nezinu kā nu tas ir gadījies, bet manī ieperinājies bacilis un uzsitis mana ķermenim grādus līdz atzīmei - man liekas, ka kāds te ir slims. Laikam, kad no Arteļa būsim gājuši uz ofisu pēc mantām kleitiņā un tālāk ar kājām pāri akmens tiltam uz torņkalnu gulēt, būšu kko noķērusi neskatoties uz to, ka 2dienas vakars bija diezgan silts priekš novembra.
par pasākumu Artelī. BAT SP norisinājās Goda balva, kur biju ielūgta ar savu pluss viens. Ļoti jauks vakars ar lielisku atmosfēru pateicoties Amber un ikdienišķām sarunām par visu ko :) ar vīrieti vinnējām šampanieti par to, ka 1. aizgājām dejot. tik žēl, ka to neviens nenobildēja :/

Žūst nagi, kuri nolakoti franču stilā, ārā diezgan spēcīgi vējš griež sniegu un fonā Madara klabina taustiņus. Ja viņai, aizejot šogad no SP, neviens nepaspiedīs roku un nepateiks paldies par viņas ieguldīto darbu, es viņus visus aiziešu un nošaušu.. kas vēl..? ā man gribas savas aukstās pēdas pieglauzt sava vīrieša siltajām kājām un klausīties viņa nelielajā pukstēšanā, lai es vienreiz izbeidzot tā darīt. ā un man rīt atkal ir jādodas uz darbu, kā izrādās, tad ātrāk nekā vajadzētu, jo, redz, parastā darba dienā cilvēki iepērkas tā, kā 6dienā. Patiesībā tas ir lieliski, ja neskatās uz to, ka man jau tagad ir jātrennējas, lai spētu izskraidīt visiem klientiem ;)

Ir jau pus2, bet es joprojām sēžu halātiņā. Tā īsti šodien nav ko darīt, vakarā tik uz kori jāaiziet. Izdomāju, ka SP vairs nebūšu un tieši tādēļ šovakar neieradīšos uz šī gada pēdējo sēdi. Protams, tas viss man nenormāli pietrūks, bet man tā īsti vairs nav laika tam visam un arī gribēšanas vairs īsti nav.. pilnīgi jūtu kā man tagad sākušās garās brīvdienas no skolas. tagad kādu mēnesi tikai strādāšu un atpūtīšos uz pilnu klapi :) vakardien izdomāju, ka Ziemassvētkos ir jāpagatavo kas īpašs. es vienmēr esmu gribējusi kaut ko uztaisīt no pavārgrāmatām - kaut ko garšīgu, nebijušu, lai visi varētu noelsties un teikt - vot, tas bija kkas. tā nu vakar atradu vienu keksveidīgo recepti, bet gala rezultātā tas nav nekāds kekss :D būs jāsaņemas un šogad jāuzcep. kvai kojās.

Šonakt galīgi nenāk miegs. Nevaru izdomāt ko lai dara. Varētu kaut ko apēst, bet slinkums iet līdz ledusskapim, kur stāv Kāruma sieriņi. + Vēl klausos ko te, istabiņā spriedelē par pašpārvaldes tēmām. Mnja, es laikam tiešām nākošgad vairs neiesaistīšos, darbs tā kā pirmārajā vietā. Mnja.. laikam būs jāņem kaimiņa ieteikums vērā un jāiet pastaigāt pa sliedēm, kā tas tika darīts 1. kursā. Ai, demit.. es esmu galīgi nomocījusies.. grr..

Bijām 3dien uz jūru ar pašpārvaldi. Atbalstījām savējos, kuri piedalījās volejbolu turnīrā un pie reizes ķērām pigmentu. Lieki teikt, ka esmu diezgan apdegusi un man joprojām surst pleci, neskatoties uz to, ka visu laiku nostopā ziežos ar pēcsauļošanās krēmiem. ā un vienam kolēgim no pašpārvaldes, uz muguras tagad ir paliels, koši sarkans plekis. Viņs mēģināja pats sev sasmērēt muguru ar sauļošanās krēmu un vietā, kur viņš pats sev netika klāt tagad ir milzīgs, sarkans un sāpīgs pleķis - izskatās diezgan amizanti :D

