ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2015-07-21 17:31:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Memētiskā mīmikrija
Es te no rīta atcerējos vienu jocīgu lietu: Daudzi cilvēki man saka, ka pazemība - tas esot labi. Atbildot uz manu izbrīnu & WTF-reakciju, viņi joprojām atkārto to pašu - ka pazemība ir labi un pozitīvi.

Aizdomājos, kāpēc tā notiek.

Nonācu pie domas par jēdzienu jeb memētisko mīmikriju. Tas ir - pastāv jēdziens jeb koncepts, kurā nav nekā konstruktīva, bet tas izliekas par labu un konstruktīvu jēdzienu jeb veselu tādu jēdzienu saimi.

Saprotams, ka ar ``izlikties`` te nav domāta nekāda apzināta darbība, bet tieši šis imitācijas process, kas ir plaši izplatīts dzīvajā dabā un ne tikai. Tā indes molekula imitē enzīma dabisko substrātu un enzīmu salauž. Ļaundabīgs audzējs izliekas par normāliem audiem, apmāna imūnsistēmu un turpina augt. Datorvīruss lietotājam šķiet derīgs epasta pielikums. Patogēni mikroorganismi maskējas zem nevainīgas organisma mikrofloras. Rasene kukainim izskatās pēc labas ēdamvietas. Utt.

Un tagad, atceroties paralēles, kuras starp dzīvo dabu, ģenētiku un abstrakto informācijas, jēdzienu, konceptu telpu velk R. Dokinss, aizvien vairāk izskatās, ka arī šeit saredzama analoģija.

Jēdziens, kurš imitē ko saprātiem derīgu un vajadzīgu, tāds nebūdams, bet caur šo imitāciju jeb mīmikriju turpina pastāvēt infotelpā, noosfērā. Pazemība. Domājams, ka cilvēki, reaģējot uz to pozitīvi, domā tādus konceptus kā apdomība, uzmanīga rīcība, paškritika un paškontrole, kā arī empātija. Un ``safety first``, mediķu ``nekaitē`` konceptus. Protams, ir dabiski, ka jēdzieni pārklājas un linkojas, bet šajā konkrētajā gadījumā tā ir memētiskā kompleksa vājā vieta - jo atvieglo šo mīmikriju un kaitīgais jeb parazītiskais jēdziens velkas līdzi.

Nesen pārlasīju Šellijas ``Frankenšteinu``un tur tas pats. Vienīgais monstrs stāstā atrodas Viktora galvā un tā vārds ir pazemība. Jo kas notiek? Viktors rada būtni un sākumā viss ir OK. Bet tad viņš nobīstas, sāk raustīties, ieslēdzas šī padošanās, pazemība un viņš radījumu atgrūž. Būtne cieš un lūdz Viktoram palīdzību - partneri. Viktors sāk to taisīt un atkal - nobīstas, ieslēdzas pazemība, viss izgāžas. Kā tas stāstā beidzas - ir zināms - ar aizvien lielākām ciešanām visiem iesaistītajiem un bēdīgu galu.

Šis stāsts nav brīdinājums no iešanās pārāk tālu un ``dieva tēlošanas``, kā to bieži traktē. Tas ir brīdinājums no bailēm, padošanās, pazemības.

Nu lūk un šeit mēs redzam atšķirību starp misticismu vispār un lielajām organizētajām reliģijām konkrēti. Ja visādi okultisti, ezotēriķi, rīkstnieki, astrologi utt manā skatījumā ir vnk cilvēki un grupas, kas maldās, tad baznīcas ir grupas, kas maldās UN pretinieks. Jo - pēdējie ir šī pazemības vīrusa dabiskais rezervuārs, līdzīgi kā augļu sikspārņi ir ebolas vīrusa dabiskais rezervuārs.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mindbound
2015-07-21 18:29 (saite)
Memētiskās mimikrijas/dissimulācijas hipotēze ir interesanta un tai būtu vērts pievērst vairāk uzmanības, bet šajā gadījumā es aizdomājos tieši par "Frankenšteinu"; proti, man šķiet, ka baiļu un pazemības aspekti šajā darbā dalās pa autora/tēla griezumu. Pie Viktora īpašu pazemību novērot nevar, toties var redzēt visai daudz izbīļa, šausmu utt., un to iespaidā sastrādātas kļūdas. No otras puses, pašu darbu un autores ieceri var traktēt kā protestu pret hubris, ko tad arī varētu traktēt caur šādu memētisko fenomenu prizmu.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-07-21 18:38 (saite)
Nu mana doma bija tāda, ka izbīļa - šoka - šausmu reakciju cēlonis ir Viktora galvā esošā pazemība, pie kuras viņš, kā jau šādā tradīcijā audzināts cilvēks, ir ticis bērnībā. Kā praktiski visi tajā kultūrā toreiz.

