| Comments: |
Tik labs ieraksts. Noliegt mistisko ir kaa noliegt to kaa pasham darbojas apzinja un smadzenes.
Es domāju, ka nevar, bet tā ir aizsargreakcija, kas radusies no sliktas pieredzes ar cilvēkiem, kas lieto reliģiskus atslēgvārdus. Nu vai arī psihodēliskā pieredze tiek saprasta kā ilūzija, smadzeņu kļūda.
Jā, tā var būt. Es kādreiz izjutu tādu 'phe, ko nez viņi vispār zina un apjēdz' pat pret rāmiem ticīgajiem vienk tāpēc, ka viņi pieder kādai ticībai.
Par otro, jā, saindēšanās ir viens izplatīts skaidrojums.
ļoti ceru ka šeit neko nekomentēs cibas smirdeklis ktulohs
/Tas ir tas pats visaptverošais dzīvības princips, kas liek pulsēt sirdij, cirkulēt asinīm un darboties šūnām mūsu ķermenī. /
Tā ir fizika. Enerģijas pārneses patterni. T.i. tas ir tas kā esamība darbojas. Dzīvība vienkārši ir viens no matērijas pastāvēšanas veidiem => dzīvībā nav nekā mistiska un pārdabiska, viņa reducējas uz ķīmisko reakciju ķēdītēm un cikliem, kā tās reakcijas notiek - to nosaka vielu īpašības un galu galā fizika.
Bet kāpēc tas viss pastāv, ja varētu arī nepastāvēt? Kāpēc tieši tādi fizikas likumi nosaka dzīvības iespējamību uz zemes?
Oglekļa bāzētu dzīvību uz zemes, tādu kā mēs pazīstam nosaka: * Saules izmērs un temperatūra * Planētas izmēri, masa, attālums no saules (var būt šķidrs ūdens kurā nbotiek dzīvības procesi) * Planētas ķīmiskais sastāvs Pie citām zvaigznēm uz citādām planētām visticamāk rodas citāda veida dzīvība. Plašāk tas saucas antropais princips https://en.wikipedia.org/wiki/Anthropic_principlejeb novērotāja selekcijas efekts. Īsumā tas nozīmē ka ir iespējami visādi varianti, tā kombinācija kas nejauši sanāca šeit rada mūs, tāpēc mums var kļūdaini likties ka kombinācija radīta mērķtiecīgi.
Ok. Tu izskaidroji, kā darbojas, bet, kāpēc tā ir? Vai tam visam (ja aplūko sistēmu piena ceļa galaktika) ir sākums un pirmcēlonis? Un vai tā pamatā ir nejaušība vai noteikta kārtība?
Pirmkārt piena ceļa galaktika ir tikai viens sīks objekts, tikai novērojamajā visumā tādu ir apmēram 2 triljoni pēc novērojumu datiem un tas ir tikai viena inflācijas domena daļā, cik tādu inflācijas domenu ir - mēs nezinām, bet visticamāk ka patvaļīgs skaits, t.i. bezgalīgi daudz.
Secinājums: Realizējas visi varianti kuri nav loģiski pretrunīgi. Ja visi - tad arī tas kurš ir mūsējais un atbilde uz jautājumu kāpēc realizējas ir - tāpēc ka tas ir iespējams.
Paldies par atbildi. Jā, sīks, bet te tam nav tik lielas nozīmes, gribēju jautājumu sašaurināt vēl, jo arī vēl sīkākas sistēmas ir diezgan sarežģītas, kur darbojas loģika, likumsakarības. Bet nu varbūt nekorekti, jo pati nezinu pilnībā apmierinošu atbildi uz to. Pagaidām arī lasījusi atbildi, kas dotu tādu atbildi, ka vairs tāds neurda. Taču cerīgi, ka tu uz tiem mēģini atbildēt, nevis noraidi kā nederīgus.
Visi jautājumi par esamību ir svarīgi un viņus vajag noskaidrot. Viņus vajag noskaidrot. Esamību vajag saprast. Ja mēs esamību saprotam, mēs varam ar esamību operēt tā kā mums vajag.
