Kopš Jāņiem man galva nestrādā pareizā virzienā.
Pārāk daudz dažādu domu pa iekšu jaucās. Nekādi nespēju tikt skaidrībā ar sevi.
Sen šādi neesmu juties. Bezgala sen..

Vakar bija mana vārda diena. Nosvinēju to ceļoties 6.00, ejo dušā un dodoties uz darbu, jo, tomēr brauc paša īpašnieka labā roka! Sacepu kādus 20-30 šokolādes mafiniņus kolēģiem, laika posmā no 9-14 bija palikuši vairs tikai 6 :D man radās jautājumi.. viņi tikai ēda vai arī strādāja?
Pēc darba satikos ar Evu, aizgājām mīļās pusdienās uz GanBei (nekad (!) tur nebiju bijusi) un izdomājām, ka mums vajadzētu mēģināt šad tad šādās pusdienās aiziet, jo 3dienu vakari ČBK sāk izpalikt aizņemtības dēļ. Savā ziņā žēl, bet.. tur tomēr grozās pārsvarā maziņie. Pēc pusdienām ar mīļoto vīrieti devāmies uz centru, kur viņš tālāk uz semināru, bet es uz veikaliem. Nedēļas nogalē brauksim uz manām mājām svinēt manus un brāļa sievas svētkus. Gāju meklēt viņai nelielu dāvaniņu :)
Šīs dienas vakars turpinājās mīļuma birojā/istabā. iazgājām sapirkt sveces, zefīrus, greifrūtus. No vecā apsarga - pļāpas, paņēmām sērkociņus un šoreiz viņš neko neprasīja un nestāstīja. Saprata, ka mums būs romantiskais vakars, jo pirms tam redzēja, ka man tika nesta tumšsarkanā roze. Šie bija pirmie ziedi pa šo pusgadu un dāvana tiešām lieliska - izglītojoša grāmata. Vakars tiešām bija ļoti jauks, bija nedaudz vēsi, bet to visu atsvēra tā mīļuma sajūta. Ja pa dienu man nebija sajūta, ka man ir svētki, tad Eva, Guntars un Madaras zvans to mainīja :)
Tagad sēžu skolā, klabinu taustiņus un gaidu, kad būs 17, lai varētu doties mājās. 5dien pēc darba dosimies uz Smilenes mājām, kur cepšu siera kūku un atkal satikšu Zani :)
Skolā visi darbi strauji iet uz priekšu. Tuvojas laiks, kad nedēļā ir vismaz 1 vai 2 pārbaudes darbi, prezentācijas. Esmu saņēmusies nākošnedēļa sameklēt bakalaura darba pasniedzēju un iet iesniegt tēmu, lai jau lēnā garā varētu sākt rakstīt. Tēma ir, bet līdz galam jānoformolē. Viss būs :)

Vakardien dejojot ar svešiem vīriešiem un sakot, kur es dzīvoju, bija dīvaina sajūta, ka mana atbilde nebija Rīga.

sēžu mājās, izvilktā, sarkanā dīvāngultā, ēdu ceptas brētliņas tomātu mērcē un fonā klusi dzied Nōra. Raktu ideju kausam biznesa ideju. Izdomājām abi, ka piedalīsimies. Pagaidām tā smuki iet uz priekšu, pēc tam nodošu tālāk draugam, lai pieraksta klāt visu tā tīri tehniski un sūtīsim tik prom. Vakardiena bija tik mīlīga, ka bail palika. Izskatās, ka pietika tikai ar vienu kopā nebūšanas dienu un audio grāmatas noklausīšanos par mīlestību, lai cilvēks saprastu, ko viņš tik tiešām jūt. Patika viņa teiktais, ka viss grūtais ar mani ir daudz vieglāks. Jauki. Tā, brētliņas beidzās, jāturpina rakstīt biznesa ideja.
p.s. šodien sākās atvaļinājums divu nedēļu garumā (sun)

