īstenībā, ir iestājies tas skaistais periods. Drošvien tāpēc, ka laika ir atlicis pavisam maz - 39 dienas. Tiek taisīti visi atlikušie sīkumi, trenēti deju soļi, izsapņoti mirkļi, izrunāti nekad neizrunāti jautājumi. Īstenībā, es nespēju sagaidīt to dienu :)

Aizvadīti mierīgi Ziemīši ar abām ģimenēm un mans Ziemassvētku kēks izdevās varengards.
Varbūt uz nākošā gada Ziemīšiem būs jāražo masveidā :)
Pa starpu svētkiem beidzot atradām vedējus. Vismaz kaut kripatiņu mierīgāks prāts par to.
Tagad atliek tikt pie kleitas. Esmu salasījusies visādas atsauksmes, komentārus utt un
esmu nolēmusi pasūtīt kleitu internetā. Neceļas roka salonā par tādu pašu kleitu maksāt
2x vairāk.

Visu šo laiku, pēc mana pēdējā ieraksta pār manu galvu ir vēlusies nemitīga jaunumu gūzma.
Visvairāk jau saistībā ar mani pašu - nemitīgi tieku ierauta jaunos piedzīvojumu virpuļos - kāzu plānošana, darba kolēģa aiziešana + pienākumu, apjomu nemitīga augšana, veidojas tantes amats dvīņiem.. un no tā visa vēl izriet mazas, sīkas lietiņas.
Darbā novembris būs viens no karstākajiem mēnešiem - nebijis daudzums vizīšu un daudzi jauni klienti. Būs un ir interesanti bez gala :)
Jā, mīļais pirms aptuveni kāda pusotra mēneša manā priekšā krita ceļos - visu dienu bija mani nonerrojis ar domām - būs vai nebūs? :D Bet tagad visu laiku ir plānošanas lietas, kas īstenībā ir forši :) ir jau bijušas kleitas medības, kas noteikti vēl tiks turpinātas un šonedēļ kārta būs viesu namiem :) Ahh.. man liekas, ka viss būs baigi forši :)
Par tantes amatu - nekomentēšu. Man vnk patīk šī doma un esmu par to stāvā sajūsmā. Man vienmēr ir patikuši dvīņi. Es domāju, ka viņi spēs sagādāt ne vienu vien aizraujošu dienu gan manam brālim, gan arī man :)

īstenībā man ļoti gribētos atrast šī gada kopējo horoskopa zīmju horoskopu. Katru gadu tā daru, lai pārbaudītu vai gada sākumā izlasītās lietas ir +/- piepildījušās.

Tik dīvaini, ka cilvēku pēdējo reizi redzēji pirms 3 mēnešiem, bet tagad.. urniņā..

Šķiet, es tikai tagad esmu sapratusi. Šodien, kad pavadīju mammi uz lidmašīnu. Vienu. Nebūtu man divi darbi, būtu devusies
līdzi un nemiers būtu mazinājies. Bet jebkurā gadījumā, šķiet ka es tikai tagad esmu sapratusi, ka pavisam drīz
izdzisīs vēl viena zvaigzne zvaigznājā. Visvairāk žēl ir mana brālēna, kurš tur paliks viens. Viņš man ir gluži
kā otrs brālis.

Rīt agri no rīta, ar visu savu famīliju un mīļoto došos uz laukiem. Uz saviem īstajiem laukiem Latgalē. Esam arī ieplānojuši nelielas ekskursijas saistībā ar mājas vīnu lietām, tā ka turpmākās divas dienas solas būt interesantas. It sevišķi manam draudziņam, kurš Latgalē drīzāk nav bijis un latgaļu valodu īsti nesaprotu.
Man vispār šīs divas dienas tādas pilnas pārdomu, jo mans mammis pārdeva savu veikalu, kur es esmu bez maz vai uzaugusi, kur es zināju katru stūri, kur guvu pirmo darba pieredzi piespiedu kārtā. Bet es zinu, un arī viņiem to saku, ka ikvienas beigas ir sākums kam labākam. Šovakar redzot, kā jaunie īpašnieki ņem laukā durvis no eņģēm un plēšs nost līstītes, kuras tur klāt licis ir mans tētis ar savām rokām, man palika skumji. Žēl jau, bet ja nav citu variantu..

