vegāniskais mēnesis un tā draudi/izaicinājumi, tātad.

ar ko tu riskē: praktiski ne ar ko.
ko tu iegūsi: visticamāk, neko īpašu.

tas tā, īsumā.

garumā: mēnesis ir pārāk īss laika posms, lai sašūpotu organisma homeostāzi (nu, neesam mēs tik maigi trauslas būtnes), ja vien nepiekopj kādas īpašas self-mutilation aktivitātes, pie kurām vegānisms nepieder (izslēdz tikai noteiktus produktus, nevis veselas uzturvielu grupas, kā, piemēram, slavenais dikāns, kura, manuprāt, arī ir vienīgā reāli bīstamā diēta no cibā manītajām; par laimi, gandrīz neviens nespēj piekopt stingru dikānu, un labi, ka tā)
pat ja cilvēks pārtiks tikai no (pilngraudu) makaroniem un salātlapām visu mēnesi, viņš būs noklājis Absolūti Lielāko dienišķo uzturvielu klāstu, un neviens deficīts mēneša laikā neliks par sevi manīt.

ieguvēji varētu būt pelmeņu un cita džanka patērētāji, ja vien nepārslēgsies uz vegāno džanku totally (pagrūti un padārgi latvijas apstākļos), bet sāks gatavot paši, taču tad galvenais uzlabojumu iemesls būs whole foods uzturkarte, ne speciāli vegāniska; laktozes nepanesības upuri (nav nekāds retums), kuri pēkšņi pamanīs, ka viņiem pazūd gremošanas problēmas un hroniskās iesnas, attīrās āda utt.
(noteikti ir vēl pāris varianti, kas uz ātru roku nenāk prātā)

kopumā: galvenais vegānā mēneša ieguvums būtu tāds, ka cilvēks saprot, ka var dzīvot bez dzīvniekrproduktiem un Nenomirt Uz Līdzenas Vietas, turklāt ēdot garšīgi (atkarīgs no kulinārām spējām gan).

(gribēju uzrakstīt par to, ka vitamīni neietekmē to, ka tev ir labs/slikts garastāvoklis, bet roka nogura (#noteikti no vegānisma), citreiz)