Reizēm liekas, kur palika tie laiki, kad visi dzīvojām kojās, gājām gulēt 3.00, taisījām ballītēs, pīpējām zāli pa 4. stāva loga un baidījāmies no apsargiem. Nu jau būs pagājuši 4 gadi!
Šodien no darba braucot mājās kaut kā aizdomājos par to, kā gāja 1. kursā. Pašpārvalde, ballītes, lekcijas, sesija, spontānas idejas, pastaigas -27 grādos, sniega eņģeļu taisīšana Turības priekšā, iešana slidot uz Lido slidotavu, Rubes kūlenis kaut kur Ķengaraga daudzstāveņu rajonā, entie filmu vakari, video filmēšanas, plāni, klaiņošana pa Rīgu utt. Es varētu turpināt daudz un dikti. Tik ļoti krāsaini man ir bijuši šie studiju gadi, bet tagad esam tik pat kā kur nu kurais - attiecībās, laulībā, darbos, ārzemēs, laukos utt. Ir jādzīvo ik mirkli un to mēs darījām un darīsim :)

Šovakar/šodien kojās bija ugunsgrēks. Labi, ka tajā laikā biju darbā. Ja man Madara nebūtu zvanījusi un to teikusi, tad es tikai domātu kāpēc koju priekšā mētājas melns, apdedzis ledusskapis un vienas istabiņas, trešajā stāvā sienas ir melnas, nokvēpušas. Kas tad nu bija noticies - uzsprādzis ledusskapis, kā rezultātā evakuēti koju iemītnieki. Visas kojas esot bijušas vienos dūmos, ritīgi cietusi 329. istabiņa un blakus istabiņa. Skatījos, ka logs ar bija izsists, lai ugunsdzēsēji tiktu iekšā.
Tad, kad atnācu uz kojām ekšns bija beidzies un manā trešajā stāvā(es dzīvoju otrā galā) bija vien tāda nedaudz nepatīkama pēc deguma smaka. Bet nu tas tā.

Darbā tagad ir traki. Viena kolēģe nevar sagaidīt, kad beigsies kuponu akcija, neskatoties uz to, ka viņa vēl nav pat sākusies. Darba ir briesmīgi daudz. Visu laiku kaut kas nocenojas, līdz ar to jāpārkārto veikals, pēc divām dienām atkal saņemsim preci, atkal būs jāpārkārto, jāapkalpo klienti, darbs pie kases + veikals jāuztur kārtībā. Nē nu vismaz būs virsstundiņas par kurām mums maksā :) tas tāds foršs bonusiņš.

Kas vēl..? ā, rītvakar dodos uz lidostu. Ielido māsīca ar savu ģimeni. Nevaru sagaidīt, neesmu viņu satikusi kādus divus(?) gadus

Pa seniem laikiem sēžu kojās lejā pie stacionārajiem datoriem. Redz, mums kojās galīgā pakaļā tas bezvadnieks + vads istabiņā galīgi nefunkcionē. Es jau biju piemirsusi šeit, lejas datoru romantiku. Visi kaut ko klabinās, garlaikojas, raksta darbus, blakus man sēž erasmusnieks nēģerītis, skaļi klausās melno mūziku, dungo līdzi un ik pa brīdim pagriež galvu pa kreisi, uz manu pusi. Ņirga visu laiku nāk :D bet nu tas tā.. ievadam.
Mana šī diena darbā bija diezgan interesanta. Mums, kā jaunajiem darbiniekiem bija mācību seminārs par perfektu klientu apkalpošanu. Kopumā ilga kādas 5h. Samotivēja mūs kārtīgi un atgādināja lietas, kuras bija aizmirsušās. Nākamnedēļ būs vēlviens seminārs. Es vispār sapratu, ka tā cilvēku apkalpošana ir viena liela psiholoģija. Reāli, ja cilvēkam ir iespēja viņš pirks, tev tikai ir pareizi ar viņu jāapietas ;)