Pabeidzu taisīt prezentāciju rītdienas pēdējam eksāmenam. Ak, prieks, kur tu rodies! Beidzot, tam visam būs beigas. Atliek tik uzrakstīt un aizstāvēt prakses atskaiti, un pašu bakalauru, wii :) Godīgi sakot, es nevaru sagaidīt. Gribas nobeigt to visu un miers, lai varētu kārtīgi sākt strādāt.
Šodien sapratu, ka rupji rēķinot, līdz Ziemassvētkiem ir palikušas vairs tik kādas 13 dienas. Idejas radiem dāvanām man nav. Bet, nesaktoties uz to, nākamā nedēļa būs grandioza - Ziemassvētku balle, darba ballīte un Vecmeitu ballīte :)

šodien skanot ziemīšmūzikai uzmeistaroju savu pirmo adventes vainagu. Tāds vienkāršs un maziņš, vajag tik vēl svecītes salikt iekšā :)
vēlāk būs jāiet uz blakus veikalu pēc kastēm, lai varētu sapakot mantas. ar tām sešām, ko vakar paņēmām, pietika tikai visām Dārguma grāmatām un maniem papīriem/materiāliem.
Šie mums būs pirmie kopējie Ziemassvētki un turklāt jaunajā dzīvoklī. Patiesībā tas ir ritīgi forši, ka mums nav jādomā uz kuru Latvijas galu braukt - uz Vidzemi vai Kurzemi

sen neko neesmu rakstījusi. kaut kā īsti nav sanācis laiks godīgi sakot. toreiz rakstīju, ka jāiet uz kāzām, jā bijām. Biju sarkana, viņš tumšs, kopā ļoti smuki izskatījāmies :) kāzas bija tāda kā maza ballīte, pilnīgi nelatviskas. sarakstījās zaksā, pāris aizbrauca taisīt smukas bildes pie Daugavas, bet mēs pārējie uz ballēšanās vietu. Kādā privātmājas pagalmā saceltas lielās, baltās teltis, skaisti sadekorētas, saliktas mazās, ziemīšu lampiņas, pie portatīvā pieslēgtas milzīgas tumbas un tās arī gādāja par mūziku. ļoti maziņas un vienkāršas. līgavai bija īsa kleitiņa, līdz celītim - smuki.
vēl bijām aizbraukuši līdz manām mājām Smiltenē. ļoti forši gāja. savācāmies visādus mājas labumus, iepazīstināju ar Zani un izdomājām, ka mums kādreiz visiem četriem jāaiziet kkur Rīgā paballēties. forši :)
darbā tagad brīvāks, līdz ar to vairāk brīvdienas un dzīvojos pa māju. rīt taisīsim revīziju, beidzot. :)

Esmu mājās, mamma šorīt konstatēja, ka viņa bija aizmirsusi par manu atrašanos šeit, māsīcai Ditai ir baigi mīlīgais dēlēns, šodien kā kārtīgs "vecis" palīdzēju zāģēt malku, besī, ka te līst un rīt braukšu uz Baldoni, tur arī visticamāk svinēšanu savus jāņus.

Šovakar/šodien kojās bija ugunsgrēks. Labi, ka tajā laikā biju darbā. Ja man Madara nebūtu zvanījusi un to teikusi, tad es tikai domātu kāpēc koju priekšā mētājas melns, apdedzis ledusskapis un vienas istabiņas, trešajā stāvā sienas ir melnas, nokvēpušas. Kas tad nu bija noticies - uzsprādzis ledusskapis, kā rezultātā evakuēti koju iemītnieki. Visas kojas esot bijušas vienos dūmos, ritīgi cietusi 329. istabiņa un blakus istabiņa. Skatījos, ka logs ar bija izsists, lai ugunsdzēsēji tiktu iekšā.
Tad, kad atnācu uz kojām ekšns bija beidzies un manā trešajā stāvā(es dzīvoju otrā galā) bija vien tāda nedaudz nepatīkama pēc deguma smaka. Bet nu tas tā.