Vakardien iesākām divu dienu revīziju. Dzīvoklis pieder drauga krustvecākiem un te pirms tam ir dzīvojis kāds tantuks gados. Mantas nekādas ārā nebija mestas tad nu , kā tiklīdz saņēmām atbildi, ka varam visu izrevidēt tad tik ķērāmies klāt. Gala rezultātā ir pilns viens milzīgs konteineris ar vecām drēbēm. Metām tās pa nakti ārā, kad neviens neredz - pārāk ziņkārīgi kaimiņi (giggle).
Vakardien man zvanīja veselas divas draudzenes un aicināja iet uz krekliem. Abām atteicu, jo revīzija gāja pilnā sparā(savam vīrietim tomēr apsolīju palīdzēt) un galīgi nebija nekāds ballīšu noskaņojums. Viena no viņām man lika justies slikti par to, ka es labāk sakārtoju dzīvokli nekā eju ballēties. Hmm.. reizēm liekas, ka esmu slikta draudzene

sen neko neesmu rakstījusi. kaut kā īsti nav sanācis laiks godīgi sakot. toreiz rakstīju, ka jāiet uz kāzām, jā bijām. Biju sarkana, viņš tumšs, kopā ļoti smuki izskatījāmies :) kāzas bija tāda kā maza ballīte, pilnīgi nelatviskas. sarakstījās zaksā, pāris aizbrauca taisīt smukas bildes pie Daugavas, bet mēs pārējie uz ballēšanās vietu. Kādā privātmājas pagalmā saceltas lielās, baltās teltis, skaisti sadekorētas, saliktas mazās, ziemīšu lampiņas, pie portatīvā pieslēgtas milzīgas tumbas un tās arī gādāja par mūziku. ļoti maziņas un vienkāršas. līgavai bija īsa kleitiņa, līdz celītim - smuki.
vēl bijām aizbraukuši līdz manām mājām Smiltenē. ļoti forši gāja. savācāmies visādus mājas labumus, iepazīstināju ar Zani un izdomājām, ka mums kādreiz visiem četriem jāaiziet kkur Rīgā paballēties. forši :)
darbā tagad brīvāks, līdz ar to vairāk brīvdienas un dzīvojos pa māju. rīt taisīsim revīziju, beidzot. :)

Vakardien nomainīju savu dzīves vietu - kojas, pret dzīvokli Baldonē. Tā ideja radās diezgan spontāni patiesībā, jo uz Baldoni pārvākties es biju plānojusi tikai nākošnedēļ. Tā nu vakar draugs ierosināja aizbraukt pēc manām mantām un pēc tam domāt ko īsti pa Līgo mēs darīsim. Aizbraucām pēc mantām, pusotras stundas laikā sakravājos un izvācos. Pēc tam izdomājām, ka vakars būs pa mierīgo. Uztaisījām garšīgas vakariņas un aizgājām uz vietējo balli. Tā pa mierīgo un jauko :)

Novilku vakardien SIMSU, ai kādā es esmu sajūsmā. Varēšu spēlēties kamēr nebūs ko darīt pēc skolas piebeigšanas. (giggle)
Šodien man ir tāda kā pirmā oficiālā atvaļinājuma diena. Jāaiziet līdz centram pie šuvējas, lai pāršuj mammja veco kleitu priekš 6dienas ballītes. Jāiet draugam uz dzimšanas dienu un gribas izskatīties satriecoši. Pluss vēl jānogriež mati. Vārdsakot, pa pirmo atvaļinājuma nedēļu savedīšu sevi kārtībā, lai izskatītos lieliski.
Un vispār te, mājās ir taaads miers un ļoti koši sapņi. Pagāšnakt mēs ar mammu no kaut kā bēgām prom, no mājām un trīs kaķi līda cepeškrāsnī, kad izņēmām no turienes tikko svaigi izceptus zefīrus. Un aizpagāšnakt es sapnī piedzīvoju cunami, gāja man pāri. Kaut kā nepatīk tie košie sapņi..

