Prakses atskaitē rakstu par krūštura dzīves ciklu, jeb pasaciņu par krūšturi - kā tas top, ko viņš dara un ēd, un, kā beidz savu pastāvēšanu. Man šis viss liek nedaudz saķiķināties :D

Tikko savā ģitāras somā atrada caurspīdīgās krūšturu lencītes - kādā jēgā viņas tur atrodas?! :D

Šodien ļoti produktīva diena! Piedalijos Nordea maratonā, pārstāvēju savu darbu Laumu un 5km pievarēju 33minūtēs un 33 sekundēs, vieta - 2525.! Tādi smuki cipari sanāca :) Tik čaļi no skolas pašpārvaldes pārmeta, ka neesmu skrējusi formā t.i. tikai Laumas apakšveļā! Bet nu gan jau, ka nākamgad mēs to piekopsim (giggle)
Tad beidzot noskatījos A Good Year. Baigi piesaistīja tā filma. Pilnīgi kaut kas cits nekā citas. Nav ne kāds amerikāņu variants ar nodrāztām lietām. Ļoti patika pasniegšanas stils, mūzika, daba, raksturi un garšīgā franču valoda. Nemaz nezināju, ka man viņa varēs tā iepatikties :)
Protams, pēc tam kārtējo reizi ķēros klāt savam studiju darbam un gala rezultātā sanāk tā, ka man vairs palikuši tik priekšlikumi, secinājui, jāievieto maziņa tabuliņa + apraksts un lieta darīta! Pilnīgi pašai lielais prieks par sevi.
Ā un mums te kojās jautri iet. Es beidzot izmantoju galdu arī priekš mācīšanās, nevis tikai priekš ēšanas un ēst gatavošanas. A kursa biedrene izmanto grīdu priekš mācīšanās bet nu viņai baigi patīk. Paralēli tam tikām pie sarkaniem nagiem, kārtējās C vitamīnu devas un atklājuma, ka mēs esam vienreizējas sievietes, ja jau spējam uzrakstīt tādu monstru kā studijdarbu! :)

Vajadzēja vakar kopā ar šampi nopirkt ūdeni.
Negribu runāt par vakardienu, tik tiešām negribu.

šodien piepalīdzēju saviem kolēģiem JPSā (Jauno Profesionāļu Skola) un es sapratu, ka vienkārši mīlu savu skolu. Neskatoties uz to, ka šis pasākums tie rīkots skolniekiem, jaunajiem studentiem arī es guvu pozitīvas emocijas tajā brīdī, kad jaunajiem lika nosaukt vienu no savām atziņām, ko šodien viņš ir guvis. No sākuma viņi kaut kā īpaši nevēlējās celties un runāt, bet tad aizgāja aizvien vairāk un vairāk! Un tie smaidi, smiekli, pateicības. Nu tik forši! Man pašai aizķērās viena meitenes atziņa - Tev ir sevi jāparāda, Tev ir jāiet un jāpaņem tas, kas ir Tavs! Es domāju, ka šis būs man jaunais moto, pēc kā vadīties dzīvē. Reizēm, kad man šķiet, ka dzīve tūlīt beigsies, kad gribas, lai zeme atveras un mani aprij, man vajag kādu, kas mani uzmundrinātu, uzsistu pa plecu. Tieši šī ir mana visvājākā vieta, ka es pati sevi nevaru uzmundrināt un iedrošināt. Tam man vajag vēl kādu, kas pateiktu kaut ko foršu, kas mani pārliecinātu. Es domāju, ka šis teiciens kādu laiku man atgādinās to, ko es vēlos un spēs mani motivēt doties dzīvē uz priekšu!
Labi, varbūt tai JPSā no organizatoriskās puses skatoties tur ir daudz tādi ķieģelīši, kuri drīz izkritīs laukā no sienas, bet nu tie stabilākie, kas to visu sienu tur ir paši foršākie un tie ir mani draugi, mana dzīve, mana ikdiena bez kuras es nespētu dzīvot. Un šī nav pirmā reize, kad es apzinos, ka tieši viņi veido manu dzīvi krāsaināku, laimīgāku, foršāku. Es vienkārši esmu neizsakāmi laimīga par visu to, ko šodien piedzīvoju.
Un vakarā - Mārupes kultūrsnam, saturies! :D