Man patīk šodiena. Iztīrīju istabiņu, nomazgāju visus traukus un izrevidēju savu papīra plauktu. Tik forši atrast kaut kādas vecas zīmītes, kuras ir tapušas lekcijas laikā. Baigi patīk glabāt tādas lietiņas un pēc gadiem pārlasīt. Man mājās, Smiltenē ir mapīte ar visām pamatskolas un vidusskolas zīmītēm. Vajadzētu ieviest tādu arī augstskolai un visas savākt vienu viet. Vispār mums ar kursa biedreni pat ir speciāla kladīte, kuru mēs izmantojam, lai lekcijās sarakstītos, jo tā vienkārši var vairāk dzirdēt lekcijā stāstīto.
Lai nu kā, ārā ir baigais pavasaris. Putniņi dzied, džeki spēlē basīti, skan forša mūzika pa StarFM un ir vienkārši burvelīgs garastāvoklis (sun)

Vakarnakt īsi pirms 00:00 es 316. istabiņā tiku atstāta viena pati. Madara un Ieva aizgāja līdz točai un atstāja mani vienu. Pēc kādām 5 vai 10 min dzirdu, ka kāds klauvē pie durvīm. Es kā jau parasti iebļaujos "jā". Durvis vaļā neveras. Nu ok, laikam tomēr pašai jāceļas kājās un jāiet paskatīties vai tur maz kāds vēl stāv. Atveru durvis a tur - Madara, Ieva un Gundars. Gundaram rokā Madaras taisītā zemeņu kūka ar filadelfijas sieru, 2 svecītēm un visi dzied man daudz baltu dieniņu. Es biju tik ļoti pārlaimīga, ka pilnīgi apraudājos no priekiem. Mani tiešām vēl nekad, neviens tā nebija apsveicis. Un tad vēl zvans no tēta 8:03 ar tekstu, mēs te visi četri izdomājām, ka vajadzētu tevi pamodināt. Tad nu visi četri mani telefoniski sabučoja un novēlēja lielisku dienu kāda tā arī bija. Pēc lekcijām aizgāju uz darbu, aiznesu manu cepto medus kūku un kā izrādījās, tad man šodien vispār bija brīvdiena! Nu neko, atstāju kūku un nācu atpakaļ :D Vismaz izstaigājos. Bet jā, šodiena tiešām ir lieliska :) dabūšu svinēt visu šo nedēļu (giggle)

Šodien ārā ir tāds laiks, ka darba vietā gribas vienkārši iziet ārā pastaigāties. Es atceros, ka pirms kādiem nu jau desmit gadiem, 7dienās ar ģimeni vienmēr gājām pastaigāties pa Smilteni. Ziemā, it sevišķi saulainā pēcpusdienā tie parasti bija gājieni uz mežu vai arī vienkārši staigājām gar Teperi un viens otru āzējām. Es nevaru saprast vai man pietrūkst kas tāds. Es domāju, ka man drīzāk pietrūkst pastaigas pa Mārupes smuko māju rajonu, kur parasti ar Madaru tiek apspriestas visvisādas tēmas. Un vispār es gribu, lai rītdiena arī ir tik pat saulaina, lūdzu uzdāviniet to man! :)

Tikko pabeidzu cept/taisīt medus kūku uz saviem 22. Nekad ko tādu vēl nebiju taisījusi. Un ziniet, garšo ārprātā labi. Sāku cept vakar vakarā pēc darba un šodien pabeidzu. Jūtos diezgan lepna par sevi, ka esmu ko tādu paveikusi (sun). Tagad 316. istabiņa smaržo pēc ceptām auzu pārslām un kūkām. Cerams, ka mans garadarbs izvilks līdz 1dienai. :)
Un vispār man 1.kursā pat prātā nekas tāds nebija ienācis, ka es vēlāk, kojās nodarbošos ar gastronomiskajām izvirtībām un turklāt diezgan bieži.