Pagāšgad savas Lieldienas es godam nostrādāju krūšturvalstībā. Šogad es pirmajās Lieldienās sēdēšu kojās un taisīšu sev lieldienbrokastis. Mazliet skumīgi, ka šajos ģimenes svētkos būšu viena, bet nekā darīt, tāda ir dzīve. Cīnies, mazā! Vakar, bez maz vai visu dienu nosēdēju uz dīvāna un lasīju grāmatu par sieviešu-vīriešu psiholoģiju. Baigi interesanta patiesībā, gadījās sevi iepazīt nedaudz vairāk. Vispār Baldonē pīles ir daudz kūtrākas nekā manās mājās - Smiltenē. Gājām barot pīles ar maizīti a tur bija tikai divas un tās pašas bija sabijušās un ātri vien aizlidoja.
Vienīgas, kas man besī šajos svētkos, ir tas, ka kojās nestrādā bezvadu internets. Jau kuro vakaru nāku te lejā un izbaudu koju romaņķiku. Gribas pašai savu.. :)

tikko pirmo reizi savā mūžā uztaisīju soļanku un garšo varen labi ^^

Mnja, it kā jau forša tā sieviešdiena. Saņemt picu pēc 00.00 ar ciparu "8", bučas, sveicienus utt, bet galīgi neforši šodien saprast, ka esi galīgi slimiņš. Aizgāju uz pirmajām divām lekcijām un pārējās divas + kori kojās vnk nogulēju. Kur tik pretīgi var justies?! Rīt jāaiziet uz darbu, jāpastrādā, jāpaskatās kā būs. Galīgi negribas ņemt slimības lapu, jo līdz ar to mani ienākumi būs mazāki. Riebjas :/

Atkal angīna, līdzīga novembra angīnai, bet ne tik traka - slava boga. Mans piemīlīgais klepiņš un grādiņa. Man riebjas tā slimošana, bojā visu dzīvi..
bet nu nekas, turpināšu iet uz lekcijām un darbu. gan jau paralēli ārstējoties to visu draņķību dabūšu nost no sevis.
Ā es taču 4dien aizbraucu uz mājām! Satiku atkal Zani, aizgājām uz Fresko pasēdēt, papļāpāt un nedaudz iedzert. Visu ko izrunājām, izsmējāmies utt. Nākamajā dienā aizgāju pie ārsta, sadeva man visādas zāles palietot un beidzot aizgāju nogriezt matus. No sākuma biju domājusi braukt atpakaļ uz Rīgu tikai 6dien pirms darba, bet tad sapratu, ka es pārāk ļoti gribu redzēt savu vīrieti. Tā nu bez maz vai pa galvu, pa kaklu devos pie viņa. Ak šīs sievietes.. besī viņas.. :D

Es kaut kā esmu palikusi slinka rakstītāja. Arī laika īsti nav. Es pat neatceros par ko bija pēdējais ieraksts.
Līdz nākamnedēļas 2dienai jāiesniedz studiju darba tēma. Vismaz esmu +/- izdomājusi par ko rakstīšu, vēl tik jāsaliek visi punkti uz i.
Darbā viss joprojām ir okei. Visi sāk pamazām doties atvaļinājumos. Manējais būs pēdējā maija nedēļā un pirmajā jūnija nedēļā, yei. Divas nedēļas pēc kārtas, varēšu kārtīgi atpūsties. Tik jāizdomā ko lai sadara.
Vakardien biju kreklos, aizgāju ar savējajām/jiem. No sākuma galīgi negribējās iet, bet kad istabas biedrenes sāka taisīties man ar sagribējās. Aizbaucām, bik padejojām un tad ar fotogrāfu aizbraucu mājās. Atrodoties kreklos, pie bāra letes, es saskumu, sailgojos. Es esmu tik ļoti pieradusi pie sava vīrieša, ka pat nespēju iedomāties kā būtu bez viņa. Es pat negribu atcerēties kā bija tad, kad viņa man nebija.

