Jau otro dienu man visu laiku ir auksti un nekādīgi nevaru tā kārtīgi un ilgstoši sasildīties.. nevaru sagaidīt, bet beigsies šis aukstais laiks.

Studiju darbs pēdējās divas stundas tiek rakstīts pilnā sparā, paralēli ik pa brīdim pabakstot blakus sēdētāju un uz viņa augšdelma uzzīmējot visparastāko smaidiņu. Beidzot man rītdien ir brīvdiena, kad brīvs ir arī visiem citiem normāliem cilvēkiem. Prieks par to :) bet nu jebkurā gadījumā rīt mans centrālais notikums būs studiju darba rakstīšana. Cerams, ka šonedēļ tikšu galā ar personāla politiku un iesākšu motivēšanas sistēmas pilnveides iespējas. Darbs jānodod aptuveni pēc kādām 22 dienām. Ja es tikpat raiti turpināšu rakstīt, kā līdz šim, tad diezgan laikā arī viņu nodošu :) man vienkārši ir ļoti laba motivācija - atvaļinājums. Tajā laikā, kad jānodod darbs un ir aizstāvēšana man sākas atvaļinājums. Tā kā tajā laikā es tiešām gribu atpūsties, tad gribas līdz tam laikam izdarīt visus pēdējos skolas darbus un atpūsties :)
p.s. šitās pēdējās dienas ārā ir TIK NENORMĀLI pretīgs laiks, ka nekur negribas iet. Dabūju šodien pa lietu čāpot uz darbu, ok lietussargs bija, bet nu tāpat auksti un botas slapas. Labi gan, ka uz nedēļas nogali sola nedaudz siltāku. Gribas tās siltās drēbes tik tiešām skapī nobāzt tā krietni dziļāk.

Gribējās, šo, te, kaut kur saglabāt (giggle)


Divi citplanētieši nolaižas Arizonas tuksnesī. Iet,iet pa tuksnesi, kamēr ierauga pašapkalpošanās benzīntanku. Viens citplanētietis pieiet pie tanka un saka:
-Zemes iedzīvotāj mēs nākam ar mieru!
Benzīntanks ,protams, neatbild. Citplanētietis atkārto, šoreiz uzstājīgāk:
-Zemes iedzīvotāj mēs nākam ar mieru!
Benzīntanks, protams, klusē. Citplanētietis sāk bļaut:
-Zemes iedzīvotāj, ja jūs mūs neaizvedīsiet pie sava līdera, jūs cietīsiet!
Tā kā tanks joprojām neatbild, citplanētietis velk ārā savu blasteri. Otrs citplanētietis mēģina viņu atturēt:
-Nevajag, nevajag, nesadusmo viņu!
Tomēr pirmais citplaņētietis jau ir paspējis izvilkt pistoli un izšauj uz benzīntanku.
Benzīntanks,protams, uzsprāgst, un citplanētieši aizlido divdesmit metrus tālāk. Pirmais jautā otram:
-Kā tu zināji, ka viņš ir bīstams?
Otrais:
-Zini, ir viena lieta, ko es esmu iemācījies, ceļojot pa Galaktiku - ja tēviņam ir orgāns, ko viņš var divreiz aptīt ap ausi un iebāzt mutē, tad labāk nejoko ar viņu!

man sāk ritīgi piedurt mana darba vieta. mans vakardienas darba laiks tika kādas 5x nomainīts, kā rezultātā mans draugs pa velti mani gaidīja pēc 21, kgan es jau sen biju kojās un izrādās, ka šodien man tomēr nav mācību seminārs, kam vakardien es tā nedaudz cītīgi gatavojos. forši. tagad tik jāsāk domāt ko lai šodien dara.

Šodien oficiāli sāku rakstīt studiju darub. Prieks par sevi, ka beidzot esmu saņēmusies (sun)

Pagāšgad savas Lieldienas es godam nostrādāju krūšturvalstībā. Šogad es pirmajās Lieldienās sēdēšu kojās un taisīšu sev lieldienbrokastis. Mazliet skumīgi, ka šajos ģimenes svētkos būšu viena, bet nekā darīt, tāda ir dzīve. Cīnies, mazā! Vakar, bez maz vai visu dienu nosēdēju uz dīvāna un lasīju grāmatu par sieviešu-vīriešu psiholoģiju. Baigi interesanta patiesībā, gadījās sevi iepazīt nedaudz vairāk. Vispār Baldonē pīles ir daudz kūtrākas nekā manās mājās - Smiltenē. Gājām barot pīles ar maizīti a tur bija tikai divas un tās pašas bija sabijušās un ātri vien aizlidoja.
Vienīgas, kas man besī šajos svētkos, ir tas, ka kojās nestrādā bezvadu internets. Jau kuro vakaru nāku te lejā un izbaudu koju romaņķiku. Gribas pašai savu.. :)

