ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2016-10-11 12:43:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Krieviem arī ir savs Krišjānis

Izskatās šādi:

https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%94%D1%83%D0%B3%D0%B8%D0%BD,_%D0%90%D0%BB%D0%B5%D0%BA%D1%81%D0%B0%D0%BD%D0%B4%D1%80_%D0%93%D0%B5%D0%BB%D1%8C%D0%B5%D0%B2%D0%B8%D1%87

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]krishjaanis
2016-10-11 13:44 (saite)
nekad nav tādas "atgriešanās pie bijušā", vienmēr jaunajā situācijā tiek paņemts kaut kas no vecā un kopā ar jaunajiem apstākļiem sintezēts funkcionālā produktā. zinātne un zinātniskā metode ir tieši tāda pati ēka, salikta no dažādiem laukiem un situācijām, kā tektoniskie slāņi, pat ja lielu lomu konkrētu problēmu risināšanā spēlē integrālā un matemātiskā vai Baijesa loģika, tad neapejams stūrakmens joprojām ir Aristoteļa loģika un Bēkona Novum Organum, izņem vienu, ēka varbūt pat sabrūk vai sāk lagot.
Un tā daudzās sfērās.
Kompaktas, izkaisītas, autonomas dispersed network stila "rūpnīcas" ar labu transporta un sakaru tīklu izklausās jau labāk, bet ne obligāti. liela loma ir nākotnes projekcijām, es, piemēram, domāju, ka vienā brīdī multimiljonu pilsētās tiks sasniegts kritiskais punkts, pēc kā seko societal collapse. planētas pārapdzīvotība (un te nelīdz arguments, ka uz zemes ir daudz brīvu virsmu, cilvēki visos laikos, par spīti vietas plašumam, tomēr ir pulcējušies konkrētos punktos) būs, varbūt jau ir, jūtama problēma šīs paaudzes vai vismaz gadsimta laikā, to, protams, atrisinās kosmoss, bet pagaidām, lai cik dīvaini tas neizklausītos, kosmosa apguvē cilvēce joprojām ir bērna autiņos, neizskatās reāli tuvākajos 50, 100 gados, enerģijas un dzinēju, un pārvietošanās iespēju jomā joprojām ir kaut kādi zinātnes, varbūt dogmātikas griesti, kurus neviens nespēj pārkāpt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2016-10-11 13:55 (saite)
Kosmosa apguvē mēs tiešām esam saskārušies ar sākotnēji vāji apzinātām problēmām, no kurām galvenā ir radiācija. Bet šīs problēmas nav nepārvaramas. Konservatīvais risinājums ir biezāki aizsargslāņi, būves zem citu planētu/ pavadoņu/ asteroīdu virsmām. Radikālais risinājums ir cilvēku ķermeņu pārbūve. Droši vien nāksies iet abus ceļus.

Tb problēma nav tik daudz dzinējos kā izplatījuma vides nepiemērotībā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2016-10-11 13:57 (saite)
Ar pilsētām savukārt ir tā: infrastruktūras pieejamība vs personiskā telpa. kas kuram svarīgāks. Līdz ar to ir prognoze, ka daļa cilvēces dzīvos kompaktos centros - megapolēs/ hipermegapolēs/ aglomerācijās, daļa - izkliedēti. Veselīgi un laimīgi var realizēt gan vienu gan otru un tie risinājumi nemaz nav tik atšķirīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]zazis
2016-10-11 14:48 (saite)
nezinu vai par tēmu, bet priekš manis šodienas pozitīvākā ziņa ir šī. http://inhabitat.com/paris-allows-anyone-to-plant-an-urban-garden-anywhere/

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mindbound
2016-10-11 19:57 (saite)
Cits faktors, ko nākas ņemt vērā gan no mazāka mēroga piemēru empīrikas, gan no grafu teorijas, ir tas, ka, šīm aglomerācijām turpinot augt un izplesties, ir prognozējams, ka kādā (no šīs dienas, iespējams, attālā, bet tas nav no svara) brīdī notiks fāzu pāreja un radīsies oikomenopole jeb tāda pilsētplatība, kas aizņem tik daudz vietas, cik uz planētas ir pieejams ar tā brīža tehniskajiem līdzekļiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2016-10-11 20:03 (saite)
Var jau atstāt planētas virsmu dabas rezervātam un habitātus izvietot citur, t.i. garozas pamatklintī, orbītā un tml.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2016-10-11 20:10 (saite)
Ja kaut kāda iemesla dēļ ir tāds sentiments, tad droši vien var, bet tas prasa tehnoloģijas (vai nu gredzenpasaules pietiekama cilvēku skaita izmitināšanai orbītā, vai ļoti ekstensīvu un intensīvu inženieriju planētas mēroga pamatklintāja izbūvēšanai), kas, salīdzinot ar brīdi, kad pašreizējās megapoles varētu sākt saplūšanu nākamās kārtas struktūrās, ir prognozējamas tikai attālā nākotnē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2016-10-11 20:17 (saite)
Aha, bet biosfēras pārlikšana kaut kur citur ir vēl sarežģītāka, tāpēc vienkāršāk ir pēc iespējas nebūvēt viņai virsū mājas.

also šitas labi ilustrē iebildumu pret kapitālismu. Protams pelnošāk ir būvēt pilsētas parastās uz priekšu un dabu pakāst, bet to mums nevajag.

