Mmm.. šodien ārā burvīgs laiks. Tāds pats arī jaunajā darbā.
Divu stundu čakarēšanās gar sistēmu, kā rezultātā - smiekli un jauni izteicieni.
Kā arī atmiņas no grandiozās 5dienas nakts, kad es un trīs mani kolēģi līdz 7 rītā ballējām atspērušies.
Mjaa.. ir/bij forši. Gaidu 1dienas rītu, lai uzzinātu savu jauno challenge :)

Ak jel.. tā ballējusies, kā 5dien es sen nebiju.
Mājās ievēlos ap sešiem, lai 12 celtos un dotos uz darbu.
Bet nu jā.. jaunā darba ballītes ir grandiozas.. :)

Tikko uzrakstīju ceturto eksāmenu. Palicis vēl viens - projekta prezentācija. Šodien beidzot jaunajā dzīvoklī pieslēgs internetu. Ā, jā.. Āgenskalnu par savām mājām saucu jau veselu nedēļu :) Patīk tur, ir forša sajūta atkal dzīvot Rīgā un nebraukāt ar Baldones autobusu katru dienu, veselas divas reizes. Darbā pateicu, ka gribu no Februāra strādāt uz pilnu slodzi. Nezinu kā būs, bet jābūt labi. Savādāk nedrīkst būt. Un mana nākošā nedēļa būs pavisam traka - trīs ballītes - skolas, darba un vecmeitu. Neticami ātri skrien laiks.

Šodien bija otrā lekciju diena. Uz pirmo neaizgāju - nogulēju autobusu. Aizbraucu uz skolu ar nākamo, jo man ar Evu sarunāts, ka satiksimies skolā, iekodīsim utt. Sēžam abas, ēdam, pļāpājam un saprotam, ka galīgi negribas iet uz nākamajām lekcijām. Ko darīsim? Laidīsim uz Fantasy Park uz spēlēt boulingu! :D Pastaigājām pa veikaliem, uzspēlējām boulingu, galīgi negāja un peč tam devos uz Sonores kora noklausīšanos. Mani tā kā paņēma. Soprānos. Padziedāju iesildīšanās vingrinājumus, paskātījās cik pareizi strādāju ar elpu i vsjo! Paņēma :) Tagad dziedāšu kārtīgā korī :)

Pa seniem laikiem sēžu kojās lejā pie stacionārajiem datoriem. Redz, mums kojās galīgā pakaļā tas bezvadnieks + vads istabiņā galīgi nefunkcionē. Es jau biju piemirsusi šeit, lejas datoru romantiku. Visi kaut ko klabinās, garlaikojas, raksta darbus, blakus man sēž erasmusnieks nēģerītis, skaļi klausās melno mūziku, dungo līdzi un ik pa brīdim pagriež galvu pa kreisi, uz manu pusi. Ņirga visu laiku nāk :D bet nu tas tā.. ievadam.
Mana šī diena darbā bija diezgan interesanta. Mums, kā jaunajiem darbiniekiem bija mācību seminārs par perfektu klientu apkalpošanu. Kopumā ilga kādas 5h. Samotivēja mūs kārtīgi un atgādināja lietas, kuras bija aizmirsušās. Nākamnedēļ būs vēlviens seminārs. Es vispār sapratu, ka tā cilvēku apkalpošana ir viena liela psiholoģija. Reāli, ja cilvēkam ir iespēja viņš pirks, tev tikai ir pareizi ar viņu jāapietas ;)

Gara, gara diena.. vakardiena tā īsti vēl nemaz nav beigusies. Esmu gulējusi vien kādas 3 vai 4h, bet pilnīgi tā neliekas. Vakar ar meitenēm pa seniem laikiem aizgājām kkur nedaudz paballēt. Tiešām veselu mūžību nekur nebiju bijusi. Bijām L.A., Metro(baigais solo koncerts mums tur sanāca :D ) un Kreklos. Pēc tam aizbraucām līdz mūsu gala Lulū picai. Izrādās, ka tur strādā viens mans paziņa no Smiltenes! Man likās, ka viņš vispār tai pus Daugavai dzīvo. Bet nu lai vai kā, viņam un viņas kolēģei beigās uzrakstījām pateicību, jo viņi mūs ritīgi forši apkalpoja un tā pica bija vnk ārprātā ņammīga. ā un pa nakti, kādos pus8 mums kojās bija ugunsdrošības mācību trauksme (tieši pirms sāka darboties dūmu detektori es sapņoju par mācību trauksmi) visi tādi nekādi cēlās augšā un devās uz sporta zāli. Šovakar pat ziņās rādīja kā mums šorīt gāja! :D