Jo reāli, ārēji, pēc būtības jau nekādām šausmām un izbīlim tur cēloņa nav. Izdevās. Priecāties vajadzēja un komunicēt ar izveidoto būtni.

Jā un izlasot hubris moderno traktējumu (nejaukt ar seno), redzam to pašu - kamēr hubris ir savienots ar humanismu, empātiju un zināšanām, tik ilgi tas ir OK. Tur nav ko protestēt, tā šķiet.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-07-21 18:41 (saite)
Man vairāk šķiet, ka stāsta līmenī tur ir klasisks "gone horribly right" piemērs, kur cilvēks pirms kloķa nospiešanas nebija apsvēris visas savas rīcības sekas pat tuvā nākotnē (piedevām, ja pavisam nedaudz paskatās caur pirkstiem, "Frankenšteinu" var apskatīt arī kā vienu no pirmajiem uncanny valley efekta iztirzājumiem), savukārt pazemības reklāma tur ir autora nodoma jeb iecerētās stāsta morāles līmenī.

Par hubris mūsdienu nozīmi — jā, es sliecos piekrist, ka lack of humility pats par sevi nav nekas slikts, ja to nepavada lack of knowledge.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-07-21 18:44 (saite)
Te tikai jāpiezīmē, ka praktiski visas sliktās sekas (ja sekojam stāstam) jau radīja nevis ``kloķa nospiešana`` jeb būtnes radīšana, bet tikai un vienīgi Viktora paša rīcība pēc tam. Unncanny walley? Savā ziņā jā, bet ne vairāk kā komunikācijā ar dažādu traumu un slimību upuriem, tātad viegli pārvarama nekomforta sajūta.

// jā, es sliecos piekrist, ka lack of humility pats par sevi nav nekas slikts, ja to nepavada lack of knowledge.//

eksakti šis, jā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]honeybee
2015-07-21 22:22 (saite)
Pazemība būtu kruta, ja tas būtu tikai un vienīgi pretnostatījums tam, ko sauc par "entitlement", kas gan ir viena nejēdzīgi pretīga īpašība, nu un kaut kādam egocentrismam/iedomībai/augstprātībai, kas gan nav tik dramatiski sliktas īpašības (atkarībā no tā, kā izspēlē, IMO)

nu un izveidojas viņa diezgan naturāli, kā aizsargreakcija (kas zināmos gadījumos meiko sensu kā pagaidu izdzīvošanas stratēģija), vienkārši no viņas grūtāk tikt vaļā nekā no citām aizsargreakcijām

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-07-21 23:28 (saite)
Ja es pareizi saprotu, tad entitlement ir ``man pienākas/ man ir tiesības`` beznosacījuma uzstādījums. Sevišķi murgainajā variantā šāds indivīds uzskata, ka viņam ``pienākas`` cits cilvēks vai cilvēki. Un kas sanāk? Sanāk ka šāds parazīts nevar eksistēt bez hosta/ substrāta. Hosts/substrāts ir pazemīgie, kas šo te figņu pieļauj.

Ar visāda veida egocentrismu un augstprātību līdzīgi - ja tu saproti, ka esi suverēns saprāts, tad ir ļoti viegli saprast, ka apkārtējie ir tādi paši suverēni saprāti. Tu saproti, ka būt kungam un būt kalpam ir vienādi stulbi un neadekvāti, un hierarhijas vietā ir sadarbība. Līdz ar to sanāk, ka iznīdējot pazemību, mēs iznīdējam augstprātību, tas strādā abos virzienos.

Un taisnība - tāpat kā bailes ir ļoti sens izdzīvošanas pielāgojums, pazemība ir savā ziņā baiļu ``virsbūve``, uz bailēm reducējama figņa. Tātad jā, aizsargreakcija.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?