Patiesībā man jau sen vajadzētu atrasties gultā un jau sapņot kārtējo sapni. Bet nē, šoreiz ir savādāk. Biju Mārupes kultūras namā uz balli. Uz tādu balli, kādas parasti notiek arī Smiltenē, ar galdiņiem, foršu mūziku, dziesmām, kuras neļauj sēdēt malā un tamlīdzīgi. Mēs tur bijām ar savu kompāniju no pašpārvaldes, pārsvarā tie, kuri pa dienu piedalījās JPSa organizēšanā. Izdejojos pietiekami, pacēlu sev nedaudz pašapziņu, protams, paspēju arī paskumt un sapratu, ka gribu vienu lietu sevī mainīt. Lietu, kuru ir visgrūtāk mainīt, nesākšu čīkstēt, nepatīk man tā darīt :D Un vispār, pēdējais partneris ar kuru dejojuju ir 16gadus vecāks par mani. šis tik tur ar mani dejo un runājas un saka aptuveni tā - tevi vajadzētu nedaudz pieķūnēt un tev visi skrietu pakaļ. Nesapratu ko tur īsti vajag vēl ķūnēt, jo man nepatīk tur nekāda kruzuļi, vizuļi utml. Bet nu pašapziņa vismaz atkal nedaudz paaugstinājās. Bet nu uz tādām ballēm jāiet tad, ja tur jau ir sarunāts partneris, kurš dancinās, savādām ir vientulīgi jāsēž pie galda un jāklausās dziesma, kura skanēja pirmā skūpsta laikā :D

šodien piepalīdzēju saviem kolēģiem JPSā (Jauno Profesionāļu Skola) un es sapratu, ka vienkārši mīlu savu skolu. Neskatoties uz to, ka šis pasākums tie rīkots skolniekiem, jaunajiem studentiem arī es guvu pozitīvas emocijas tajā brīdī, kad jaunajiem lika nosaukt vienu no savām atziņām, ko šodien viņš ir guvis. No sākuma viņi kaut kā īpaši nevēlējās celties un runāt, bet tad aizgāja aizvien vairāk un vairāk! Un tie smaidi, smiekli, pateicības. Nu tik forši! Man pašai aizķērās viena meitenes atziņa - Tev ir sevi jāparāda, Tev ir jāiet un jāpaņem tas, kas ir Tavs! Es domāju, ka šis būs man jaunais moto, pēc kā vadīties dzīvē. Reizēm, kad man šķiet, ka dzīve tūlīt beigsies, kad gribas, lai zeme atveras un mani aprij, man vajag kādu, kas mani uzmundrinātu, uzsistu pa plecu. Tieši šī ir mana visvājākā vieta, ka es pati sevi nevaru uzmundrināt un iedrošināt. Tam man vajag vēl kādu, kas pateiktu kaut ko foršu, kas mani pārliecinātu. Es domāju, ka šis teiciens kādu laiku man atgādinās to, ko es vēlos un spēs mani motivēt doties dzīvē uz priekšu!
Labi, varbūt tai JPSā no organizatoriskās puses skatoties tur ir daudz tādi ķieģelīši, kuri drīz izkritīs laukā no sienas, bet nu tie stabilākie, kas to visu sienu tur ir paši foršākie un tie ir mani draugi, mana dzīve, mana ikdiena bez kuras es nespētu dzīvot. Un šī nav pirmā reize, kad es apzinos, ka tieši viņi veido manu dzīvi krāsaināku, laimīgāku, foršāku. Es vienkārši esmu neizsakāmi laimīga par visu to, ko šodien piedzīvoju.
Un vakarā - Mārupes kultūrsnam, saturies! :D

