Vegoff
Tātad vēl daži apsvērumi par vegāniem [ne veģetāriešiem bet specifiski vegāniem].

Izskatās ka vegānisms kā izvēle un dzīves veids ir iespējams tālu ne visur, faktiski tikai industriāli attīstītās augsta dzīves līmeņa zemēs kuras ir pievienotas labi funkcionējošiem globālās piegādes tīkliem. Attiecīgi - tā ir izklaide cilvēkiem ar vidējiem līdz augstiem ienākumiem. Tāpēc ka lai arī tehniski to vegānisko ēdienkarti var salasīt tā lai tā ir veselīga, visi nepieciešamie rieksti, pupas, avokado utt. aug galīgi ne visur. Jāpieved.

Ņemsim tādu zemi kā Islande. Zveja un aitkopība. Un pirms atskan vaidi par to kā tie lopi jābaro ar milzu lopbarībām es piezīmēšu ko tās aitas ēd: Zāli. No kalnu nogāzēm. Kur tā aug dabiski pati. Zivis savukārt ēd planktonu vai sīkākas zivis kas arī aug pašas dabiski. Un tagad iedomāsimies kas notiktu ja Islandes iedzīvotāju vairākums vēlētos kļūt par vegāniem. Konteineru kuģu karavānas kuras brauc pāri okeānam kaut kur no Meksikas, Brazīlijas lai šamos pabarotu. Ārkārtīgi ekoloģiski.

Austrālijas stepēs šis pats darbojas ar viņu govīm.

Vai atkal tādas zemes kā Sudāna, Etiopija, Somālija, Alžīra, Lībija. Tur cilvēki vienkārši grib ēst. Nevis `` nujā vot es šito neēdīšu jo dzīvniektiesības``.

Secinājums: Vegānisms tā idejiskajā aspektā ir liels apmāns/ pašapmāns. Tas nekādā veidā nenāk par labu ekosistēmām. Ja pārtikušas valsts laisks iedzīvotājs aiz nav ko darīt sastāda sev exotisku ēdienkarti un skaita carbon footprintus tad viņš varbūt personiski jūtas no tā labāk bet tam nav nekāda sakara ar reālu ekoloģijas un klimata problēmu risināšanu.

https://unherd.com/2022/01/what-vegan-propaganda-ignores/