Manuprāt ļoti sen neesmu rakstījusi. Kaut kā nav sanācis. Protams, ir bijusi gribēšana, bet neesmu kaut kā atradusi tam laiku. Par ko bija mans pēdējais posts ar nav ne jausmas, neesmu pētījusi (giggle).
Tad nu par visu nedaudz. Man kojās ir jauna istabas biedrene. Meitene ar kuru nodzīvoju kopā visu pirmo kursu - coletya. Trokšņi kojās joprojām turpinās un tas man besī. Vakar kaut kādus sabāru, laikam kaimiņus, bez brillēm īsti nevarēja redzēt, bet nu gulēt ar nevarēju, tiku izrauta no pirmā sapņa. Tagad vismaz zinu, ka sapņoju par vilcienu sliedēm un, nez kapēc, darba kolēģi.
Darbā man ir beidzies pārbaudes laiks. Yei. Un joprojām lielākā daļa kolēģu slimi. Laikam gripa, ja jau divas nedēļas slimiņi.
Un vispār līdz pirmajam pavasara mēnesim ir atlikušas vairs tik 26 dienas! Patiesībā es brīnos, ka šogad tik ļoti negaidu pavasari kā pagāšgad. Visu laiku nesūdzos, ka sniegs jau ir līdz aknām, gribas sauli un zaļu zāli. man ir labi arī tagad - laikapstākļu laika posmā, kurš man riebjas visvairāk :)

Kaut kā baigi sāk iet mēnesis uz otru galu. Skolā sāksies jau pirmie, mazie pārbaudes darbi, prezentācijas. Ā un mums jau sāka stāstīt par studijdarbiem un praksēm. Ja nemaldos, tad man 1. martā jau jāiesniedz studijdarba tēma.. uhh.. būs rīt darbā pa pauzi jāizstudē tie visi papīri. Mjā un tuvojas arī dzimšanas diena. Es pat nezinu vai gribu vai negribu svinēt. It kā jau vajadzētu kaut kā atzīmēt. Es nekad tā baigi neesmu svinējusi kā tik savus 12 un 18., kad svinēju kopā ar otru klases biedreni. Mums bija baigais meiteņu vakars pie manis mājās. Bijām gandrīz visas klases biedrenes, ja nemaldos, tad kādas 7 vai 8. Dzērām un skatījāmies tā laika raudamo filmu A Walk To Remember. Raudājām pilnīgi visas. Katra pa savu tēmu, bet tomēr. Tās bildes, kuras tapa tajā vakarā nekur tālāk netika publicētas, jo mēs tajās izskatījāmies noraudājušās un sadzērušās. Bija forši, bet tagad ir vēl foršāk. Varbūt vienkārši jāaiziet uz krekliem tās nedēļas trešdienā? Ai nē, bet nākamajā dienā ir mīlestības svētki.. ai b**

Žūst nagi, kuri nolakoti franču stilā, ārā diezgan spēcīgi vējš griež sniegu un fonā Madara klabina taustiņus. Ja viņai, aizejot šogad no SP, neviens nepaspiedīs roku un nepateiks paldies par viņas ieguldīto darbu, es viņus visus aiziešu un nošaušu.. kas vēl..? ā man gribas savas aukstās pēdas pieglauzt sava vīrieša siltajām kājām un klausīties viņa nelielajā pukstēšanā, lai es vienreiz izbeidzot tā darīt. ā un man rīt atkal ir jādodas uz darbu, kā izrādās, tad ātrāk nekā vajadzētu, jo, redz, parastā darba dienā cilvēki iepērkas tā, kā 6dienā. Patiesībā tas ir lieliski, ja neskatās uz to, ka man jau tagad ir jātrennējas, lai spētu izskraidīt visiem klientiem ;)

Gads iesācies diezgan pozitīvi - ar vīrieti blakus, daudz, daudz darba veikalā un jaunām lekcijām. Tas nudien ir kļuvušas vēl interesantākas vienīgi mani šodien nedaudz nošokēja Socioloģijas pasniedzējs. Ar Madaru abas sēdējām pēdējos solos un gaidījām, kas tad mums šo lekciju pasniegs, kad manījām, ka pa durvīm iesoļo Broks. Mums abām acis uz kātiņiem - Madara metas pie kompja un es pie telefona, lai jaunumus ierakstītu twitterī - smieklīgi :D
pamazām atkal atsākam dzīvokļu medības - pietiek dzīvot kopmītnēs, vajag atrast kārtīgu dzīves vietu Rīgā.
Starpcitu atkal ar Madaru kojās esam palikušas istabiņā divatā. Patlaban nav vēl neviens gribētāja, kurai būtu vēlme dzīvot trīsvietīgā istabiņā un cerams, ka arī nebūs. Mums jau ar to trešo nebūtu grūti, vienīgi šķiet, ka tai trešajai būtu grūti ar mums..

