ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2023-03-24 14:25:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
šito es nesaprotu
// Gan vietēji, gan starptautiski pētījumi liecinot, ka arī skolēnu mācību rezultātiem un klases lielumam ir sasaiste.

"Skolēnu skaits sākumskolā, lai skolēns iegūtu pilnvērtīgu, kvalitatīvu pieredzi izglītībā, ir ne mazāks kā 15 bērni klasē, pamatskolā – ne mazāks kā 20 bērni, vidusskolā – ne mazāks kā 25 bērni klasē.

Lai klase būtu pašpietiekama un mēs varētu skolotājiem nodrošināt labu darba samaksu, skolēnu skaits nevar būt mazāks par 15 bērniem klasē," norādīja ministrijas pārstāve.//


https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2023-izm-klase-nedrikstetu-but-mazak-par-10-15-skoleniem.a502096/?utm_source=inbox&utm_campaign=news&utm_medium=frontpage

Nē es saprotu ka tur ir finansiālas problēmas, bet pēc būtības tak - jo mazāka klase jo labāka izglītība, jo var strādāt ar katru atsevišķi.

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]covid_19
2023-03-24 14:46 (saite)
emmm kvalitatīvu izglītību nodrošina tikai individuāla izglītība

viss pārējais ir tikai knapināšanās un atrunas

teiksim, sametās 30 vecāki kopā, lai dabūtu ūberkruto skolotāju - tas visu savu laiku velta 2-5 klases nesekmīgajiem, jo mācās tikai tie, kas to lietu nezin/nesaprot, pārējie pa to laiku bumbulē

vai 10 vecāki sametas uz vidēji krutu skolotāju - tas visu savu laiku velta klases 2-5 nesekmīgajiem - pārējie bumbulē

secinājums, lai cik liela klase nebūtu, mācīsies tikai nesekmīgie atpalicēji

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]kihelkonna
2023-03-24 15:28 (saite)
varbūt tā statistika ir no tā, ka mazās klases vecāki paļaujas uz skolotāju, bet lielās klasēs nepaļaujas un vairāk māca paši? :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]eos
2023-03-24 16:27 (saite)
Tu saproti visu pareizi.

Domāt, ka IZM domā loģiski un bērniem par labu, ir diezgan naivi.

(Atbildēt uz šo)