Pa seniem laikiem sēžu kojās lejā pie stacionārajiem datoriem. Redz, mums kojās galīgā pakaļā tas bezvadnieks + vads istabiņā galīgi nefunkcionē. Es jau biju piemirsusi šeit, lejas datoru romantiku. Visi kaut ko klabinās, garlaikojas, raksta darbus, blakus man sēž erasmusnieks nēģerītis, skaļi klausās melno mūziku, dungo līdzi un ik pa brīdim pagriež galvu pa kreisi, uz manu pusi. Ņirga visu laiku nāk :D bet nu tas tā.. ievadam.
Mana šī diena darbā bija diezgan interesanta. Mums, kā jaunajiem darbiniekiem bija mācību seminārs par perfektu klientu apkalpošanu. Kopumā ilga kādas 5h. Samotivēja mūs kārtīgi un atgādināja lietas, kuras bija aizmirsušās. Nākamnedēļ būs vēlviens seminārs. Es vispār sapratu, ka tā cilvēku apkalpošana ir viena liela psiholoģija. Reāli, ja cilvēkam ir iespēja viņš pirks, tev tikai ir pareizi ar viņu jāapietas ;)

Man patīk šodiena. Iztīrīju istabiņu, nomazgāju visus traukus un izrevidēju savu papīra plauktu. Tik forši atrast kaut kādas vecas zīmītes, kuras ir tapušas lekcijas laikā. Baigi patīk glabāt tādas lietiņas un pēc gadiem pārlasīt. Man mājās, Smiltenē ir mapīte ar visām pamatskolas un vidusskolas zīmītēm. Vajadzētu ieviest tādu arī augstskolai un visas savākt vienu viet. Vispār mums ar kursa biedreni pat ir speciāla kladīte, kuru mēs izmantojam, lai lekcijās sarakstītos, jo tā vienkārši var vairāk dzirdēt lekcijā stāstīto.
Lai nu kā, ārā ir baigais pavasaris. Putniņi dzied, džeki spēlē basīti, skan forša mūzika pa StarFM un ir vienkārši burvelīgs garastāvoklis (sun)

tikko pirmo reizi savā mūžā uztaisīju soļanku un garšo varen labi ^^

Tikko izstaigājām Baldoni un arī te ir baigais pavasaris. Izrādās, ka te, Baldones nomalē trenē zirgus! Ganījās, tur aplokā kādi 10 skaistuļi. Apstājāmies, skatījāmies un tad sāka pa vienam nākt pie mums klāt. Viens nolaizīja manu jauno mēteli :D Tādi smieklīgie. Ā un Baldonei tagad ir pašai sava picērija - Novada pica. Iekšā neiegājām, bet nospriedām, ka tur tagad skolēni iet ēst pusdienas, jo atvēra tieši pretī skolai.
p.s. tā pavasara dēļ, kas ir ārā, pilnīgi nav nekādas vēlmes gatavoties 4dienas eksāmenam. Kāpēc viņiem parasti jābūt tik labā laikā? :D

Skate nodziedāta godam. Visiem baigi patikās mans "la" un priecājās par manu klātbūtni. Patika arī teksts "daži soprāni vispār nenāk uz meģinājumiem, tik uz koncertiem, skatēm un visu jauc nost. Atbrauc Elīna, pirmo reizi redz dziesmas un forši nodragā" :D Bij forši, man patīk tas kolektīvs. Biju pārsteigta, ka ar mani beidzot sācis runāt tas čalis, kurš agrāk visus mēģinājumus uz mani skatījās, pat buču beigās uz vaiga iedeva, nošokējos, bet nu tas tā.
Te Smiltenē ir TĀAADS pavasaris! Iespējams es Rīgā vēl nebiju pamanījusi, bet strazdi jau ir klāt un vakardien tētis redzēja stārķus :) Vienīgi žēl, ka ar pavasaru sākšanos ir klāt manas mīļās draudzenes - iesnas. Riebjas.

tāds prieks un laime! man pie mājas, saulītē zied krokusiņi un sniegpulkstenīši. turpat netālu jau narcises dzen mazus asniņus. un mums mājās ir jau atlidojuši pirmie strazdi!!!! ai es vnk esmu pārlaimē par pavasari (sun)