Manī joprojām mīt Ziemassvētku noskaņa. Kamēr viena dzīvojos pa istabiņu savā brīvdienā, ņēmu un visu satīrīju un sakarināju sarkanos eglīšu bumbuļus un aizskaru stangas, pie griestiem pielīmēju Madaras zvaigznes, kuras naktī spīd un no sarkanām lentiņām sataisīju mazmazītiņus pušķīšus, kurus šur tur salīmēju, lai būtu smuki :)
Joprojām īsti neesmu pārliecināta par to, ko vilkšu rīt uz Ziemassvētku balli, ja rīt no rīta veikalos neko neatradīšu, tad vilkšu kleitu, kas man bija uz Mafijas balli, 1.kursā. Biju diezgan pārsteigta, kad konstatēju, ka joprojām viņā diezgan labi tieku iekšā! :) Nevaru sagaidīt rītvakaru un 4dienu, kad būs darbinieku balle, manas darba vietas pasākums un iepirkšanās P&C par 50% atlaidi :D
jā.. un tieši tagad fonā, pa radio skan mana visu laiku vismīļākā dziesma. Vēl tam visam pa virsu varētu sacept piparkūkas, tad būtu laime pilnībā :))

šodien baigā brīvdiena. tik pat kā nekā lādzīga neesmu izdarījusi, tik beidzot pabeigusi draudzenei ziemīšu dāvanu. Jāsāk vispār domāt ko lai dāvinu pārējiem, jo, kā izrādās, tad Ziemassvētki ir jau pēc divām nedēļām!
Jaunajai istabas biedrenei šodien atbraukusi ciemos draudzene. Labi gan, ka abas visu laiku čupojas latviski, jo tad, kad pie viņas atnāk otra draudzene no ceturtā stāva, tad viņas savā starpā krieviski runājas un sajūta nav diez ko patīkama. viņas visu laiku pa draugiem dzīvojas, skatās citu profilus, pēta savu statistiku utt. tas patiesībā man savā ziņā atgādina manus vidusskolas laikus, kad ar tā laika labāko draudzeni līdzīgi darījāmies.
Ar Madaru šodien izstaigājām Mārupi pa visu lielo sniegu un konstatējām, ka sniegā viss izskatās daudz skaistāk un savādāk. Tās mājas vairs neizskatās kā vasarā. Viņas visas ir izgaismotas, izdekorēti koki, eglītes un sakarināti dekori pie durvīm. Mēs jau abas izdomājām, ka pēc sazin cik gadiem abas dzīvosim Salaspilī uz Griezes un Rubenes ielas krustojuma, lai varētu iet viena pie otras pēc miltiem :D
ļoti patīk šis laiks aiz loga. Pamatīgas kupenas, kurās pilnīgi kārojas izvārtīties un uztaisīt kādu sniega eņģeli. Šovakar nesanāca, es tik Madaru centos iegrūst kāda kupenā un man par prieku gandrīz sanāca (angel)

Ir jau pus2, bet es joprojām sēžu halātiņā. Tā īsti šodien nav ko darīt, vakarā tik uz kori jāaiziet. Izdomāju, ka SP vairs nebūšu un tieši tādēļ šovakar neieradīšos uz šī gada pēdējo sēdi. Protams, tas viss man nenormāli pietrūks, bet man tā īsti vairs nav laika tam visam un arī gribēšanas vairs īsti nav.. pilnīgi jūtu kā man tagad sākušās garās brīvdienas no skolas. tagad kādu mēnesi tikai strādāšu un atpūtīšos uz pilnu klapi :) vakardien izdomāju, ka Ziemassvētkos ir jāpagatavo kas īpašs. es vienmēr esmu gribējusi kaut ko uztaisīt no pavārgrāmatām - kaut ko garšīgu, nebijušu, lai visi varētu noelsties un teikt - vot, tas bija kkas. tā nu vakar atradu vienu keksveidīgo recepti, bet gala rezultātā tas nav nekāds kekss :D būs jāsaņemas un šogad jāuzcep. kvai kojās.