Nu un also, preferētā sekvence: dzimstības regulēšana kamēr attīstam orbitālo (mēness, asteroīdu etc) un pamatklintāja inženieriju

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2016-10-11 20:19 (saite)
Mana attieksme pret biosfēru un tās saglabāšanas un izmantošanas jautājumiem, šķiet, ir daudz pragmatiskāka, bet tas jau ir pamats sarunai stipri ārpus šīs tēmas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2016-10-11 20:23 (saite)
Nav nekādas vainas offtopiem.

Man ir aizdomas, ka pragmatiska attieksme pret biosfēru ir apmēram tas pats, kas šumeru plāksnīšu izmantošana kazu aploku celtniecībai. Saberztā veidā.

Protams, kad mums visa daba ir molekulārā līmenī ieskenēta, skāde vairs nav tik liela, bet

a) tāda situācija būs vēl stipri pēc gredzenpilsētām orbītā
b) perfektākais sistēmas modelis tomēr ir pati sistēma, īpaši ņemot vērā, ka viņa evolucionē, statisks ieraksts to nedarīs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2016-10-11 20:40 (saite)
Tajā pašā laikā es neesmu gluži komfortabls ar ideju tik visaptverošai cilvēces interešu un ZTP pakļaušanai "lakstiem un lopiem". Es esmu pret jelkā neapdomīgu un nepamatotu iznīcināšanu, taču viena lieta ir biosfēras aizsardzība un pavisam cita ir būtībā kapitulācija biosfēras priekšā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2016-10-11 20:43 (saite)
Hm

Nu es to nesauktu par kapitulāciju, tā drīzāk ir , teiksim tā, mājīgas dzīves telpas iekārtošana.

Ja mums ir [in general] 2 objekti

esošā biosfēra
būvējamā tehnosfēra

Tad es gribu nevis biosfēru VAI tehnosfēru, bet biosfēru UN tehnosfēru. Arī ja tas nav rentabli. Tad rentabilitātes jautājumu risinām ortogonāli, kaut vai ar dzimstības kontroli.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2016-10-11 20:47 (saite)
Varam paskatīties arī šādi:

Ko mēs pakāšam variantā UN attiecībā pret variantu VAI?

es redzu

- peļņu
- iedzīvotāju skaita pieaugumu (tā straujumu)

Tas ir vērtīgi?

Ja jā - tad kādā veidā?

Un varbūt es kaut ko neredzu, tb mēs pakāšam vēl kaut ko?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2016-10-11 20:55 (saite)
Nevis "ko pakāšam attiecībā pret a priori pieņemto variantu pēc noklusējuma", bet gan "kādi ir abu variantu, sākotnēji pieņemtu kā esošu ar vienlīdz lielu utility, savstarpējie plusi un mīnusi". Pārrēķini.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2016-10-11 21:04 (saite)
OK.

Variants VAI

"+" ātrāk, lētāk, rentablāk īstermiņā, vairāk cilvēku
"-" pakāšam biosfēru, daļēji

Variants UN

"+" nepakāšam biosfēru, katram cilvēkam lielāka personiskā telpa, ātrāk iemācamies orbitālo un pamatklintāja inženieriju
"-" mazāk tūlītējas peļņas, mazāk cilvēku

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2016-10-11 21:06 (saite)
Summējot: Variantā UN mums ir visa kā vairāk pēc ilgāka laika. Viss novārās uz laika preferencēm, sanāk ka UN variants ir racionālāks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2016-10-11 21:09 (saite)
sevišķi post MU pasaulē, starp citu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2016-10-11 21:19 (saite)
[un orbitāls dzīvojamais gredzens ir vieta kur būvēt orionu]

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mindbound
2016-10-11 21:21 (saite)
  • Tie cilvēki, kuru preferenču indeksā liela personīgā telpa stāv pietiekami augstu, pie tādas var tikt arī Koruskantā;
  • Pie šādas biosfēras pasargāšanas mēs pakāšam paredzamā nākotnē vienīgās masveidā un komfortabli apdzīvojamās planētas virsmu kā apdzīvošanai un citām aktivitātēm izmantojamu resursu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2016-10-11 21:27 (saite)
(1) - var, bet biosfērai kirdik
(2) - jautājums ir tāds: vai mums viņu vēl vajadzēs padzīvošanai un aktivitātēm, kad mūsu rīcībā būs jau minētās alternatīvās vietas.