Darbā tagad ir traki. Viena kolēģe nevar sagaidīt, kad beigsies kuponu akcija, neskatoties uz to, ka viņa vēl nav pat sākusies. Darba ir briesmīgi daudz. Visu laiku kaut kas nocenojas, līdz ar to jāpārkārto veikals, pēc divām dienām atkal saņemsim preci, atkal būs jāpārkārto, jāapkalpo klienti, darbs pie kases + veikals jāuztur kārtībā. Nē nu vismaz būs virsstundiņas par kurām mums maksā :) tas tāds foršs bonusiņš.

Kas vēl..? ā, rītvakar dodos uz lidostu. Ielido māsīca ar savu ģimeni. Nevaru sagaidīt, neesmu viņu satikusi kādus divus(?) gadus

Novilku vakardien SIMSU, ai kādā es esmu sajūsmā. Varēšu spēlēties kamēr nebūs ko darīt pēc skolas piebeigšanas. (giggle)
Šodien man ir tāda kā pirmā oficiālā atvaļinājuma diena. Jāaiziet līdz centram pie šuvējas, lai pāršuj mammja veco kleitu priekš 6dienas ballītes. Jāiet draugam uz dzimšanas dienu un gribas izskatīties satriecoši. Pluss vēl jānogriež mati. Vārdsakot, pa pirmo atvaļinājuma nedēļu savedīšu sevi kārtībā, lai izskatītos lieliski.
Un vispār te, mājās ir taaads miers un ļoti koši sapņi. Pagāšnakt mēs ar mammu no kaut kā bēgām prom, no mājām un trīs kaķi līda cepeškrāsnī, kad izņēmām no turienes tikko svaigi izceptus zefīrus. Un aizpagāšnakt es sapnī piedzīvoju cunami, gāja man pāri. Kaut kā nepatīk tie košie sapņi..

Atkal esmu mājās, Smiltenē. Neesmu šeit bijusi kopš Ziemassvētkiem. Nekā baigi jaunā te nav. Tik sniegs daudz vairāk kā Rīgā. Vispār šorīt agri no rīta man radās sajūta, ka šajā nedēļas nogalē es satikšu visus tos cilvēkus, kurus neesmu satikusi kādu pusgadu. Viss sākās ar ieiešanu autoostā. Likās, ka pie vienas no biļešu kasēm stāv viena no manām Smiltenes draudzenēm, bet tad nodomāju, ka viņa taču parasti nečirko matus. Sēdēju ārā un soliņa, gaidīju autobusu ar koferi pie sāniem, kad skatos nāk tā pati čirkainā meitene un kā izrādās, tad tā tik tiešām bija mana draudzene un izrādījās, ka viņai blakus otra arī ir meitene, kuru es pazīstu kopš pamatskolas laikiem un visu ko kopā esam sastrādājušas. Mēs visas trīs mēģinam Rīgā satikties jau kopš Septembra. Redz kā sanāca :) Tās trīs stundas bija par maz, lai izrunātu visu to, kas šajā laikā ir noticis, bet pietiekoši, lai neiedziļinātos sīkumos. Tad vēl mammas darbā satiku brāļa sievas māsu, kuru arī neesmu satikusi kopš vasaras un rīt ir paredzēts randiņš ar manu bijušo klases biedreni, Zaķi. Neesmu viņu satikusi kopš tā laika, kad aizbraucu uz Horvātiju vasarā. Tik daudz kas noticis mums abām pa šo laiku. Viņa paspējusi apprecēties un nu jau kādus trīs mēnešus mājās auklē meitiņu. Pietrūkst man tā cilvēka ļoti, ļoti. Ā un man par godu mājās top baigākās vakariņas ^^