visu dienu domāju par kartupeļu pankūkām. tieši tām rīvētajām. tā nu tagad došos mizot kartupeļus. nekad viņas neesmu taisījusi, bet gan jau, ka būs ok :)

Šodien uzrakstīju otro eksāmenu, pēc divām stundām jāiet rakstīt trešais un ceturtais jānosūta pa epastu.
Patiesībā šī gada sesija ir pavisam mīlīga. No malas skatoties viņa izskatījās pavisam briesmīga, it sevišķi tā finanšu vadība, kas bija jāpārvar, bet tagad, kad esmu tikusi viņai klāt manas domas ir mainījušās - nav nemaz tik traki! :)
ā un jaunā istabas biedrene arī ir feina. Tā vismaz pagaidām šķiet. Vienīgi nedaudz tracina tas, ka viņa ar savu draudzeni savā starpā sarunājas krieviski. Līdz ar to rodas sajūta, ka man ir liegts iesaistīties sarunā

Forši. Man kojās ir jauna istabas biedrene. Bija ienākusi noskaidrot cikos es iešu gulēt, lai viņa paspētu +/- ievākties/ienest mantas. Krievuška, vismaz latviski runā labi. Liekas, ka viņa teiks visu to, ko domā, kas nepatīk utt. Ai, nevajag labāk pārlieku fantazēt, viss būs ok. Tā tam vismaz vajadzētu būt..

Gara, gara diena.. vakardiena tā īsti vēl nemaz nav beigusies. Esmu gulējusi vien kādas 3 vai 4h, bet pilnīgi tā neliekas. Vakar ar meitenēm pa seniem laikiem aizgājām kkur nedaudz paballēt. Tiešām veselu mūžību nekur nebiju bijusi. Bijām L.A., Metro(baigais solo koncerts mums tur sanāca :D ) un Kreklos. Pēc tam aizbraucām līdz mūsu gala Lulū picai. Izrādās, ka tur strādā viens mans paziņa no Smiltenes! Man likās, ka viņš vispār tai pus Daugavai dzīvo. Bet nu lai vai kā, viņam un viņas kolēģei beigās uzrakstījām pateicību, jo viņi mūs ritīgi forši apkalpoja un tā pica bija vnk ārprātā ņammīga. ā un pa nakti, kādos pus8 mums kojās bija ugunsdrošības mācību trauksme (tieši pirms sāka darboties dūmu detektori es sapņoju par mācību trauksmi) visi tādi nekādi cēlās augšā un devās uz sporta zāli. Šovakar pat ziņās rādīja kā mums šorīt gāja! :D

Beidzot esmu pa riktīgam vesela un atpakaļ Rīgā. Tagad sēžu 316., ēdu vakariņas un dzeru kefīru - kā vienmēr. Viss atkal ieiet atpakaļ vecajās sliedēs - skola-darbs-kojas-Viņš.

Kamēr citi ballējas - es sēžu kojās. Protams, es arī saņēmu uzaicinājumu doties līdzi, bet ne e, negribas. Es drīzāk gribētu kaut kur aiziet padejot un šo vēlmi piepildīšu 6dien. Es tik nesen sapratu, ka veselu mūžību(2-3ned) neesmu bijusi kreklos! Interesanti ir tas, ka agrāk es varēju bez tā visa iztikt. Varēju tikai strādāt, mācīties, ēst un gulēt, bet tagad man tā ir bez maz vai fiziska nepieciešamība vismaz reizi nedēļā aiziet kaut kur paballēties.
ā un nākamnedēļ sākšu strādāt savā jaunajā darba vietā! Redzēs kā būs. Es jau visu laiku baidos, ka kaut kas varētu noiet greizi, bet tad atcerējos, ka gluži līdzīgas bailes mani pārņēma pirms es sāku strādāt savā agrākajā darba vietā. Nevajag baidīties, vajag rīkoties un viss būs kedās. Tā tam vismaz vajadzētu būt.
Ok, kamēr tagad citi ballējas, es uzvārīšu sev tēju un uzlikšu kādu filmu.. vai arī palasīšu socioniku.. starpcitu tā ir ļoti interesanta tēma ;)