku overdraftus. gribēju drusku palaist vaļā savu bāra darbu, bet nu laikam vēl nevar. vienkārši vakar arī pieleca, ka es, iespējams, strādāju mazliet par daudz, bet, kamēr es tā varu, kāpēc gan ne.