Te vēl ir tāda apsvērums, kas vairāk attiecas uz tuneļveida būvēm: Daudz kontrolējamāki apstākļi nekā uz virsmas. Efektīvas laikasptākļu kontroles sistēma arī varētu būs sarežģītāka par oikumenopoli pamatklintājā. Ja tas ir zemes pamatklintājs, tad vēl par seismiku/ vulkānismu vat satraukties, bet ja mēnesī, tad šo lietu tur praktiski nav/ vismaz ir daaaudz mazāk.

Savukārt biosfēras rezervātam laikapstkaļu kontrole ir stipri mazāk vajadzīga.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mindbound
2016-10-11 20:52 (saite)
Zīmīgi ir tas, ka šādi kompromisi gandrīz vienmēr ir asimetriski, ar vienu pusi, kas sistemātiski paliek zaudētājos tikai tādēļ, lai otrai pusei tiktu nodrošināta "pilna pansija".

Tā tas ir sabiedrībā (konkrētus piemērus atstāšu šeit neuzskaitītus, jo šis ir temats, par kura iztirzāšanu detaļās mani dzīvu apēstu gan liberāļi, gan konservatīvie) un tā tas ir arī šeit – cilvēces mēroga dzimstības kontrole un kolektīvs exodus no planētas virsmas uz daudz grūtāk pielāgojamām vietām tikai tādēļ, lai uz tās visas varētu netraucēti zaļot pļavas un spriņģot jēriņi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2016-10-11 20:59 (saite)
Jēriņi nē, tā jau ir domesticēta forma :)

to, protams, nevar darīt lēcienveidīgi un tas prasa tehniku, kuras mums vēl nav: ērtu transportu zeme - mēness, pavisam cita līmeņa šahtu tehniku (acīmredzot automātiskus tuneļu rakšanas atomkombainus) - bet nu es labāk gribu ērti dzīvot uz mēness vai uz mantijas robežas [pilnīgi automatizētā smart habitātā] un piknikot tajās zaļajās pļavās. Domāju ka gan liberāļi gan konservatīvie šo vīziju pirks labāk, nekā ar bišu šūnu analogu pārklātu planētu, kur ir tikai šūnas, šūnas - un tā simtiem kilometru.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2016-10-11 21:25 (saite)
Man šķiet, ka "jēri" ir ovikaprīdu (aitu ģints) mazuļu vispārīgs apzīmējums, neatkarīgi no domestikācijas; bet tas tā.

Kas attiecas uz vīziju pirkšanu/pārdošanu, tad kritiski no svara ir ne tik daudz to pievilcīgums, kā to praktiskums. Pārdot gaisa pilis vienmēr ir bijis viegli, problēmas sākas ar to celtniecības plānu īstenošanas mēģinājumiem. Šeit ir kritiski svarīgi saprast, vai "atstājam biosfēru mīļā mierā un paši pārceļamies uz starpplanētu kazarmām, lai tikai lakstiem būtu labi" ir 1) praktiska un 2) mums pašiem vēlama perspektīva.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2016-10-11 21:33 (saite)
Te, protams ir ierobežojumi

Tām starpplanētu un/vai pazemes pilsētām ir jābūt vismaz tik pat ērtām attiecībā uz indivīdu, kā virsmas lielpilsētām.

Tas nav nereāli aiz jau minētajiem daudz kontrolējamākajiem apstākļiem. Klimatu tādās sistēmās var burtiski dizainēt. Atšķirībā no klimata uz palnētas virsmas, kur tas ir vismaz daudz sarežģītāk, ja vispār reālistiski izdarāms.

es piedāvāju

a)piebremzēt ar cilvēces kvantitatīvo izaugsmi, vienlaicīgi
b)attīstot minētās un saistītās tehnoloģijas

Tik radikālus risinājumus kā padzīt esošos iedzīvotājus no virsmas mēs, protams, neapskatām.



(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2016-10-11 20:14 (saite)
also mēness kodols ir neliels

https://en.wikipedia.org/wiki/Internal_structure_of_the_Moon

tātad mēnesi var lietot gandrīz līdz centram + kačāt enerģiju no tā kodola, mājām pietiks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2016-10-11 20:30 (saite)
Principā no mēness var uztaisīt death star analogu, enerģijas avosts vidū jau ir, vismaz iesākumam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?