Jau kādu laiku esmu atpakaļ no ceļojuma uz Horvātiju, bet tikai tagad es esmu saņēmusies, lai par to kaut ko uzrakstītu. Sīki un smalki es neko nerakstīšu, jo tad būs garum gari un nevienam negribēsies lasīt, kur nu man pēc pāris gadiem pārlasīt :D Bet nu vienu es varu teikt droši - tā ir zeme, kurā ir vērts iemīlēties un braukt vēl, un vēlreiz.
Prom ceļojumā es biju 8 dienas un šo dienu laikā bija piedzīvots tik daudz, ka es tikai šodien sapratu to, ka esmu biju pie Adrijas jūras. Vārdsakot es izlēkājos pa viesnīcu mīkstajām gultām, redzēju augstumaugstus kalnus, tā ka ausis krita ciet pa viņiem braucot, redzēju dzirdi zilu ūdeni - jūru un ezerus, pirmo reizi peldējos krāčainā kalna upē un Adrijas jūrā, pirātu kuģī dejoju uz galda un par to dabūju mazo bērnu krekliņu, kurš knapi līda pāri pupiem, redzēju jūras ezi un jūras gurķi, dabuju milzonīgi lielu zilumu(kurš tagad ir violeti dzeltens) uz kreisā augšstilba, redzēju Splitu - balto pilsētu, braucu raftingā pa kalnu upi pamatīgā negaisā, peldējos Balatona ezerā, kur ūdens visur visur VISUR tikai līdz nabai, ēdu astoņkājus, kalmārus, mīdijas un krabi, pagaršoju horvātu neticami garšīgo saldējumu, degustēju vīnus skaisto sieviešu ielejā Egerā, ievēlējos tūkstošs un vienu vēlēšanos braucot pāri visiem jaunajiem tiltiem, pagaršoju horvātu arbūzu no horvātu laukiem - ārprātā ņammīgi, ēdu ungāru milzumlielās gardās pankūkas - nu atkal jau neticami garšīgi, noķēru brūnumu, nosauļoju puspieri, jo otru puse šad tad sedz mati :D un vēl, un vēl, un vēl.. tās ir tādas emocijas, kuras nevar izteikt vārdiem un, kuras nespēj izteikt bildes. Tā ir zeme, kura ir jāredz ikvienam. Neizsakāmi skaista, koša, kura aicina sevī iemīlēties. Ā un es pagaršoju arī rakiju - horvātu tradicionālo dzērienu 8.00 no rīta, bija labs :D laikam tas īsumā būtu viss.. :)