> Psihodēliskā pieredze savā būtībā ir nonākšana tiešā saskarē ar dievišķo.

Man patīk šī doma un es labprāt viņu pieļauju. Iespējams, dievišķā vietā es liktu kaut ko citu (nu, kaut ko arī sakrālu vai pārpasaulīgu, garīgu, ja vēlies).

Vienīgi, es ceru, ir saprotams, ka no zinātniskā viedokļa tas nekādi nav pierādāms, tāpēc ir pilnīgi loģiski, ka die-hard ateisti par to vīpsnā -- viņi skatās uz to, kā uz bērniem, kas saburzījuši spīdīgus konfeksšu papīrīšus un iedomājas un izjūt, ka tie ir dārgakmeņi. Zināmā vecumā arī šāda konfekšu papīrīšu izjūta ir pilnvērtīga realitāte, kā vecāki nereti saskaras.

Es arī nejūtos par to kā par pozīciju, kas man būtu jāaizstāv vienā vai otrā virzienā, bet vispār jau nekādu mūsu sensorā pieredze, ko mēs nevaram ar kādiem rīkiem ārpus mūsu apziņas fiksēt, no zinātniska viedokļa nav nepieciešamības uzskatīt par kaut ko vairāk kā apziņas fenomenu -- lietu, kas notiek tīri mūsu prātā un var būt dajebkas (vismaz kamēr mēs nezinam sīkāk kas un kā notiek mūsu prātā). Var būt saskare ar dievišķo. Var būt neironu tīklu supersakairinājums, kas tā izpaužas. Var būt abi kopā. Tas pārklājas ar to, ko sauca par qualia -- kā kaut kas mums iekšēji sajūtas.

Nav tā, ka šāda pozīcija ir bez pamatojuma. Galu galā mēs ikdienā bieži saskaramies ar situāciju, kad tas, ko mēs izjūtam (vai tieši otrādi -- neizjūtam) neatbilst kaut kādiem citām pārbaudēm.

Piemēram, visas tās ilūzijas, kur prāts mums pārliecinoši saka, ka forma pa kreisi ir mazāka par to, kas pa labi, bet kad uzliek vienu virsū otrai, abas izrādās vienāda lieluma.


Vai arī tieši otrādi -- ir lietas, ko mēs nekādi nesajūtam, kamēr tās notiek, bet kas ietekmē mūs ļoti būtiski -- piemēram, rentgena stari.

Vai tas var izskaidrot cilvēku aso izjūtu par saikni ar mūžību? Protams, ka var. Es, piemēram, izvēlos uzskatīt, ka psihodēlija var uzrādīt šādu saikni, bet es zinu, ka šī pozīcija nav zinātniski pamatota. Man vienkārši viņa šķiet laba.

(Reply to this) (Thread)

labs komentārs, paldies.

daudzas labas lietas nav zinātniski pamatojamas.
[prāta uzplaiksnīja fragments no filmas Contact:

-Did you really loved your father?

-Yes

-Prove it]


Labs punkts arī par nesajūtamajām lietām, kas ietekmē. Tajā ziņā man vienmēr uzmetas zosāda, kad jāskatās kāds raidījums par radiāciju.

Viena lieta, kas man ienāca prātā saistībā ar to, ka ir kaut kas objektīvs, kas liek domāt, ka nav psihodēlija gluži ilūzija - (es te tikai par savu pieredzi, bet daudzi daudz prominentāki prāti ir to aprakstījuši 100x plašāk un labāk), man pirms šīm pieredzēm nebija zināms par fraktāļiem un to, cik ļoti dabā dominē ģeometrija. Un tad pēkšņi es to redzu, uzskatāmi, gliemežvāki, asinsvadi, zari, ziedi, pat zāļu kumšķi pļavā visi glīti saauguši formulās. Vēlāk meklēju tam skaidrojumu un, jā, tā arī ir, nav nekāda halucinācija, bet sakrālā ģeometrija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

> daudzas labas lietas nav zinātniski pamatojamas.

Nu, šis piemērs īsti nederēs, jo mīlestība ir tomēr sajūtas, kas notiek pašā cilvēkā. Parasti jau nav tā, ka viņš kādam saka, ka būtu redzējis mīlestību kaut kur tur ārā staigājam un ka tā eksistē kā no viņa neatkarīga "lieta". Viņš saka, ka to izjūt un nav īsti baiga pamata viņam neticēt, jo tā notiek viņā pašā un viņš vienkārši reportē savas sajūtas. Pat, ja mēs vienotos par mīlestības definīciju un viņa sajūtas tai neatbilstu, kaut ko viņš jūt un sauc to par mīlestību.

(Reply to this) (Parent)