Šodien Turībā tika uzrīkots neliels video apsveikuma stends un arī es joka pēc izlēmu piedalīties. Kas tad tur tik liels - nostāties kameras priekšā un kaut ko skaistu pateikt :)

bļāviens, vakar tas PR neformālais pasākums bija diezgan interesants. Viss manuprāt būtu beidzies diezgan mierīgi, ja es nebūtu saņēmusies un nomēģinājusi mehu kokteili.bāč viņš tiešām tā smuki iedeva pa bēniņiem un pat tagad tur vēl kaut kas ir palicis. un jā, es esmu darbā tāda, tas ir pats debīlākais! :D
mnja, pēc mehu kokteiļa izdzeršanas ar visu tradīciju man tie čaļi, ar kuriem kopā viņu izdzēru, pienāca klāt un teica - tu esi vecis! mnja.. pēc tam sajutos tiešām nesievišķīgi, bet nu es gribēju atlaist un to es izdarīju. Un ja.. visas meitenes tajā brīdī bija par mani un kliedza - tu to vari, mēs esam ar tevi utml. Smieklīgi :D un galvenais, ka aizvakar ar Virtuālo runājām, ka šodien satiksimies, ja viņš neies ballēties, kaut gan arī viņš sen neesot tā kārtīgi atlaidis. Vnk viņam būšot kauns man rādīties acīs tādam noballētam. Cerams, ka viņs vakardien kaut kur tusējā, jo es pēc darba viņam tiešām negribu rādīties acīs. Es labāk aizeju uz mājām izgulēties (angel):D

Pagājušās nedēļas nogali es pavadīju ar apmēram 45 jaunajiem BAT studentiem un 12 sev patuviem draugiem. Es biju viens no ORGiem Turīnas integrējošajā pasākumā - Iesoļo Turībā, kurš norisinājas pāris kādu km no manam mājām. Uz Smilteni es biju aizbraukusi jau iepriekšēja dienā un no rīta kopā ar vēl pāris meitenēm no organiztoru grupas aizgājam līdz viesu namam Kalbakas, kur arī viss norisinājās. Mēs tur jau nedaudz šo to piekārtojām un tad jau atbraucu busiņs ar pārējiem ORGiem. Man jau patika kā šie brauca. Viņi brauca pa lauku ceļu, kur blakus pļavā ganījās govis un viens čalis izliecies pa mašīnas logu ruporā kliedza "Mūūuu..!" kā rezultātā visas govis kā satrakojušās sāka līdzi testies! Labi gan, ka tur priekšā bija elektroniskais gans savādāk jaunajiem būtu jāintegrējas kopā ar govīm :D Mēs tur kādu laiku iekārtojāmies un tad jau arī bija ieradies autobuss ar jaunajiem studentiem. Saliku viņus pa guļvietām un tad devos uz virtuvi, kur pārsvarā notika lielākā ORGu ballīte. Mēs tur visu laiku mazgājām traukus, taisījām vakariņas un brokastis, ēdām pusdienu pāŗpalikumus un aktīvi diskutējām par pašpāŗvaldes lietām - vēlēšānām, to kas notiek ieskšā utml. Ar kursabiedreni vēl stāvējām vienā nakts trases posmā, kur bija pēc iespējas tālāk katrai komandai jāaizmet ola. Tā kā tajā naktī pamatīgi gāza lietus tad mēš bijām ar slpajām kājam, rokām un nosalušas. Paldies Dievam, ka bijām kaut kur atradušas dzeltenus lietusmētelīšus, kā rezultātā izskatījamies pēc milzīgām olšūnāmar vainadziņiem galvā :D Labi gan, ka pēc tam bija pirts. Vismaz varējām kārtīgi izkarsēties un tad spēlēt Aliasu līdz kādiem pus6 rītā! Bija jau doma vispār neiet gulē, bet tiklīdz iešāvās prātā tāda ideja tā izdomājām, ka labak jāaiziet nedaduz pagulē. Pagulējām kādas 3h un tad cēlamies augšā taisīt brokastis. Jaunajiem no rīta notika vēl pāris lekcijas un tad jau viņi devāš atpakaļ uz Rīgu. Mēs vēl nedaudz palikām, visu savācām un tad arī braucām prom. Pus ceļu es busiņā vnk nogulēju un tiklīdz tiku kojās, tā sāku pamazām krāmēt mantas, jo nākamjā dienā (t.i. šodien) es izvācos. Aizbraucu vēl vakarā pie sava vīrieša un tur es sapratu cik nenormāli es sāku saķerties, bet nu par to es tikai priecājos :) Tad vēlāk viņs mani aizveda atpakļ uz kojam, sapaunājos, nedaudz papļāpāju ar meitenēm un tad devos gulē. Beidzot varēju izgulē visu miegu, kurš man bija sakrājies pa tām dienām. No rīta sakrāmēju pēdējās mantas, aizgāju uz kultūras sēdi un tad gāju atpakaļ krāmēties. Beigās, kad viss bija sapakots mani pārņēma tāda dīvaina sajūta. Skumjas. Es sapratu, ka tur vairs nedzīvošu un, ka nebūs vairāk ta, kā bija agrāk. Bet nu nekas, sākas jauns posms manā dzīvē :)