Žūst nagi, kuri nolakoti franču stilā, ārā diezgan spēcīgi vējš griež sniegu un fonā Madara klabina taustiņus. Ja viņai, aizejot šogad no SP, neviens nepaspiedīs roku un nepateiks paldies par viņas ieguldīto darbu, es viņus visus aiziešu un nošaušu.. kas vēl..? ā man gribas savas aukstās pēdas pieglauzt sava vīrieša siltajām kājām un klausīties viņa nelielajā pukstēšanā, lai es vienreiz izbeidzot tā darīt. ā un man rīt atkal ir jādodas uz darbu, kā izrādās, tad ātrāk nekā vajadzētu, jo, redz, parastā darba dienā cilvēki iepērkas tā, kā 6dienā. Patiesībā tas ir lieliski, ja neskatās uz to, ka man jau tagad ir jātrennējas, lai spētu izskraidīt visiem klientiem ;)

Lai nu kā, nu jau vakar beidzās mana nedēļas nogale, kura iesākās tā, kā nebija plānots. Man šķiet, ka vienas nakts, 5 stundās spēju pabūt visur - RTU, Ķīpsalas krastā vērojot naksnīgo Vecrīgu, maķīti pēc kafijas, pat kaļķu vārtos(būs vēl kādreiz tur jāaiziet) un Baldonē. Dzīvojoties pa turieni beidzot izlēmu ko īsti darīt ziemīšos - tomēr došos uz veco, labo Smilteni. Ja man rītdien nebūtu jāstrādā tad visticamāk jau tagad atrastos Vēju pilsētā un censtos iejusties pilnīgi svešā ģimenē. Nekas, gan jau kādreiz ko tādu piedzīvošu.
Starpcitu es veselu gadu domāju par to, ka varētu beidzot no priekšapmaksas sarunas kartes pāriet uz pieslēgumu. Tā kā tagad pa visām malām iet Okartes reklāma "atnes savu veco mobilo", tad nu es beidzot sadūšojos. Tāpat visi mani tuvie cilvēki saka, lai izmantoju iespēju, jo mans telefons izskatās tā, it kā būtu kāvies ar urļikiem. Tā nu internetā sameklēju visu nepieciešamo informāciju par jauno Okartes akciju un secināju, ka tas ir bezgala neizdevīgi! Redz, tur ir obligāti jānoslēdz līgumus uz 24mēn, ka tu tik ilgi turpināsi lietot Okarti! Lai taču viņi iet galīgi! Turklāt, tev vēl reizi mēnesī par to telefonu ir jāmaksā! Nu ok, tāpat tā kopējā summa sanāk nedaudz lētāka, bet nu kamōon.. tas tomēr nav priekš manis. Lai nu vai kā, es rīt eju uz LMT māju un saku, ka gribu gan pieslēgumu, gan jaunu telefonu, lai varu justies kā normāls cilvēks :)
ā un par darbu man ar ir ko teikt. Redz, strādāju tur nu jau kādus pusotru mēnesi. Pirms kādām 3 ned. mani no vīriešu nodaļas pārcēla uz sieviešu, jo tur trūkstot cilvēki. Pēdējās nedēļas laikā mani visu laiku rausta atpakaļ uz vīriešu nodaļu un šodien, pie manis pienāk vadītāja un prasa vai es negribu tomēr iet atpakaļ uz vīriešu nodaļu! :D tā sasmējos patiesībā. Nu ok, viens kolēģis iet strādāt uz ministriju(!) un baigi vajagot cilvēkus. Tagad palielīšu nedaudz sevi - man esot dikti labs strādāšanas temps, jo es neilgā laikā spēju sakārtot visu vīriešu nodaļu un arī tas esot viens no iemesliem kāpēc mani ņem atpakaļ Herenā, yeiy :)

Rīgā joprojām snieg, jau sākot no vakardienas. Vienīgi tagad pārslas kļuvušas vēl biezākas. Ar Madaru sarunājām, ka tad, kad viņa atnāks no filmēšanas pastaigāsim pa Mārupi un "ķersim ziemu". Tik inči ir sēdēt uz palodzes un vērot kā puiši cīnās gar savām mašīnām - pamatīgi nosnigušas. Vienīgais par ko es brīnos - Aiz kopmītnēm nav tīrīta autostāvvieta! Mašīnas tur ir bez maz vai ieputinātas!
Skola arī beigusies pavisam - visas atzīmes saliktas, atliek vien saņemties un aiziet nodot grāmatas bibliotēkā, to pat šodien varētu izdarīt pirms pastaigas pa Mārupi.
kas vēl.. manī ir pamatīga ziemīšu sajūta. Varētu nolobīt kādu mandarīnu un noskatīties filmu. Pilnai laimei vēl blakus vajadzētu mīļoto cilvēku, bet nekas, šoreiz būs vien jāiztiek.

