Ūūlę ([info]chimera) rakstīja,
@ 2017-11-02 09:36:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
aizdomājos par pusmūža krīzes jēdzienu un par to, kāpēc tas tiek tik ļoti nicināts. principā cilvēks apjauš, ka līdz šim ir plivinājies kā sūds āliņģī, dzīvojis mehāniskāk, nekā būtu gribējies, vai arī vienkārši izjūt apnikumu un riebumu pret miljons reizes atkārtotām darbībām, kas nebūt nav pārsteidzoši - pārsteidzošāk būtu, ja tas nenotiktu. attiecīgi, cilvēks sāk kaut kā nebūt kūļāties, spirināties un mainīt nevēlamos apstākļus, kas manā grāmatā vienmēr ir laba lieta.

kā parasti, aizdomājos par savu māti. no malas varētu padomāt, ka viņa dzīvo permanentā pusmūža krīzē kopš, nez, tricāra, ja ne visu mūžu. nu bet a ko viņai darīt? nākamos 40 gadus vārīt boršču un skatīties vienu seriālu pēc otra? krist uz nerviem bērniem? tīties palagā un rāpot uz kapiem?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]chimera
2017-11-02 11:05 (saite)
oi, tas nebija tikai par tavu komentāru, te vispār cibā noskaņas.

un es ne tikai par fizisko, jo mana māte, piemēram, nodarbojās ar māklas vingrošanu tīnībā, bet tagad viņai "ārprāti" no citas kategorijas - piedalās foto izstādēs, rīko tās pati, aizrāvusies ar tango un braukā uz tango maratoniem latvijā un ārpus utt utml.

man šķiet, ka ir tikai normāli, ka cilvēks nedara vienu lietu visu mūžu.

par tevi nezinu, bet man 20 gados spēka nebija vispār, es pārsvarā gulēju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chimera
2017-11-02 11:07 (saite)
un deprezZzoju

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]pikaczu
2017-11-02 11:23 (saite)
https://www.youtube.com/watch?v=j7hIaQ1IbZ4 - 2001 gada filma ar Sigurniju Vīveri [0.27-0.33] manuprāt, ļoti precīzi attēlots fenomens par kuru es domāju

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chimera
2017-11-02 11:24 (saite)
es paskatīšos, bet vēlāk, jo interneta ikrīta piecminūte ir smagi ievilkusies :))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]zan
2017-11-02 13:45 (saite)
Word. Pat ja tas, kas man tagad ir, ir tā briesmīgā pusmūža krīze, es noteikti dodu priekšroku noskriet 5k parciņā vai iemācīties kādam iepist ar kāju pa muti cienījamajā 31 gada vecumā, nekā griezt wenaz un gribēt nosprāgt (ko es darīju 5, 10 un 15 gadus atpakaļ).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]puuce
2017-11-02 11:20 (saite)
Man liekas, tas ir diezgan tipiski puslīdz izglītotiem cilvēkiem, kuriem ir līdzekļi, kas pārsniedz izdzīvošanai nepieciešamo, un kuri nav smagi hroniski slimi un/vai depresijā.
Vairums manu kolēģi Briselē un Luksemburgā ap 40-45 aktīvi rosās - raksta, glezno, skrien maratonus, ceļo, vīno, nodarbojas ar labdarību. Vai mācāš to visu vai ko citu...Jo kāpēc gan ne? (ir daži, kas savu aizraušanos atraduši agri vai vienkārši baidās sākt kaut ko no jauna, bet tas ir cits stāsts).
Es nezinu,cik daudziem tas ir "vienmēr esmu gribējis dejot tango" un cikiem "deju kursi ir veiksmīga cilvēka paketē".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]pikaczu
2017-11-02 11:27 (saite)
pēkšņi sākt dejot tango vai skriet maratonus būtu šīs parādības pozitīvā puse, pēkšņi kļūt par "instagram zaķi" un mangot internetā laikus ar savas pēcpuses portretiem saulrietā ir dažreiz mazliet komiski, bet pieņemsim, ka motivācija ir kļūt par iedvesmu citiem un nekas cits ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]french_mime
2017-11-02 11:54 (saite)
Man tas šķiet forši. Ka cilvēki turpina pētīt dzīvi un viskautko mācās līdz pat vecumdienām!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]neraate
2017-11-02 13:43 (saite)
+

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?