Nu mana doma bija tāda, ka izbīļa - šoka - šausmu reakciju cēlonis ir Viktora galvā esošā pazemība, pie kuras viņš, kā jau šādā tradīcijā audzināts cilvēks, ir ticis bērnībā. Kā praktiski visi tajā kultūrā toreiz.

Jo reāli, ārēji, pēc būtības jau nekādām šausmām un izbīlim tur cēloņa nav. Izdevās. Priecāties vajadzēja un komunicēt ar izveidoto būtni.

Jā un izlasot hubris moderno traktējumu (nejaukt ar seno), redzam to pašu - kamēr hubris ir savienots ar humanismu, empātiju un zināšanām, tik ilgi tas ir OK. Tur nav ko protestēt, tā šķiet.