Mācoties Turībā, svarīgākais ko es esmu ieguvusi ir ne tikai izglītība, bet arī bezrobežu draudzība. Patiesībā, tai draudzībai man pat gribētos piešķirt lielāku vērtību, jo tā ir lieta bez kuras ir grūti dzīvot. Tagad, kad es uzzināju, ka mana mīļā jaukā draudzene, kursa biedrene, kolēģe, istabas biedrene utt visticamāk septembrī dosies ERASMUSā es sāku aizdomāties par to, cik vērtīgas ir šīs attiecības. Es ik pa brīdim cenšos iedomāties kā tas būs, septembrī iet uz lekcijām bez viņas un godīgi sakot, es nespēju iedomāties, tas būs tā ļoti dīvaini. Es zinu tikai to, ka man pie datora būs piestiprināta web kamera, kuru es diezgan bieži lietošu. Mēs jau smējāmies, ka mums katru nedēļu būs norunāta kāda konkrēta diena un laiks, kad izrunāsim pilnīgi visu, kas pa nedēļu noticies, jo reāli ir tā, ka tiklīdz kaut kas notiek vai rodas kāds jautājums, tā uzreiz tas viss tiek celts augšā runāts un aprunāts. Bet jā.. rīt ir pēdējā lekcija 3. kursā, tātad viņai pēdējā lekcija vispārībā bakalaura laikā.
Vispārībā man liekas, ka šis būs tāds liels pārmaiņu laiks manā dzīvē. Tāda sajūta, ka kļūšu vēl patstāvīgāka. Nez, redzēs kā būs, parasti šādi mani čuji piepildās.. ;)

šodien, pārskatot kādu informāciju par manu tagadējo darba vietu var atrast internetā, priekš manas studijdarba tēmas, biju diezgan pārsteigta par to, ka tā neslikti saprotu vācu valodu. vēl es tik varētu iemācīties labāk runāt un tad gan man varētu sākt spīdēt reālas iespējas kāpt pa karjeras kāpnēm darbā. jo nu tur strādājot es esmu sapratusi vienu. ja tu esi vadītājs, tad tev vajag būt vislabākajā gadījumā vācu valodai. angļu valoda vēl ir pieļaujama, bet vislabāk būtu, ja tava stiprā puse ir vācu.

šodien ieslēdzu pc, ko nebiju darījusi ~ kādas 2 dienas, iegāju tvnetā un uzzināju par šausmām Japānā. Laikam jau tiešām ar šitām dabas katastrofām pienāks kkāds gals mūsu pasaulītei. Bet nu tajā pašā laikā šķiet, ka man iet tā tīri jauki. Liekas, ka es pati esmu tikusi galā ar savu kārtējo angīnu, savus mazos, baltos draugus no kakla esmu aizdzinusi, klepu esmu pievārējusi, vēl tik jāsamazina bumbiņu izmēri kaklā. Tad vēl aizvien lielāka saprašana, ka kāda tu tik tiešām esi svarīga. Dubultrandiņš drauga drauga dzīvoklī ar manu draudzeni, kopīga vakariņu gatavošana, filmu skatīšanās un gulēšanā visiem četriem vienā lielā gultā. Nākamajā rītā tāda nekāda aizgāju uz darbu, nostrādāju 10h no vietas, pirmo reizi darbā biju bez kosmētikas, kolēģi uz mani ilgi skatījās, lai saprastu kas manī mainījies :D bet visjaukāk bija saņemt drauga atnestās pusdienas uz darbu. Tā silti palika ap sirdi. Agrāk domāju, ka mani nekas nespēs pārsteigt, jo es vienmēr esmu nojautusi, kas būs un kādi pārsteigumi nāks, bet pēdējā laikā man nākas secināt, ka tomēr esmu kļūdījusies, jo aizvien biežāk gadās piedzīvot lietas, kuras man pat prātā nav ienākušas.

Mnja, it kā jau forša tā sieviešdiena. Saņemt picu pēc 00.00 ar ciparu "8", bučas, sveicienus utt, bet galīgi neforši šodien saprast, ka esi galīgi slimiņš. Aizgāju uz pirmajām divām lekcijām un pārējās divas + kori kojās vnk nogulēju. Kur tik pretīgi var justies?! Rīt jāaiziet uz darbu, jāpastrādā, jāpaskatās kā būs. Galīgi negribas ņemt slimības lapu, jo līdz ar to mani ienākumi būs mazāki. Riebjas :/

Atkal angīna, līdzīga novembra angīnai, bet ne tik traka - slava boga. Mans piemīlīgais klepiņš un grādiņa. Man riebjas tā slimošana, bojā visu dzīvi..
bet nu nekas, turpināšu iet uz lekcijām un darbu. gan jau paralēli ārstējoties to visu draņķību dabūšu nost no sevis.
Ā es taču 4dien aizbraucu uz mājām! Satiku atkal Zani, aizgājām uz Fresko pasēdēt, papļāpāt un nedaudz iedzert. Visu ko izrunājām, izsmējāmies utt. Nākamajā dienā aizgāju pie ārsta, sadeva man visādas zāles palietot un beidzot aizgāju nogriezt matus. No sākuma biju domājusi braukt atpakaļ uz Rīgu tikai 6dien pirms darba, bet tad sapratu, ka es pārāk ļoti gribu redzēt savu vīrieti. Tā nu bez maz vai pa galvu, pa kaklu devos pie viņa. Ak šīs sievietes.. besī viņas.. :D

