| Comments: |
/Tas ir tas pats visaptverošais dzīvības princips, kas liek pulsēt sirdij, cirkulēt asinīm un darboties šūnām mūsu ķermenī. /
Tā ir fizika. Enerģijas pārneses patterni. T.i. tas ir tas kā esamība darbojas. Dzīvība vienkārši ir viens no matērijas pastāvēšanas veidiem => dzīvībā nav nekā mistiska un pārdabiska, viņa reducējas uz ķīmisko reakciju ķēdītēm un cikliem, kā tās reakcijas notiek - to nosaka vielu īpašības un galu galā fizika.
Bet kāpēc tas viss pastāv, ja varētu arī nepastāvēt? Kāpēc tieši tādi fizikas likumi nosaka dzīvības iespējamību uz zemes?
Oglekļa bāzētu dzīvību uz zemes, tādu kā mēs pazīstam nosaka: * Saules izmērs un temperatūra * Planētas izmēri, masa, attālums no saules (var būt šķidrs ūdens kurā nbotiek dzīvības procesi) * Planētas ķīmiskais sastāvs Pie citām zvaigznēm uz citādām planētām visticamāk rodas citāda veida dzīvība. Plašāk tas saucas antropais princips https://en.wikipedia.org/wiki/Anthropic_principlejeb novērotāja selekcijas efekts. Īsumā tas nozīmē ka ir iespējami visādi varianti, tā kombinācija kas nejauši sanāca šeit rada mūs, tāpēc mums var kļūdaini likties ka kombinācija radīta mērķtiecīgi.
Ok. Tu izskaidroji, kā darbojas, bet, kāpēc tā ir? Vai tam visam (ja aplūko sistēmu piena ceļa galaktika) ir sākums un pirmcēlonis? Un vai tā pamatā ir nejaušība vai noteikta kārtība?
Pirmkārt piena ceļa galaktika ir tikai viens sīks objekts, tikai novērojamajā visumā tādu ir apmēram 2 triljoni pēc novērojumu datiem un tas ir tikai viena inflācijas domena daļā, cik tādu inflācijas domenu ir - mēs nezinām, bet visticamāk ka patvaļīgs skaits, t.i. bezgalīgi daudz.
Secinājums: Realizējas visi varianti kuri nav loģiski pretrunīgi. Ja visi - tad arī tas kurš ir mūsējais un atbilde uz jautājumu kāpēc realizējas ir - tāpēc ka tas ir iespējams.
Paldies par atbildi. Jā, sīks, bet te tam nav tik lielas nozīmes, gribēju jautājumu sašaurināt vēl, jo arī vēl sīkākas sistēmas ir diezgan sarežģītas, kur darbojas loģika, likumsakarības. Bet nu varbūt nekorekti, jo pati nezinu pilnībā apmierinošu atbildi uz to. Pagaidām arī lasījusi atbildi, kas dotu tādu atbildi, ka vairs tāds neurda. Taču cerīgi, ka tu uz tiem mēģini atbildēt, nevis noraidi kā nederīgus.
Visi jautājumi par esamību ir svarīgi un viņus vajag noskaidrot. Viņus vajag noskaidrot. Esamību vajag saprast. Ja mēs esamību saprotam, mēs varam ar esamību operēt tā kā mums vajag. | |