[info]vilibaldis
2023-03-24 16:48 (saite)
Lielās klasēs var izvērst grupu darbu un pētījumus utt., bet mana privātā pieredze rāda, ka reāli pārskatīt lauku un kaut ko iemācīt visiem vienlīdzīgi, var ja audzināmo grupa nepārsniedz 12 -15, pēc tam jau aiziet darbs ar dažiem un pofigs par klusajām viduvējībām. Jo 40 minūtes ir 40 minūtes un plānā jāiekļaujas.
Diemžēl.
Nu labi man bija praktiskie priekšmeti, varbūt plikā teorijā ir citādi.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-03-24 17:07 (saite)
Nu jā tas [grupu darbs] ir tas ko var darīt ja nav citas izejas, bet domājams ka jebkurš individuāls darbs no iemācīšanās viedokļa ir vērtīgāks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gnidrologs
2023-03-24 17:09 (saite)
Publiskā valsts izglītība jebkurā gadījumā ir mēsliņš. Labi ja iemācās lasīt, rakstīt un elementāru aritmētiku. Principā pēc pamatskolas, kurai vajadzētu būt 4-6 klases, labāk iet uzreiz strādāt par mācekli sfērā, kura interesē. Apdāvinātākie un entuziasti iet uz univeru, ja grib gūt padziļinātas zināšanas un advancētēku profesiju. Ja ir gudri, turīgi vecāki, tad vislabāk ir mājmācības, vai nu pašu vadībā vai privātskolotāju, jo tad vēl atkrīt ideoloģiskā indoktrinācija un stulbu pedagogu vai stulbu klases biedru ietekme.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-03-24 17:16 (saite)
Ne tikai valsts bet jebkura vispārēja, uz masu orientēta izglītība cieš no šī tāpēc jā, esmu spiests piekrist. Vēsturiski piemēri arī to rāda.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]antiprojekcija
2023-03-24 17:20 (saite)
Izklausās pēc korelācijas jaukšanas ar cēloni - mana hipotēze būtu, ka lielās centrālās skolas ir gan labāk finansētas, gan atrodas labākās ģeogrāfiskās vietās, un tāpēc var nodrošināt labāku mācību kvalitāti (pamatā - kvalificētākus skolotājus), par spīti tam, ka tajās vidēji klasē ir vairāk audzēkņu.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2023-03-24 17:36 (saite)
Jā, jo nabadzīga valsts un nabadzīgi cilvēki, tāpēc nav cita izejas kā sūtīt šajās masu 'izglītības' skolās. Mani vecāki arī nebija bagāti vai ar sakariem, tāpēc nācās aizsūtīt uz sūdīgu purčika videni, kur iemācījos lasīt, rakstīt un elementāru bāzi matemātikā, bet kopumā, skatoties atpakaļ, būtu bijis labāk, ja vecāki jau pēc pamatskolas būtu iebīdījuši kādā arodskolā, jo 12 klašu izglītība tajās skolās ir daudz lieka laika tērēšana + negatīvi sociālie aspekti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-03-24 17:41 (saite)
Arodskolās būtu vēl sliktāki sociālie aspekti, tā ka labāk mājmācība, kaut vai pasīvā - sīkais + daudz grāmatu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2023-03-24 17:52 (saite)
Arodksolas imo ir labas ar to, ka tu kā minimums jau esi apguvis kādu amatu, kurā vari strādāt no agras jaunības un pelnīt naudu, nevis līdz 25 gadiem mētāties pa lekcijām, semināriem un kursiem, kur pašapmierināti pedagogi klārē teorētiku, kur tev nekad nepalīdzēs. Tu pazaudē laiku, kurā tu esi jauns, tavas smadzenes visātrāk ielāgo jaunas praktiskas lietas un iemaņas, lai vnk gruzītu un zubrētu bezjēdzīgas teorijas, ūdeni un ģenerētu diplomdarbus, par kuriem tev viens pisiens. Galnais ūdens tekstu saģenerēt.
Ja nav konkrētas ambīcijas jau no jauniem gadiem un vecāki nebīda, tad labāk uzreiz iet strādāt, iepazīt pasauli, cilvēkus un dabūt dozu pieredzes/streetsmart. Ja ķobis vāras un ir lielākas ambīcjas, tad jau var iet uz univeru, mācīties neklātienē vai vakarniekos, kad esi jau stabila darbā, ir ienākumi par ko apmaksāt mācīšanos un pieauguša cilvēka pašdisciplīna-mērķtiecība. Univerā labāk iestāties no 25-40 gadiem. Bet, kā jau teicu, īpaši talantīgie vai mērķtiecīgie vai kurus bīda labi, gudri vecāki var agrāk, kaut no 14-16 gadu vecuma. Publiskās skolas ir priekš tā, lai populācija nebūtu analfabēti un viss.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-03-24 17:55 (saite)
Apmēram tā, tikai to amatu arī labāk ir mācīties individuāli pie kāda lietpratēja, palīdzot viņam, nevis barā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2023-03-24 18:35 (saite)
Par to jau skaidrs. Ne jau rūpnīcā. Es pats savas prasmes apguvu divu gadu laikā pastrādājot kopā ar diviem pieredzējušiem galdniekiem, kuri mani dažreiz meta ūdenī un teica 'peldi'. Tagad esmu jau pilnīgi drošs par savām prasmēm. Skatīties uz meistaru rokām un darīt kā viņi pēc tam palīdz pašam jau veidot savas idejas un metodes uz tā bāzes. Klausīties lekcijas un seminārus der tiem, kas grib strādāt ofisos un valsts ierēdņu darbos, kas pa lielam ir makulatūras apstrāde un meņģēšanās ar 'kolēģiem'.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-03-24 18:41 (saite)
/ Klausīties lekcijas un seminārus der tiem, kas grib strādāt ofisos un valsts ierēdņu darbos,/

Nu vispār es negribētu ārstēties pie daktera kurš ir viss tāds tikai praktiķis un nehuja nejēdz kas tajos orgānos un šūnās notiek. Okej tas ir tipa kaut kāda tautas dziednieka līmenis, viņš empīriski ir iemācījies piemēram salasīt un pareizi izkaltēt noteiktus augus priekš tējām, bet teiksim to pašu sirds aritmiju vai kaut vai kādu infekcijas slimību hren izārstēs. Kopainu vajag.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2023-03-25 01:31 (saite)
Es atkal noteikti izvēlētos ārstu, par kuru zinu, ka viņš reāli ir izārstējis daudzus cilvēkus, neatkarīgi no viņa metodēm, nevis kādus, kas zina kā papagaiļot pakaļ WHO vai Uģa Ķuga rertorikai un oficiālajiem papīriem, kas man liek špricēt aizdomīgu žīdu čūsku eļļu, kura man nekad mūžā nebūtu vajadzīga, pat ja strādātu kā reklamēts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-03-25 12:01 (saite)
Protams vislabāk ir ja zināšanas atļauj čekot līdzi ko ārsts plāno/ dara.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2023-03-24 18:43 (saite)
[bet strādāt laboratorijās un darbnīcās pašam tiešām ir labākais ļoti daudz kā mācīšanās veids]

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]iokaste
2023-03-24 19:26 (saite)
normāla klases darba pamatā ir - izmest darvas karoti no medus mucas. jo 1-2 debīlie padara mācības par bezjēdzīgām.

(Atbildēt uz šo)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?