                       

Tik tikko atbraucu no Kuba'03 un es jūtu, ka man tur tiešām tika dots daudz.
Man ir vēl lielāks dzinulis, v;elme un gribas spēks kaut ko iet darīt ;)

Vakardiena bija bezgala nogurdinoša. Pat šodien vēl tāds neliels sagurums ir jūtams, bet nu ir prieks par to, ka tika aizvadīts pēdējais šī gada pašpārvaldes veidotais pasākums - Iepeldi sesijā! :) Viss aizgāja diezgan lielā skriešanā, bija jāskrien pēc māksliniekiem, balvām un dažreiz pēc visādiem pričendāļiem priekš priekšnesumiem. Vienu brīdi mēs pat sākām nevis visu iekavējām, bet gan pat saskrējām! :D Es pat nespēju iedomāties, kā tā varēja gadīties :D
Bet tā sajūta, kad beidzot tikām ūdenī bija TĪIIIK lieliska! Uhh.. tas bija tieši tas, kas bija vajadzīgs, jo pēc tā 2h skrējiena mēs bijām kārtīgi sakarsušas.
Bet nu prieks, ka pasākums bija izdevies :) un vakars beidzās ar to, ka mēs vienkārši palikām kojās. Kaut gan izmisīgi gribējām tikt uz ČBK[četriem baltiem krekliem]. Kā nekā tur bija afeterparty. Bet tā kā ar taksi uz centru negribējām braukt un neviena cita nebija, kurš mūs varētu aizvest. Tā nu mēs palikām kojās, skatijāmies filmu, kuras laikā es aizmigu un sagaidījām lielo ģimenes picu. Un tas nekas, ķa viņu mums veda kādas divas stundas :D

Šī nedēļa būs paskrējusi nemanot. Un visticamāk, ka iemesls tam varētu būt tie nelielie darbi, kuri jāizdara vēl līdz sesijas sākumam un darbiņi priekš Iepeldi sesijā. Rīt beidzot būs pienācis pēdējais šī mācīnu gada pasākums un man kaut kā sāk smagi likties, ka tur cilvēki pat paliks ārpus durvīm. Bet nu cerams, ka būs okei. Un vispār pēdējā laikā saulīte tiek manīta aizvien vairāk un vairāk :)
Šodien naudas taupīšanas nolūkā ar kursabiedreni abas ar kājām devāmies uz mūkusalas K-rautu, lai nopirku 9m virves :D no sākuma domājām, ka pa zaķi nobrauksim tās pāris pieturas, bet tā kā mēs nokavējām troļuku, tad tam visam atmetām ar roku. Tagad zinam, ka līdz turienei ir kāds 40min gājums. Un atpakaļ nākot vispār nedaudz pamaldījāmies. Gājām pa kaut kādu rūpnīcu teritoriju. Mēs vienkārši bijām domājušas, ka tā būs taisnāk! Kā tad :D pa vidu vēl paspēja piesieties kādi vietējie, jo viņi uzstājīgi gribēja mūs aizvest līdzk ojām, bet, kad atteicām, tad gribēja aizvest uz tēju vai vienkārši dabūt mūsu nr. Tas nekas, ka nākošajā krustojumā viņi nogriezās kaut kur ellē ratā :D
Un rīt beidzot būs jāmet tā sava kautrība pie malas. Nesaprotu ko es varu visu laiku ņemties un censties ignorēt tos cilvēkus, kuri man patīk. Tā man kaut kāda duma īpašība. Un laikam jau rītdien 1x būs jāaiziet uz ČBK.