Ir jāpriecājas par to, kas ir tagad. To parasti saprot daudz vēlāk, to vērtību.
Vismaz es to beidzot esmu sapratusi, lai arī cik grūti, traki un mokoši man ietu citās lietās, to mīnusu es neizjūtu un par viņu neaizdomājos.

Pēdējo dienu atklāsme - lai atrisinātu problēmas un iegūtu atbildes uz visiem samilzušajiem jautājumiem vajag vienkārši parunāt! Savā ziņā nepatīkama, bet ļoti efektīva lieta

Skola iet jau otrā nedēļa. Biju SICā, jo man laikam nu jau bija kredītproblēmas. Izrādās, man tur sistēmā vnk neesot ielikts viens ķeksītis! Divas reizes SICa meitenei vēl pārprasīju vai točna viss būs ok, viņa teica, ka ja un, ka nekādi 62Ls nebūšot skolai jamaksā. Kaut kādi sviesti ar tiem valsts kredītiem. Varēju taču vnk but nenormāli gudra un tikt budžetā.
Starpcitu aizmirsu pieminēt, ka šogad ir tik daudz jaunino studentu, ka pat pagās 2dien skolas lētākajā ēdnīcā brutāli pietrūka pārtika! Es biju vnk šokā šito uzzinot, kā kad viņi varēja nerēķināties ar to, ka būs lielāks pieprasījums uz paiku! :D ā un es vispār biju apņemusies nebastot nevienu lekciju, it sevišķi jau savu izvēles kursu - mārketingu. Kā tad, šorīt nogulēju pirmās divas lekcijas. Nu ok, nogulēt nenogulēju, bet nu es vnk nekādīgi nespēju savu vīrieti atstāt vienu pašu gultā. Turklāt viņam blakus gulēt nav īpaši veselīgi - miegs nemaz nenāk, bet nākamajā dienā, darbā lūztu nost.
ā un izrādās, ka vēlviena mana draudzene no SP ir 5 mēnesī, tik jauki patiesībā :) tas drošvien izskaidro to, kāpēc es viņu vēl neesmu redzējusi skolā :)
Hmm.. kas vēl.. ā man ļoti patīk šis atvasaras laiks. Vakarnakts bija tik silta, ka pilnīgi gribējās sēdēt ārā un nemaz neiet iekšā :)

Beidzot ir sācies mans otrais atvaļinājums. Pirmo dienu es pavadīju kopā ar savu jauno vīrieti un tajā vakarā es reāli sapratu to, ka man ir ritīgi bail no nopietnām attiecībām. Bail par to, ka es galīgi, galīgi samīlēšos un pēc tam būs vsjo, dabūšu ar bomi pa pieri. Vnk viss pagaidām šķiet tik skaisti un forši, ka liekas, ka kkas nav. Vispār labi, ka man tgd būs brauciens uz Horvātiju un viņu ne redzēšu, ne arī kontaktēšos ar viņu kādu pusotru nedēļu.
Mnja, tgd atrodos pie kursa biedrenes Limbažos. Bijām šovakar nopeldēties Lielezerā - vnk dievīga vieta, pat ļoti. Rīt jāsapērk pēdējās lietas priekš Horvātijas un līdz galam jāsakārto koferi. Es beidzot tā pa ritīgo sāku apjēgt, ka rītnakt mēs dodamies ārpus Latvijas robežām! :)
Man vienīgi žēl, ka tā kārtīgi neatvadījos no sava vīrieša, bet nu nekā darīt.
Rītvakar jādodas uz Limbažu brīvdabas kino, ritīgi dievinu tādas lietas :)