Šodien ārā ir tāds laiks, ka darba vietā gribas vienkārši iziet ārā pastaigāties. Es atceros, ka pirms kādiem nu jau desmit gadiem, 7dienās ar ģimeni vienmēr gājām pastaigāties pa Smilteni. Ziemā, it sevišķi saulainā pēcpusdienā tie parasti bija gājieni uz mežu vai arī vienkārši staigājām gar Teperi un viens otru āzējām. Es nevaru saprast vai man pietrūkst kas tāds. Es domāju, ka man drīzāk pietrūkst pastaigas pa Mārupes smuko māju rajonu, kur parasti ar Madaru tiek apspriestas visvisādas tēmas. Un vispār es gribu, lai rītdiena arī ir tik pat saulaina, lūdzu uzdāviniet to man! :)

Eglīte ir izpušķota, piparkūkas saceptas, mandarīni 4kg nopirkti, rasola galvenās sastāvdaļas sagatavotas. Pirmo dienas pusi pavadīju pilsētas centrā meklējot atlikušās dāvanas un otru pusi - virtuvē. Rīt lielākā dienas daļa atkal paies šiverējoties pa virtuvi, bet nesūdzos, galvenais, lai fonā skan forša mūzika :) bet ja pavisam nopietni runājam par to visu Ziemassvētku būšanu tad ir tā, ka man joprojām nav tās Ziemassvētku sajūtas, kāda man bija pirms BAT balles.. kaut kur iesprūdusi.. gan jau, ka tajā pašā konferenču zālē un dzīvo aizgājušās balles sajūtās.. cerams, ka rīt atgriezīsies, bet ja nē, nu tad iedomāšos, ka man viņa ir (giggle)
priecīgus svētkus, mīlīši :*

Lai nu kā, nu jau vakar beidzās mana nedēļas nogale, kura iesākās tā, kā nebija plānots. Man šķiet, ka vienas nakts, 5 stundās spēju pabūt visur - RTU, Ķīpsalas krastā vērojot naksnīgo Vecrīgu, maķīti pēc kafijas, pat kaļķu vārtos(būs vēl kādreiz tur jāaiziet) un Baldonē. Dzīvojoties pa turieni beidzot izlēmu ko īsti darīt ziemīšos - tomēr došos uz veco, labo Smilteni. Ja man rītdien nebūtu jāstrādā tad visticamāk jau tagad atrastos Vēju pilsētā un censtos iejusties pilnīgi svešā ģimenē. Nekas, gan jau kādreiz ko tādu piedzīvošu.
Starpcitu es veselu gadu domāju par to, ka varētu beidzot no priekšapmaksas sarunas kartes pāriet uz pieslēgumu. Tā kā tagad pa visām malām iet Okartes reklāma "atnes savu veco mobilo", tad nu es beidzot sadūšojos. Tāpat visi mani tuvie cilvēki saka, lai izmantoju iespēju, jo mans telefons izskatās tā, it kā būtu kāvies ar urļikiem. Tā nu internetā sameklēju visu nepieciešamo informāciju par jauno Okartes akciju un secināju, ka tas ir bezgala neizdevīgi! Redz, tur ir obligāti jānoslēdz līgumus uz 24mēn, ka tu tik ilgi turpināsi lietot Okarti! Lai taču viņi iet galīgi! Turklāt, tev vēl reizi mēnesī par to telefonu ir jāmaksā! Nu ok, tāpat tā kopējā summa sanāk nedaudz lētāka, bet nu kamōon.. tas tomēr nav priekš manis. Lai nu vai kā, es rīt eju uz LMT māju un saku, ka gribu gan pieslēgumu, gan jaunu telefonu, lai varu justies kā normāls cilvēks :)
ā un par darbu man ar ir ko teikt. Redz, strādāju tur nu jau kādus pusotru mēnesi. Pirms kādām 3 ned. mani no vīriešu nodaļas pārcēla uz sieviešu, jo tur trūkstot cilvēki. Pēdējās nedēļas laikā mani visu laiku rausta atpakaļ uz vīriešu nodaļu un šodien, pie manis pienāk vadītāja un prasa vai es negribu tomēr iet atpakaļ uz vīriešu nodaļu! :D tā sasmējos patiesībā. Nu ok, viens kolēģis iet strādāt uz ministriju(!) un baigi vajagot cilvēkus. Tagad palielīšu nedaudz sevi - man esot dikti labs strādāšanas temps, jo es neilgā laikā spēju sakārtot visu vīriešu nodaļu un arī tas esot viens no iemesliem kāpēc mani ņem atpakaļ Herenā, yeiy :)

