aņa delovejevna ([info]deloveja_kundze) rakstīja,
@ 2016-08-02 13:58:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
šodien darbā panesās lieliska viktorīna par tēmu latviešu filmas, kuras ir par nāvi.

ja tā padomā, tad Limuzīns Jāņu nakts krāsā ir tiešā veidā par nāvi, jo visi taču nevar sagaidīt, kad Mirttante nomirs.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]jim
2016-08-02 14:01 (saite)
paga, ir kāda latviešu filma, kas nav par nāvi? (maybe kāda bērnu)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]deloveja_kundze
2016-08-02 14:05 (saite)
cik atceros, ''Rudens rozes'' un ''Kapteiņa Enriko pulkstenis'' nav par nāvi. es šobrīd atceros tikai Streiča filmas, saproti.

bet tāpēc jau šī viktorīna bija tik jautra. tad gan mums lūdz specifiski par ievērības cienīgiem miršanas skatiem tikai spēlfilmās, atmetot animāciju, un tā nu mēs cītīgi saucām visas pašnāvības ainas. visimpresīvākā nenoliedzami ir ''Liekam būt''.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]usne
2016-08-02 14:33 (saite)
un Dullā Paulīne!

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]deloveja_kundze
2016-08-02 15:02 (saite)
un tad, protams, ir tās filmas, kur cilvēki daudz mirst, kā ''Nāves ēnā'' un ''Mērnieku laiki'', piemēram. mums tādu tomēr ļoti daudz.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]usne
2016-08-02 15:07 (saite)
Jā, Vanadziņš vispār trauma.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]deloveja_kundze
2016-08-02 15:08 (saite)
tas gan ir viens no smalkākajiem nāves attēlojumiem kino, man liekas. bet bezgala traumatisks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]dominika
2016-08-02 15:16 (saite)
Ne gluži par tēmu, bet es nekad neesmu sapratusi kādēļ tik daudziem Vanadziņš ir šķitis tik traumējošs. Es gan pirmo laikam izlasīju grāmatu, nevis redzēju multeni; bija bēdīgi, bet ka justos traumēta neatceros. Laikam jau diezgan agri nāvi pieņēmu kā kaut ko dabisku, lai gan neatceros arī, ka tuvinieki būtu ar mani par to runājuši vai kaut kā skaidrojuši. Moška tā nosacīti reliģiozā vide, kur es katru gadu dzirdēju arī par Jēzuliņa nāvi? Bet nu, es biju arī bērns, kas pēc Kozetes izlasīšanas (bija tāda grāmatiņa bērniem, kurā bija adaptēts fragments no Nožēlojamiem, kur Kozete iet pēc ūdens un stiepj milzu spaiņus - padomju laiku bērnu literatūra ze best) nolēmu, ka tā būtu forša rotaļa, sāku slēpties virtuvē zem galda un prasīt lai man dod darbu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]usne
2016-08-02 15:33 (saite)
Man personiski traumējošs nozīmē dziļu, spēcīgu, emociju. Savukārt par to ko mēs spējam vai nespējam pieņemt var uzzināt tikai pavērojot savu dzīvesveidu, es vienmēr esmu bijusi ļoti melanholiski noskaņota.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]dominika
2016-08-02 15:40 (saite)
Ā, interesanti. Es arī daudzus gadus - nu vismaz vēlīnā bērnībā un pusaudžgados biju ļoti melanholiska, bet spēcīgas emocijas neinterpretēju kā traumu; emocijas ir emocijas, kuru spēcīgo jušanu zināmā mērā par izbaudīju, tikai vēlāk/atsevišķos brīžos tās sāku just kā traucējošas. Jāpadomā par šo tēmu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]vilibaldis
2016-08-02 17:57 (saite)
man uzreizi kaut kā Mirāžas noleciens no klints iezīmējās. :)

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?