Arodksolas imo ir labas ar to, ka tu kā minimums jau esi apguvis kādu amatu, kurā vari strādāt no agras jaunības un pelnīt naudu, nevis līdz 25 gadiem mētāties pa lekcijām, semināriem un kursiem, kur pašapmierināti pedagogi klārē teorētiku, kur tev nekad nepalīdzēs. Tu pazaudē laiku, kurā tu esi jauns, tavas smadzenes visātrāk ielāgo jaunas praktiskas lietas un iemaņas, lai vnk gruzītu un zubrētu bezjēdzīgas teorijas, ūdeni un ģenerētu diplomdarbus, par kuriem tev viens pisiens. Galnais ūdens tekstu saģenerēt.
Ja nav konkrētas ambīcijas jau no jauniem gadiem un vecāki nebīda, tad labāk uzreiz iet strādāt, iepazīt pasauli, cilvēkus un dabūt dozu pieredzes/streetsmart. Ja ķobis vāras un ir lielākas ambīcjas, tad jau var iet uz univeru, mācīties neklātienē vai vakarniekos, kad esi jau stabila darbā, ir ienākumi par ko apmaksāt mācīšanos un pieauguša cilvēka pašdisciplīna-mērķtiecība. Univerā labāk iestāties no 25-40 gadiem. Bet, kā jau teicu, īpaši talantīgie vai mērķtiecīgie vai kurus bīda labi, gudri vecāki var agrāk, kaut no 14-16 gadu vecuma. Publiskās skolas ir priekš tā, lai populācija nebūtu analfabēti un viss.