skatos Floating Disco bildes un skaļi smejos :D
Tas kā mēs līdz tam pasākumam tai vakarā nonācām vispār bija fenomenāli! Bet biju pavisam aizmirsusi, ka tapa bilde arī ar pašu šoferi, kurš mūs līdz pasākuma vietai nogādāja. Kā mēs vispār varējām tā uzticēties pilnīgi nepazīstamam čalim?! :D Nē nu ok, ja nu kas, tad es biju gatava lekt ārā kvai no braucošas mašīnas, bet nu tāpat. Man atkal gribas tādu ballīti :)

Šīvakara spārnotākais teiciens ar manu draudzeni - es esmu izsmalcināta egoiste, kura valkā kokvilnas Calvin Klein stringus :D a ko man darīt? :D

Tikai nesen kā pamodos. Vakardien atkaļ jau bijām uz ČBK, bija jauno grupu festivāls - ritīgi patikās. Šoreiz pie sava vīrieša nepaliku, jo zināju, ka es nespēšu no rīta piecelties un doties uz lekcijām, bet gribēšu palikt viņam blakus. Tā visa rezultātā gultā es ielīdu tik piecos no rīta un vispār, kad pirms 10 bija jāceļas, jutos pat tā diezgan labi izgulējusies! Nu ok, trešās lekcijas laikā ar kursa biedreni nācām uz kojām pagulēt un pie viena nogulējām arī ceturto lekciju (blush).
Vakar kreklos satiku arī vienu savu klases biedru - čali, ar kuru man nekad nav bijušas tādas normālas attiecības, jo man viņš vnk nereāli besī. Biju nedaudz izbrīnīta, ka viņš ne tikai ar mani sasveicinājās, bet arī pajautāja kā iet, kas jauns, ko daru utml. Smieklīgāk bija tad, kad viens viņa draugs, arī no koorporācijas, galīgi sadzēries gribēja ar mani dejot un šis viņam tā saka - eu, ko tu dari, tu tā uzmanīgi, viņa ir mana klases biedrene! Ai, bij foršs vakars :)

Vakardien biju Baltajās naktīs, godīgi sakot, āogad man patika labāk, drošvien tāpēc, ka šogad kompānija bija daudz feināka nekā pagāšgad. Vislabāk no tā visa man patika Laimā, kur par zīmējumu varēja tikt pie šokolādes un nedaudz patika Spīķeri. Bijām vēl aizgājuši līdz Kultūras koledžai, Nabaklab, pastāvējām pie Radio101 un 3min paskatijāmies Brīvdabas kino Vērmanes dārzā. Savā ziņa riebās, ka visu nepaspējām izstaigāt, bet nu nekas. Vismaz vakara noslēgums to visu kompensēja un priecājos, ka aizgāju ar Viņu uz Baltajām naktīm par spīti lielajām iesnām :)

Šodien 1.sept. nav nekādas tādas sajūtas, kas katru gadu, jo šogad Turībā lekcijas sākas tik no 6.sept. Savā ziņā feini, bet nu tāpat jātaisās un jāiet šovakar uz ČBK, bet rīt kārtējais gājiens pa dzīvokļiem :)
ā un pateicoties man visas kojas smaržo pēc keksiem ^^ ak es riebīgā. pat viena meitene ienāca virtuvē un teica, ka baigi labi smaržojot :)