Runājot par tā saucamo psihodēlisko pieredzi - tas irt vienkārši smadzeņu nepareizas darbības ( ja tās izregulētas jeb saindētas ar noteiktām vielām) sekas. Tas ir apmēram kā ja tu vecajam TV vai monitora CRT ekrānam pieliec klāt magnētu, parādās krāsaini plankumi. Tāpēc ka elektronu staru pareiza noliekšana izjaukta. Psihodēliskā pieredze tātad ir iekšējiem jeb aparatūras traucējumi.
Uzmini kam būtu baigi labi piemērots tavs resnais žīda purns.
> Psihodēliskā pieredze savā būtībā ir nonākšana tiešā saskarē ar dievišķo. Man patīk šī doma un es labprāt viņu pieļauju. Iespējams, dievišķā vietā es liktu kaut ko citu (nu, kaut ko arī sakrālu vai pārpasaulīgu, garīgu, ja vēlies). Vienīgi, es ceru, ir saprotams, ka no zinātniskā viedokļa tas nekādi nav pierādāms, tāpēc ir pilnīgi loģiski, ka die-hard ateisti par to vīpsnā -- viņi skatās uz to, kā uz bērniem, kas saburzījuši spīdīgus konfeksšu papīrīšus un iedomājas un izjūt, ka tie ir dārgakmeņi. Zināmā vecumā arī šāda konfekšu papīrīšu izjūta ir pilnvērtīga realitāte, kā vecāki nereti saskaras. Es arī nejūtos par to kā par pozīciju, kas man būtu jāaizstāv vienā vai otrā virzienā, bet vispār jau nekādu mūsu sensorā pieredze, ko mēs nevaram ar kādiem rīkiem ārpus mūsu apziņas fiksēt, no zinātniska viedokļa nav nepieciešamības uzskatīt par kaut ko vairāk kā apziņas fenomenu -- lietu, kas notiek tīri mūsu prātā un var būt dajebkas (vismaz kamēr mēs nezinam sīkāk kas un kā notiek mūsu prātā). Var būt saskare ar dievišķo. Var būt neironu tīklu supersakairinājums, kas tā izpaužas. Var būt abi kopā. Tas pārklājas ar to, ko sauca par qualia -- kā kaut kas mums iekšēji sajūtas. Nav tā, ka šāda pozīcija ir bez pamatojuma. Galu galā mēs ikdienā bieži saskaramies ar situāciju, kad tas, ko mēs izjūtam (vai tieši otrādi -- neizjūtam) neatbilst kaut kādiem citām pārbaudēm. Piemēram, visas tās ilūzijas, kur prāts mums pārliecinoši saka, ka forma pa kreisi ir mazāka par to, kas pa labi, bet kad uzliek vienu virsū otrai, abas izrādās vienāda lieluma. Vai arī tieši otrādi -- ir lietas, ko mēs nekādi nesajūtam, kamēr tās notiek, bet kas ietekmē mūs ļoti būtiski -- piemēram, rentgena stari. Vai tas var izskaidrot cilvēku aso izjūtu par saikni ar mūžību? Protams, ka var. Es, piemēram, izvēlos uzskatīt, ka psihodēlija var uzrādīt šādu saikni, bet es zinu, ka šī pozīcija nav zinātniski pamatota. Man vienkārši viņa šķiet laba.
labs komentārs, paldies.
daudzas labas lietas nav zinātniski pamatojamas. [prāta uzplaiksnīja fragments no filmas Contact:
-Did you really loved your father?
-Yes
-Prove it]
Labs punkts arī par nesajūtamajām lietām, kas ietekmē. Tajā ziņā man vienmēr uzmetas zosāda, kad jāskatās kāds raidījums par radiāciju.
Viena lieta, kas man ienāca prātā saistībā ar to, ka ir kaut kas objektīvs, kas liek domāt, ka nav psihodēlija gluži ilūzija - (es te tikai par savu pieredzi, bet daudzi daudz prominentāki prāti ir to aprakstījuši 100x plašāk un labāk), man pirms šīm pieredzēm nebija zināms par fraktāļiem un to, cik ļoti dabā dominē ģeometrija. Un tad pēkšņi es to redzu, uzskatāmi, gliemežvāki, asinsvadi, zari, ziedi, pat zāļu kumšķi pļavā visi glīti saauguši formulās. Vēlāk meklēju tam skaidrojumu un, jā, tā arī ir, nav nekāda halucinācija, bet sakrālā ģeometrija.
| |