Man vairāk šķiet, ka stāsta līmenī tur ir klasisks "gone horribly right" piemērs, kur cilvēks pirms kloķa nospiešanas nebija apsvēris visas savas rīcības sekas pat tuvā nākotnē (piedevām, ja pavisam nedaudz paskatās caur pirkstiem, "Frankenšteinu" var apskatīt arī kā vienu no pirmajiem uncanny valley efekta iztirzājumiem), savukārt pazemības reklāma tur ir autora nodoma jeb iecerētās stāsta morāles līmenī.

Par hubris mūsdienu nozīmi — jā, es sliecos piekrist, ka lack of humility pats par sevi nav nekas slikts, ja to nepavada lack of knowledge.