Jau kādu laiku esmu atpakaļ no ceļojuma uz Horvātiju, bet tikai tagad es esmu saņēmusies, lai par to kaut ko uzrakstītu. Sīki un smalki es neko nerakstīšu, jo tad būs garum gari un nevienam negribēsies lasīt, kur nu man pēc pāris gadiem pārlasīt :D Bet nu vienu es varu teikt droši - tā ir zeme, kurā ir vērts iemīlēties un braukt vēl, un vēlreiz.
Prom ceļojumā es biju 8 dienas un šo dienu laikā bija piedzīvots tik daudz, ka es tikai šodien sapratu to, ka esmu biju pie Adrijas jūras. Vārdsakot es izlēkājos pa viesnīcu mīkstajām gultām, redzēju augstumaugstus kalnus, tā ka ausis krita ciet pa viņiem braucot, redzēju dzirdi zilu ūdeni - jūru un ezerus, pirmo reizi peldējos krāčainā kalna upē un Adrijas jūrā, pirātu kuģī dejoju uz galda un par to dabūju mazo bērnu krekliņu, kurš knapi līda pāri pupiem, redzēju jūras ezi un jūras gurķi, dabuju milzonīgi lielu zilumu(kurš tagad ir violeti dzeltens) uz kreisā augšstilba, redzēju Splitu - balto pilsētu, braucu raftingā pa kalnu upi pamatīgā negaisā, peldējos Balatona ezerā, kur ūdens visur visur VISUR tikai līdz nabai, ēdu astoņkājus, kalmārus, mīdijas un krabi, pagaršoju horvātu neticami garšīgo saldējumu, degustēju vīnus skaisto sieviešu ielejā Egerā, ievēlējos tūkstošs un vienu vēlēšanos braucot pāri visiem jaunajiem tiltiem, pagaršoju horvātu arbūzu no horvātu laukiem - ārprātā ņammīgi, ēdu ungāru milzumlielās gardās pankūkas - nu atkal jau neticami garšīgi, noķēru brūnumu, nosauļoju puspieri, jo otru puse šad tad sedz mati :D un vēl, un vēl, un vēl.. tās ir tādas emocijas, kuras nevar izteikt vārdiem un, kuras nespēj izteikt bildes. Tā ir zeme, kura ir jāredz ikvienam. Neizsakāmi skaista, koša, kura aicina sevī iemīlēties. Ā un es pagaršoju arī rakiju - horvātu tradicionālo dzērienu 8.00 no rīta, bija labs :D laikam tas īsumā būtu viss.. :)

ar kursa biedreni ejam cauri vecajām bildēm un es nevaru vien beigt smaidīt. tik daudz jauku, pozitīvu atmiņu :) uhh... :)

Vienai sievietei bija trīs meitas.Kad vecākā apprecējās un devās prom uz dzīvi pie vīra,māte palūdza,lai meita atsūta vēstuli par savu intīmo dzīvi.Pēc divām nedēļām atnāk vēstule,kurā rakstīts tikai viens vārds:Nescafe.Mamma sākumā neko nesaprata,bet pēc tam netīšām avīzē ieraudzīja Nescafe reklāmu;
-Bauda līdz pēdējai pilei.Un ļoti nopriecājās par meitu.
Pēc tam apprecējās vidējā meita,kurai mamma lūdza to pašu.
Pēc nedēļas atnāk vēstule no meitas:Benson&Hedges.Mamma sāk visās avīzēs meklēt minēto cigarešu reklāmu.Drīz viņa atrada tekstu:
-Extra Long,King Size.Un atkal nopriecājās par meitu.
Un beidzot pienāca kārta apprecēties jaunākajai meitai.
Tikai pēc pāris mēnešiem māte saņēma vēstuli:Britiš Airways.Māte atrada avīzi ar aviokompānijas reklāmu un izlasot tekstu,zaudēja samaņu.
-Trīs reizes dienā,septiņas dienas nedēļā,visos virzienos.

Bijām 3dien uz jūru ar pašpārvaldi. Atbalstījām savējos, kuri piedalījās volejbolu turnīrā un pie reizes ķērām pigmentu. Lieki teikt, ka esmu diezgan apdegusi un man joprojām surst pleci, neskatoties uz to, ka visu laiku nostopā ziežos ar pēcsauļošanās krēmiem. ā un vienam kolēgim no pašpārvaldes, uz muguras tagad ir paliels, koši sarkans plekis. Viņs mēģināja pats sev sasmērēt muguru ar sauļošanās krēmu un vietā, kur viņš pats sev netika klāt tagad ir milzīgs, sarkans un sāpīgs pleķis - izskatās diezgan amizanti :D

3dien ar vēl pāris dāmām pēc jūras devāmies uz četriem baltiem krekliem un varu apgalvot, ka beidzot esmu izdejojusies. Visvairāk man patika tas, ka tur es satiku savu pamatskolas simpātiju. Un pats smieklīgakais bija tas, ak viņš mani vispār nepazina, neskatoties uz to, ka es viņam kādas 50x garām pagāju un vēl pēc tam āra pie kluba visi kopā dziedājam "Tikai tā" :D
ā un vispār, ejot naktī pa Vecrīgu un dziedot "Ai jel manu vieglu prātu" konstatējām, ak mums visām trijām baigi smui sanāk :D

