![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Samurajčiks no rīta sveic mani, izkāpjot no sava groziņa un tekot pretī, un tad mums ir rīta samīļojiens, tad es eju dušā, un pēc tam mēs ejam staigāt, tikai pēc tam kafija un brokastiņas.
Dienā es strādāju, Samurajčiks guļ man pie kājām. Kad Sveķiks no otrā stāva iet pīpēt, Samurajčiks rej. Šovakar es abus iepazīstināju, varbūt tagad vairs neries uz Sveķiku. Kad es eju uz virtuvi vai vispār jebkur, Samurajs tek pakaļ.
Privātums man tagad ir tikai vannas istabā, tā, ziniet, ir tā neforšā vieta, kur sunim mazgā kājas, tur nevajag iet.
Ar mantiņām īsti spēlēties nemāk, ne ar bumbiņām, ne kociņiem. Tā kā viss, ko mēs kopā darām, ir staigājam, glaužamies un strādājam. Ar komandu mācīšanos ir nu tā, bet ja Nē un Fū apgūts, tad nav jau tik traki.
Spēlītes Samurajčikam ir tādas kodelīgas, tajās es neiesaistos, ja sākas kodelība, iespraužu zobos viņa kožammantu. To tad viņš skata pēc kādu minūti urkšķot purina un grauž.
Šodien pastaigā peksis izpildīja ārdīšanās paraugdemonstrējumu lēkājot un kožot pats savā pavadiņā, rūcot ņerņerņer, monstrs nelielais. Ko par šo domāt, nezinu, stāstīšu suņu vārdotājam.
Citādi mīļoties varētu visu dienu, kasiet man šite, kasiet te, un tagad vēderiņu, tagad kakliņu, bet Jaunkundzei mierīgi var arī uzrūkt.
Šodien Jaunkundze gan nonāca pie Samurajčika pačotā, jo bija uzvilkusi manu silto mājas jaku; kungs ilgi ostīja jaku un tad sēdēja arī Jaunkundzei pie kājām.
Uz ielas uzvedas jauki, kamēr vien neredz citus suņus, tad sākas mūsu kauna minūtes.
Bijām uz suņu grupu (kaut kas līdzīgs Anonīmajiem Kodējiem), bet sīkais velnēns nozog visu šovu un traucē citiem AK, tāpēc uz grupu braukt mums nav jēgas. Nu tad individuāla terapija, neko darīt.
Suņu Vārdotājs teica, ka Samurajčiks ir grūts tipiņš, kas nav pieradis, ka cilvēks viņu vada.
Bet mēs nedrīsim to tāpēc, ka tas ir viegli. Mēs darīsim to tāpēc, ka tas ir grūti.
Dienā es strādāju, Samurajčiks guļ man pie kājām. Kad Sveķiks no otrā stāva iet pīpēt, Samurajčiks rej. Šovakar es abus iepazīstināju, varbūt tagad vairs neries uz Sveķiku. Kad es eju uz virtuvi vai vispār jebkur, Samurajs tek pakaļ.
Privātums man tagad ir tikai vannas istabā, tā, ziniet, ir tā neforšā vieta, kur sunim mazgā kājas, tur nevajag iet.
Ar mantiņām īsti spēlēties nemāk, ne ar bumbiņām, ne kociņiem. Tā kā viss, ko mēs kopā darām, ir staigājam, glaužamies un strādājam. Ar komandu mācīšanos ir nu tā, bet ja Nē un Fū apgūts, tad nav jau tik traki.
Spēlītes Samurajčikam ir tādas kodelīgas, tajās es neiesaistos, ja sākas kodelība, iespraužu zobos viņa kožammantu. To tad viņš skata pēc kādu minūti urkšķot purina un grauž.
Šodien pastaigā peksis izpildīja ārdīšanās paraugdemonstrējumu lēkājot un kožot pats savā pavadiņā, rūcot ņerņerņer, monstrs nelielais. Ko par šo domāt, nezinu, stāstīšu suņu vārdotājam.
Citādi mīļoties varētu visu dienu, kasiet man šite, kasiet te, un tagad vēderiņu, tagad kakliņu, bet Jaunkundzei mierīgi var arī uzrūkt.
Šodien Jaunkundze gan nonāca pie Samurajčika pačotā, jo bija uzvilkusi manu silto mājas jaku; kungs ilgi ostīja jaku un tad sēdēja arī Jaunkundzei pie kājām.
Uz ielas uzvedas jauki, kamēr vien neredz citus suņus, tad sākas mūsu kauna minūtes.
Bijām uz suņu grupu (kaut kas līdzīgs Anonīmajiem Kodējiem), bet sīkais velnēns nozog visu šovu un traucē citiem AK, tāpēc uz grupu braukt mums nav jēgas. Nu tad individuāla terapija, neko darīt.
Suņu Vārdotājs teica, ka Samurajčiks ir grūts tipiņš, kas nav pieradis, ka cilvēks viņu vada.
Bet mēs nedrīsim to tāpēc, ka tas ir viegli. Mēs darīsim to tāpēc, ka tas ir grūti.
https://m.youtube.com/watch?v=rgqsl-RMg
:)
Re: :)
Izstāsti, lūdzu, pēc tam, ko suņu vārdotājs par to saka. Mans 10 mēnešu vecais kadrs tā izpildās katrā pastaigā un mani nervi to netur, kas savukārt nozīmē, ka noteikti cieš mūsu attiecību kvalitāte, jo arī es tad sāku neadekvāti izpildīties. Un manā mazajā, klusajā ciemā, kas visādi citādi ir suņu paradīze, neviena suņu (vai manā gadījumā droši vien suņcilvēku) vārdotāja nava. Un pat tuvajā pilsētā neviena nav...
Bet, nu jā, man tas uz nerviem nekrita, un suns ar šo dikti neaizrāvās.
sportā - jā, man ir uzdevums, es to nofilmēju un aizsūtu analīzei
bet tur arī jautājums, kādos brīžos viņš to dara, varbūt tā ir vajadzība izlaist stresu nevis mēģinājums neuzvesties?
un, arī jautājums, cik Tev tas traucē. jo viens ir sabiedrības viedoklis par audzināšanu, bet pavisam cits par jūsu attiecībām.
labāk jau gan ir iemācīties, ka uz trotuāra nespēlējas, bet tikai iet UZ.
Ir arī diezgan forša grāmata "Saruna suņu valodā", vispār ir vērts lasīt par tēmu pilnīgi visu, arī ja kas neder, jo informācijas ir daudz, bet daudz ir arī novecojušās pieejas par sodīšanu, bet var atrast arī info ar modernākiem paņēmieniem.
diezgan daudz info ir Cesar Millan blogā, ar viņu bija Dog Whisperer pārraide.
noteikti var pajautāt tuvākajam vetārstam vai nav kādi suņu audzētāji vai kinologs netālu, bet ļoti jāskatās arī kāds tas kinologs.
ir vērts rūpīgi iedziļināties netā atrodamajā info par suņu ķermeņa valodu, it kā runā daudz, bet ļoti bieži vēl joprojām suņu mīļotāji nenolasa adekvāti
https://www.aspca.org/pet-care/dog-c
https://www.npr.org/2011/05/26/13649706
vajag aptaujāt kaimiņus, ja būtu vairāki gribētāji, iespējams, ka kinologu var sarunāt izbraukuma vizītēs
Noteikti izlasīšu te norādītos linkus. "Sarunu suņu valodā" esmu lasījusi. Nereaģēšanu, nākot iekšā pa durvīm, izspēlējām, kamēr Maru bija vēl pavisam maziņš, un tajā situācijā vismaz mums viņš tiešām vairs virsū nelec. Bet vispār lec, un kā vēl lec. Drusku paskatījos draudzenes ieteiktos Zak George’s Dog Training Revolution, bet tieši par lekšanu mums atbilstošu neatradu. Varbūt slikti meklēju.
Ikurāt vakar iedomājos, ka jāpiezvana vietējai vetārstei un jāizstāsta sāpe.
Nopirkšu kaut ko kviecošu/ pīkstošu, varbūt tas palīdzēs. Viņš gan ir spējīgs pārtraukt ārdīšanos un paskatīties man acīs un apsēsties un apēst kārumu un sēdēt vēl un vēlreiz apēst kārumu, bet, līdzko ir komanda brīvs, tā turpina ārdīšanos no tās vietas, kur pārtraucis...
Es nezinu kas vada un cik maksā, bet Ziepniekkalna mežā katru sestdienu? notiek kinologa nodarbības, zinu arī vismaz 2 mazākas pilsētas, kur arī ik pa laikam ir nodarbības, var apskatīties vai kaut kur tuvumā nav suņu laukums un tad tur var mēģināt atstāt zīmīti vai ielikt info rajona grupā.
http://www.dogs.lv/lv/klubi-un-audzetav
Varu atskaitīties (božena, nepiktojies, ka tavā teritorijā), ka šodien vakarstaigā biju paņēmusi līdzi striķi, kas mums jau kādu mēnesi pa grīdu mētājas un nav izraisījis lielu interesi. Apmēram kilometru pirms mājām jauneklis, krievu medību spaniels (lai gan bija pirms tam izskraidījies suņu laukumā ar dāmām un kungiem), izlēma, ka pienācis laiks pakaitināt saimnieci un paraustīt pavadiņu (viņš to dara tik dinamiski, ka pavadiņa aptinas arī ap vienu kājiņu, un, kad es liecos kāju atbrīvot, rūc un mēģina kamptj ar zobiem cimdā), izņēmu no kabatas un piedāvāju viņam striķi. Notika neticamais - zvērs sagrāba savu striķi un uzņēma strauju riksi uz mājām, izlaizdams striķi no zobiem tikai reizi, kad laikam vajadzēja saņemt ērtāk. Man nav lielu iebildumu pret strauju riksi, bet nez vai arī šitik radikāls risinājums ir labs. Pēc tam ilgi gulēja ar striķi savā vietiņā un vaktēja, vai es nenāku ņemt nost.