pirms kādām 6 dienām manai tuvai draudzenei piedzima meitiņa - Emīlija. šodien, agri no rīta, kādos 9:00 manai māsicai piedzima dēliņš. Viņi paši vēl īsti nav izlēmuši kā sauks, bet veselīgs puikiņš. Tā kā viņa ir tik pat kā krustmeita manam mammim, tad viņa bez maz vai no priekiem esot apraudājusies. jauki :) vakar tieši par viņu iedomājos, jo atcerējos, ka vasarā būs jāiet uz viņas kāzām. jau tagad jāsāk domāt, ko lai velk mugurā :D

Šodien man vajadzēja atrasties darbā, bet nē. Sēžu tagad mājās, Smiltenē virtuvē pie galda un domāju kā lai iedabūnu sevī iekšā brokastis, jo lielākais dzīves prieks - ēšana, man sagādā pamatīgas mocības. Tādu angīnu es vēl līdz šim neesmu piedzīvojusi. Pat nobiedēju mammi ar savu kaklu - tik traki man vēl nekad neesot bijis! Pēc brīža jādodas pie ārstes, tad jau redzēs ko šī man teiks, cerams, ka nesalamās par to, ka es tikai tagad kko esmu sākusi darīt, t.i. iet pie ārsta (blush).
biju vakar uz banku aizgājusi un izrādās, ka es tomēr varot pati sevi galvot ņemot studiju kredītu, tas tik nebūšot ar valsts galvojumu! Nu kamoon...! un man to neviens nevarēja ātrāk pateikt, besī tā Smiltenes filiāle, viņiem vēl prasījām vai es pati varu sevi galvot, ja es pati strādāju - nē, tas nav iepējams! Bāc.. ja es Rīgā nebūtu aizgājusi uz banku, tad ietu uz Smilteni un viņiem to iebāztu sejā. Nē, tā vispār būtu slikta doma, es jau vienreiz tur gandrīz sastrīdējos (giggle).
Un vispār mājās ir daudz labāk. Mājas tomēr paliek mājas un ir tik forša sajūta, ka tevi visu laiku kāds apčubina. Vot tieši tas man pēdējās dienas bija pietrūcis..

Tik forši bija atslēgties no interneta uz divām ar pus dienām :) mani vienīgi uztrauca vai mani kartupeļi draugu fermā nesapūs :D Pati pat ņēmu un sasmējos par sevi. Vakardien beidzot man bija tāda diena, kad dariju tik pat kā neko. Vienkārši sēdēju mājās, kurināju kamīnu, skatījos TV, spēlēju klavieres un vienkārši vāļājos pa dīvānu. 7dien korim skate Valmierā. Besī tas, ka joprojām nemāku vārdus dziesmām, jo man vieglāk ir dziedāt bez notīm, tad varu tā mierīgi ļauties mūzikai :)
Un man 'Ievā' ir pavisam smieklīgs horoskops šai nedēļai - tiem, kuriem nav nopietnu attiecību jāieskatās internetā. Ai, kā es smējos :D
ā un vispār.. Rīgas autoostā ar likumu vajadzētu aizliegt barot baložus, kaijas un zvirbuļus :D

Ai kā man patīk piesnigusī RīGA ^^
Ir baigi aukstais, bet tas savā ziņā ir forši - vismaz var just, ka beidzot ir ziema.
cerams, ka mājās ar viss ir piesnidzis. 5dien beidzot braukšu mājiņās.
Mamma ar brāļa sievu jau domā ko taisīt vakariņās 5dien, jo tad mēs atkal visi būsim mājās. Beidzot :)