Man bija burvīgi jāņi, salīdzinājumā ar pagājušā gada ekstrēmajiem. Pavadītas divas dienas pie jūras. Šķiet, ka pat būšu nedaudz apsvilinājusi seju, neskatoties uz to, ka saule reti vien izlīda no mākoņu apakšas. Meleku līča pludmale ir vienreizēji skaista visā tās garumā. Vietām akmeņaina, klinšaina un vietām atkal līdzena. Tik dažāda, tik skaista un krāsaina. Meža pļavas, kuras tur pat netālu aug pilnas ar jāņu zālēm. Nu izteiktas jāņu dienas pļavas! Gājām tur arī lasīt puķes vaiņagiem, visas pļavas piedziedājām ar dziesmām. Un vispār beigās no tā vaiņaga man sanāca krūms :D Varēju viņu likt galvā divos veidos - tā, lai puķes stāv augšā(tad visiem bija jāsmejas, jo izskatījos pēc brīvības statujas) vai arī tā, ka puķes karājas uz leju un veido man nelielu aizkariņu. Ā un pirms pašas gulētiešanas un saullēkta ar kursa biedreni metām vainagus lielajā, vecajā ozolā. Man pēc otrās reizes palika - tātad pēc diviem gadiem kāzas! Trakumi! Vismaz kursa biedrenei pēc ceturtās ar ieķērās ozolzaros. Un nākamo dienu abas pārsvarā pavadījām uz riteņiem. Aizbraucām līdz sarkanajām klintīm un tur kādu stundu vienkārši nosēdējām pie izskalotā koka. Ignorējām nelielo lietu un tūristus aiz muguras. Mums bija savs chill. Divas dievīgas dienas! Un pats smieklīgākais bija tas, ka tajā nelielajā kompānijā satiku savu kaimiņu! Nemaz nezināju, ka viņš ir divus gadus šķīries, dzīvo tur pat, bet laiž ar citu sievieti :D Ai, viņš bija galīgi smieklīgs :)

Vakardien iemācījos runāt valmieriešu žargonā :D Baigi sasmējos, kad uzzināju, ka vārds cīpāties, kas bija manā vidusskolas laikā ir jau aizgājis aizvēsturē. Tagad esot puļķēšanās un noraustīšanās. Tik smieklīgi :D ā un vēl vārds "vienīti vai divīti" man vispār piedur. Piemēram, divatā iziet ārā t.i. divītī iziet ārā :D Kad man vakar kāds ko tamlīdzīgu pajautāja es kādas piecas reizes pārjautāju ko tu teici un tieši tajā brīdī es sajutos kā ome savos labākajos gados :D

Vakardien biju Valmierā uz Pārgaujas ģimnāzijas izlaidumu. Nokavēju puķu došanu! Joprojām nesaprotu kā tas izdevās, jo visu laiku turpat taču atradāmies! Bet nu nekas, beigās savu dāvaniņu abām absolventēm pasniedzu ārā pie skolas un tā bija pat feināk :) Un vispār.. es vakardien sajutos veca! Puķu pasniegšanu gaidīju kopā ar divām meitenēm, kuras vēl tik vidusskolā mācās un ak jel - viņas ir tik jēlas! Vai arī man vienkārši ir vairāk prāta :D Bet nu lai vai kā vakardiena bija izdevusies. Ar vienu izlaidumnieci pasēdējām viņas balkonā. Es zvilnēju šūpuļtīklā, ietinusies pledā, bet viņa tur par blakus uz benķīša. ļoti feini bija. Vēl paspēlējām ģitāriņu un tad vēlāk aizgājām uz krācītēm. Bet nu bāc, vakara gaitā piedzēros. Ne tā drausmīgi, anormāli, ka filma pazūd un gribas tupēt tualetē, bet tā feini, kad ir jautri un gribas darīt visādas muļķības, kā, piemēram rintentiņa uzmešana pie Valletas. Labi gan, ka līdz centram beigu beigās neaizgājām, bet ritentiņš tāpat tika uzmest kādas daudzdzīvokļu mājas pagalmā. Bija forši, man vakardiena ļoti patika un priecājos, ka pēdējā brīdī nepārdomāju. Tas bija tieši tas, kas vajadzīgs - forša kompānija un forša vide ^^

Forši atbraucu uz mājām. Visu ceļu autiņā nosēdēju uz trepītēm. Pilnīgi šķiet, ka man dibens no apaļa ir kļuvusi par plakanu :D Bet nu šā vai tā esmu mājās ^^