Ā, interesanti. Es arī daudzus gadus - nu vismaz vēlīnā bērnībā un pusaudžgados biju ļoti melanholiska, bet spēcīgas emocijas neinterpretēju kā traumu; emocijas ir emocijas, kuru spēcīgo jušanu zināmā mērā par izbaudīju, tikai vēlāk/atsevišķos brīžos tās sāku just kā traucējošas. Jāpadomā par šo tēmu.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: