paldies, paldies! mēs pagaidām esam tikuši (vai vismaz rudenī bijām tikuši) tik tālu, ka zvērs pagalmā sēdēja un gaidīja, kamēr es metu lokus viņa acu priekšā, arī uzgriežot muguru. kā dabūt gatavu to, ka viņš gaida citā istabā, es īsti iztēloties nespēju, bet būs jāpamēģina... man taču ir svēta pārliecība, ka eksemplārs ir saprātīgs...