Suns visādi ir ļoti sociāls - dievina citus cilvēkus un suņus (ja vien tie iepazīstoties nerej), un pagaidām es esmu vienīgā, pret ko viņš izrāda minimēlu agresiju (tikai pastaigu situācijās), varbūt pret saimnieku arī mazliet, bet tas ir pofigators un neņem galvā.
Par to lekšanu man teica, ka vajag vest uz eee... paklausības ralliju? Tāds mums te it kā neziemas sezonā notiekot...
Kad es skatos kā mana kucēna māsas saimniece zeķēs pa angāru staigā, zaļa paliek, saldama -10C slapju muguru. Tobiš, Latvija ir dekādes atpalikusi, tas gan nenozīmē, ka Tev tuvumā ir instruktors, bet mož arī ir. Mūsu “radiniece” nupat bija rallija sacensībās, viņa dzīvo pavisam ziemeļos
Paklausības rallijs ir tāda ļoti atvieglināta starptautiskas paklausības disciplīna, tāds kā tautas sports.
Ja Tev tas jauneklis rūc un tamlīdzīgi, nav pat nozīmes tik daudz ko, galnais vajag kko darīt, lai viņam saliktos, ka Tu esi forša un, ka Tevi klausīt ir izdevīgāk nekā neklausīt. Spanjēls ir aktīvs suns un viņam vajag ne tikai fizuhu, bet smadzeni kustināt. Kaut vai sniffing mat, kongus, paslēpes pa māju, trikus (man triki nepatīk, nedaru)
Kongu es viņam reizi dienā dodu, piebāztu ar pagatavotu malto gaļu, un ar to viņš tiek galā ļoti ātri. Varbūt tur ir kāds knifs, ko es nezinu, lai tas prasītu vairāk laika.
Par sniffing mat pat dzirdējusi nebiju, izpētīšu, paldies! Kas ir paslēpes pa māju?
KOngu var ar visu to gaļu sasaldēt, tad ies ilgāk. Lai gan mani skudrulāči arī diezgan aši tiek galā. grūtāk ir, ja iebāž gabaliņu mīkstā siera un tas pielīp iekšpusē.
arī lieli kauli nodarbina uz ilgu laiku. bet tur atkarīgs kādi un jāuzpasē, lai neizrijas. Man te otro dienu zelē plikus stilba kaula gabalus, kam izlaizīja smadzenes (kaut kādi zupas kauli)
paslēpes pa māju - es izmantoju burkāna šķēles. Lieku gaidīt un noslēpju kaut kur citā istabā un lieku meklēt (komanda ir "burkāns":D); kad koncepts sunim skaidrs, tad ar to burkānu pieskaros arī citām vietām, lai pačakarētu :D suņiem ļoti patīk, papildus māca paciesties un gaidīt, kamēr palaiž meklēt.
vēl arī var smirduļus kartona kastēs slēpt (papildus iebžt virtuves dvieļu kartona viducī), tad tur var plosīties un plēst kartonu un taisīt bardaku. wine boxi baigi labi tam der :D bet man jaunākais to kartonu ēd diemžēl.
vispār jau ir tā, ka psiholoģiskais nogudrina daudz vairāk nekā fizuha
Nelaime tāda, ka bumbiņu peksis nesaprot. Nopirku smalku mētājamo silikona dildo kā Mufa sunīšiem, bet to arī nesaprot.
Paskatīšos vēl suņu video.
protams, viss ir saprāta robežās, bet sportistu vidū bumbiņa vairāk nē nekā jā, jo traumatisma risks ir pārāk liels, un vai tā paziņa suni pirms tam iesilda?
un Cēzars Millans nav ok, bet atkal, es no sava burbuļa.
Ir vai nav ok manuprāt nav tik būtiski, ja ir pamanīta problēma un nav pieejams uzreiz tūlītējs risinājums vai kinologs ir no tās pašas šnites (ja vispār tiek piesaistīts, jo dārgi un čakars), tad neviena kinologa video nekaitē pat ja skatās no rīta līdz vakaram. Jā, pozitīvā atalgojuma/asociācijas metode ir daudz foršāka, bet es no sava mikrorajona burbuļa ar vairāku gadu pieredzi patversmē un redzot kādi video sajūsmina suņu cilvēkus palieku pie sava skarbā viedokļa, ka mums kā sabiedrībai nāktu par labu, ja būtu vairāk saimnieku, kas savus suņus 'sačakarē' ar Cēzaru Milanu nekā ar izlaišanu un ielaišanu, jo jebkurš sakarīgs cilvēks līdz tam nonāk pats
un, kinologos no kinologa atšķiras; visa sildīšana/fizioterapija/conditioning LV ir gana jauns un pat treneri, kas paši brauc uz PČ to nedara/nemāca saviem audzēkņiem.
bet, labi, labi, es atvainojos un aizveros