ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2018-08-08 14:23:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
šajā vietā dzīvo monstri
Pilnīgi nejauši izlasīju ierakstu, ka cilvēks [ja tas ir cilvēks?] taisās mēnešiem nelasīt grāmatas un komentāru pie tā:

//Negribas, lai grāmatas sprauž batonus ausīs. Plus es tērēju daudz naudas grāmatās, ko varētu labāk tērēt drēbēs un kosmētikā, jo pasaule tāpat nenovērtē prātu.//

Noskurinājos un ātri aizvēru to lapu ciet.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mindbound
2018-08-08 16:40 (saite)
Pie pieaugoša informācijas apjoma, sarežģītības un prasībām pēc iespējami lielākas signāla/trokšņa attiecības diezgan ātri iestājas brīdis, kad ar mutvārdiem vienkārši nepietiek, ko uzskatāmi parāda arī fakts, ka praktiski visu civilizāciju attīstībā kādā brīdī ir tikusi izgudrota un ieviesta rakstība, t.sk. cipari.

Tautas daiļrade ir viens, pavisam kas cits ir līgumi, arhīvi, traktāti, hronikas u.c. "sausi", bet pietiekami attīstītai civilizācijai nepieciešami materiāli.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-08-08 16:53 (saite)
Grāmatas, ja neskaita cītīgu daiļliteratūras klasikas vai citu kultūras pieminekļu izpēti, arī mūsdienās pa lielam satur vai nu šauri specializētu figņu profesionāļiem vai lolkaķu līmeņa beletristiku. Pati par sevi lasīšana veicina valodas izkopi, kas arī ir laba lieta, bet nebūt negarantē intelektuālu pārākumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2018-08-08 16:58 (saite)
Es teiktu, ka lasīšana veicina vēl vismaz arī erudīciju un faktoloģiskās bāzes apjomu, protams, atkarībā no un proporcionāli lasāmvielas satura līmenim un daudzveidībai. Tā, kā grāmatas joprojām ir un paliek galvenais "nopietnas" informācijas formāts, tad es teiktu, ka intelektuālu pārākumu lasīšana nerada (to nosaka pārāk daudz dažādu faktoru, gan iedzimtu, gan iegūtu), bet tik un tā ir pretty much nepieciešama pie tā veidošanas un uzturēšanas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krishjaanis2
2018-08-08 19:01 (saite)
Cilvēki mierīgi norunāja lietas, slēdza derības un vienošanās, kā arī ievēroja likumus, paražas, normas utt vēl ilgi pirms rakstveida civilizācija kļuva par normu. Rakstu valodas saistība ar “civilizāciju”, diemžēl, ir ieviesusies šumeru-ēģiptiešu-romiešu-grieķu lobija dēļ.

Ne viss pasaulē ir reducējams uz “pieaugošas informācijas apriti”. Nost redukcionismu, šo smadzeņu nāvi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2018-08-08 19:15 (saite)
> "[..] šumeru-ēģiptiešu-romiešu-grieķu lobija"

Nemaz nerunājot par ķīniešu-korejiešu-indiešu-Vidusamerikas cilšu-semītu tautu-utt., utjpr. "lobiju". Tādas vai citādas formas rakstība, šķiet, ir fiksēts punkts cilvēku grupu attīstības vektoru telpā. Ja nepiekrīti un uzstāj par savu, tad kas tieši būtu civilizācijas-izņēmumi? Mazāk lirikas, vairāk konkrētikas.

> "Ne viss pasaulē ir reducējams uz “pieaugošas informācijas apriti”."

Protams, ka ne viss, bet te arī nav runas par "visu", bet par dažām ļoti konkrētām un šauri specifiskām lietām (rakstības un skaitīšanas sistēmu rašanos), kas ar augstu varbūtību ir reducējamas uz to.

> "Nost redukcionismu [..]"

Pavisam nopietni iesaku nepūlēties manā virzienā. Tev noteikti ir labāki veidi, kā ieguldīt laiku.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-08-08 21:32 (saite)
Rakstība kā tāda ir apsveicama lieta. Ticēt, ka konsūmējot lielākus texta blāķus kāds automātiski kļūst gudrāks, tipisks neinteliģentu cilvēku domu gājiens. Uzskatāmi, ka tāda ticība piemīt ekskluzīvi izklaidējošas literatūras lasītājam, Cth.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2018-08-08 21:59 (saite)
Automātiski – noteikti nē (necessary vs. sufficient).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2018-08-08 22:37 (saite)
Plīz nodefinē iZklaidējošu vs neizklaidējošu literatūru.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-08-08 23:19 (saite)
Apmātība ar definīcijām arī ir viena no izglītotu, bet neinteliģentu cilvēku pazīmēm.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-08-08 23:21 (saite)
labi provējam citādi: Strugacki - izklaide vai ``kaut kas vairāk``?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krishjaanis2
2018-08-08 22:01 (saite)
Bet es vispār nerunāju par "attīstības vektoru". Nav nekādas attīstības ne civilizācijas, ne kultūru vēsturē. Jo, ja saka, ka "ir attīstība", tad vienmēr nākamais jautājums "attīstība uz ko un no kā?" - un tad sākas metafizika.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2018-08-08 22:09 (saite)
Mani neinteresē metafizika, lielākoties pat ne kā zema līmeņa diskusiju subjekts. Šeit ir runa tīri par tehnisko kapacitāšu attīstību civilizācijas ietvaros – t.i., par tādām lietām, kā pieaugošas resursu koncentrēšanas un koordinēšanas iespējas, efektīvākas komunikācijas struktūras, pieaugošs uzņemtās, apstrādātās un saglabātās informācijas daudzums, lietām, kuru gadījumā "attīstība" ir tikai kvantitatīvu lielumu pieauguma līknes nosaukums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-08-08 23:24 (saite)
Jap, reign of quantity pieprasa milzīgu daudzumu busyworka. Saukt to par 'attīstību' ir līdzīgi kā lietot vārdu 'progress'. Daudziem tas asociējas ar virzību uz kaut ko labāku/augstāku. Angliskais "bloat" šķiet vairāk piemērots.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2018-08-08 22:22 (saite)
Nav nekādas metafizikas, sāksim ar to. Atīstība ir tas, ko pamana jebkurš ar elementāriem vēstures pamatiem iepazinies indivīds.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2018-08-08 22:36 (saite)
Un also uz ``nav nekādas attīstības`` vienīgā atbilde ir iepakot krišjāni un nosūtīt uz mazāk attīstītiem rajoniem, ja nu akurāt uz pagātni nosūtīt nevaram, kas būtu vispareizāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?