Es kaut kā esmu palikusi slinka rakstītāja. Arī laika īsti nav. Es pat neatceros par ko bija pēdējais ieraksts.
Līdz nākamnedēļas 2dienai jāiesniedz studiju darba tēma. Vismaz esmu +/- izdomājusi par ko rakstīšu, vēl tik jāsaliek visi punkti uz i.
Darbā viss joprojām ir okei. Visi sāk pamazām doties atvaļinājumos. Manējais būs pēdējā maija nedēļā un pirmajā jūnija nedēļā, yei. Divas nedēļas pēc kārtas, varēšu kārtīgi atpūsties. Tik jāizdomā ko lai sadara.
Vakardien biju kreklos, aizgāju ar savējajām/jiem. No sākuma galīgi negribējās iet, bet kad istabas biedrenes sāka taisīties man ar sagribējās. Aizbaucām, bik padejojām un tad ar fotogrāfu aizbraucu mājās. Atrodoties kreklos, pie bāra letes, es saskumu, sailgojos. Es esmu tik ļoti pieradusi pie sava vīrieša, ka pat nespēju iedomāties kā būtu bez viņa. Es pat negribu atcerēties kā bija tad, kad viņa man nebija.

Atkal esmu mājās, Smiltenē. Neesmu šeit bijusi kopš Ziemassvētkiem. Nekā baigi jaunā te nav. Tik sniegs daudz vairāk kā Rīgā. Vispār šorīt agri no rīta man radās sajūta, ka šajā nedēļas nogalē es satikšu visus tos cilvēkus, kurus neesmu satikusi kādu pusgadu. Viss sākās ar ieiešanu autoostā. Likās, ka pie vienas no biļešu kasēm stāv viena no manām Smiltenes draudzenēm, bet tad nodomāju, ka viņa taču parasti nečirko matus. Sēdēju ārā un soliņa, gaidīju autobusu ar koferi pie sāniem, kad skatos nāk tā pati čirkainā meitene un kā izrādās, tad tā tik tiešām bija mana draudzene un izrādījās, ka viņai blakus otra arī ir meitene, kuru es pazīstu kopš pamatskolas laikiem un visu ko kopā esam sastrādājušas. Mēs visas trīs mēģinam Rīgā satikties jau kopš Septembra. Redz kā sanāca :) Tās trīs stundas bija par maz, lai izrunātu visu to, kas šajā laikā ir noticis, bet pietiekoši, lai neiedziļinātos sīkumos. Tad vēl mammas darbā satiku brāļa sievas māsu, kuru arī neesmu satikusi kopš vasaras un rīt ir paredzēts randiņš ar manu bijušo klases biedreni, Zaķi. Neesmu viņu satikusi kopš tā laika, kad aizbraucu uz Horvātiju vasarā. Tik daudz kas noticis mums abām pa šo laiku. Viņa paspējusi apprecēties un nu jau kādus trīs mēnešus mājās auklē meitiņu. Pietrūkst man tā cilvēka ļoti, ļoti. Ā un man par godu mājās top baigākās vakariņas ^^

Vakarnakt īsi pirms 00:00 es 316. istabiņā tiku atstāta viena pati. Madara un Ieva aizgāja līdz točai un atstāja mani vienu. Pēc kādām 5 vai 10 min dzirdu, ka kāds klauvē pie durvīm. Es kā jau parasti iebļaujos "jā". Durvis vaļā neveras. Nu ok, laikam tomēr pašai jāceļas kājās un jāiet paskatīties vai tur maz kāds vēl stāv. Atveru durvis a tur - Madara, Ieva un Gundars. Gundaram rokā Madaras taisītā zemeņu kūka ar filadelfijas sieru, 2 svecītēm un visi dzied man daudz baltu dieniņu. Es biju tik ļoti pārlaimīga, ka pilnīgi apraudājos no priekiem. Mani tiešām vēl nekad, neviens tā nebija apsveicis. Un tad vēl zvans no tēta 8:03 ar tekstu, mēs te visi četri izdomājām, ka vajadzētu tevi pamodināt. Tad nu visi četri mani telefoniski sabučoja un novēlēja lielisku dienu kāda tā arī bija. Pēc lekcijām aizgāju uz darbu, aiznesu manu cepto medus kūku un kā izrādījās, tad man šodien vispār bija brīvdiena! Nu neko, atstāju kūku un nācu atpakaļ :D Vismaz izstaigājos. Bet jā, šodiena tiešām ir lieliska :) dabūšu svinēt visu šo nedēļu (giggle)