Božena Chodunska

es dzīvoju mazā Somijas ciematā :)
Varu atskaitīties (božena, nepiktojies, ka tavā teritorijā), ka šodien vakarstaigā biju paņēmusi līdzi striķi, kas mums jau kādu mēnesi pa grīdu mētājas un nav izraisījis lielu interesi. Apmēram kilometru pirms mājām jauneklis, krievu medību spaniels (lai gan bija pirms tam izskraidījies suņu laukumā ar dāmām un kungiem), izlēma, ka pienācis laiks pakaitināt saimnieci un paraustīt pavadiņu (viņš to dara tik dinamiski, ka pavadiņa aptinas arī ap vienu kājiņu, un, kad es liecos kāju atbrīvot, rūc un mēģina kamptj ar zobiem cimdā), izņēmu no kabatas un piedāvāju viņam striķi. Notika neticamais - zvērs sagrāba savu striķi un uzņēma strauju riksi uz mājām, izlaizdams striķi no zobiem tikai reizi, kad laikam vajadzēja saņemt ērtāk. Man nav lielu iebildumu pret strauju riksi, bet nez vai arī šitik radikāls risinājums ir labs. Pēc tam ilgi gulēja ar striķi savā vietiņā un vaktēja, vai es nenāku ņemt nost.
Suns visādi ir ļoti sociāls - dievina citus cilvēkus un suņus (ja vien tie iepazīstoties nerej), un pagaidām es esmu vienīgā, pret ko viņš izrāda minimēlu agresiju (tikai pastaigu situācijās), varbūt pret saimnieku arī mazliet, bet tas ir pofigators un neņem galvā.
Par to lekšanu man teica, ka vajag vest uz eee... paklausības ralliju? Tāds mums te it kā neziemas sezonā notiekot...