Bijām vakar ar dāmām Erotā. Iepriekšējā dienā, kad netā skatījos to visu kas tur būs, godīgi sakot man tad jau nositās tā lielā vēlme uz turieni doties. Turp mani vilināja tikai vairs interese. Nu neko, pirms tam neliela meiteņu ballīte, lai iesildītos, bet es ne mata neiesildījos :D vismaz tad man tai ķīpsalā būtu jautrāk :D Pēc tam visas ar taksi devāmies uz ķīpsalu. Jau pie ieejas izvērtās interesantas(pozitīvā nozīmē) sarunas ar apsargiem, jo viņiem iekrita acīs viena no mums :D nodevām mētelīšus, bišķiņ sabrēcos un garderobistiem par to, ka šie iekasē 0.50sant. par to, ka es gribu pakarināt savu jaku (es šo nemūžam nesapratīšu) un tad jau devāmies baudīt visu, kas baudām. Godīgi sakot, ja es būtu pirkusi biļeti pati par savu naudu tad būtu vnk FAIL! Pilnīgi nekā interesanta tur nebija. Tas Erotiskais Teātris nu vispār.. Es no teātriem tik tiešām kaut ko saprotu un domu ātri vien uztveru, bet tur vispar.. uztvēru labi ja kādus 35%! ā un tur tā stāvot un skatoties uz to sviestu mēs ar draudzeni secinājām, ka uz šo vakaru labāk nomainīsim vārdu un orientāciju. Nebiju gaidījusi, ka man tur kāds brutāli iegrābsies dibenā, piedāvās kokteiļus un piedāvās iet kopā nobildēties utt Visvairāk kas man no tā visa patika, protams, bija četru lietuviešu šovs. Nu augumi viņiem bija dikti skaisti, nebija pat pārkačāti! Tādi smuki, viegli brūnīgi un tās muguras aaah.. man tik tiešām no visa vīriešu ķermeņa vislabāk patīk muguras, pilnīgi gribas pārlaist ar nadziņiem pāri :D ā es laikam vēl neko neesmu pateikusi par Erota sievietēm nu tad tā. Ja kādai bija smuks augums, tad seja nebija smuka, ja smuka seja, tad ir celulīts, riepa, bezgaumīgs tetovējums utml.
un vēl es domāju, ka pa to visu ķīpsalu klīdīs kaut kādi puspliki cilvēki. Dažas bija, bet nu atkal nesmukas. Mēs pat bijām daudzreiz skaistākas par tām sievietēm uz skatuves. ā kas vēl man tur patika. Tās brazīļu pornozvaigznes šovs bija ņirdzīgs, vot tur varēja uzjautrināties :D

man iekšā ir ballīšu gars, bet izskatās, ka tas būs jāturpina audzēt līdz 4dienai.
Uhh.. es 4dien varētu nodot pa klubu kā divi deviņi :D

ai kā man patīk sēdēt iekšā un skatīties no otrā stāva gultas ārā pa logu, kā koju puiši mēģina iedarbināt mašīnas. Daži stumj, lādē akumulatorus utt. Prieks, ka man nav tāda noņemšanās ar to visu. Man ir savs K2 un viss notiek! :D

Tikko man tika atsūtīta viena bilde no jaunā gada pasākuma.
un tā pati tur ir izmeklēta vistrakākā :D
un, protams, tā, kur man fotogrāfs ar mani dejo :D
ak jel :D gribas-negribas tās bildes redzēt :D

Beidzot esmu apņēmusies nedaudz uzrakstīt kāds tad bija mans jaunais gads. Varu teikt, ka bija tik labi, ka dažbrīd ir pat kauns stāstīt :D Kgan man meitenes teica, ka tik traki jau neesot bijis :D Nē nu sajūsmā es patiešām esmu. Tagad es ar nepacietību gaidu bildes, jo pieļauju, ka viņas varēu būt diezgan smieklīgas un interesantas :D
vārdsakot tāda ballīte man sen nebija bijusi. kārtīgi atpūtos tā, ka pašai milzīgs prieks :D
izteicu pusnaktī pie sevis klusiņām arī vēlēšanās un ceru, ka piepildīsies.
un vispār es konstatēju, ka ir brīži, kad es vājprātā daudz runāju, pat pārāk :D

Vakardien man gāja tik sūdīgi cik sūdīgi man sen bija gājis. Es atļaušos citēt savu kursabiedreni "reizēm gribas no vecāsmammas skapja izvilkt striķi, uzmest cilpu un apmest ap kaklu". Vot tieši tā es vakar jutos līdz ar draudzenēm aizgājām uz Into One koncertu. Ok, kā beigās izrādījās, tad mēs bijam aizgājušās uz beigām, uz to daļū, kad viņi sāka dziedāt. Tas nekas, ka nedzirdējām ne Gintu ēķi, Kažu, Rutuli un ko tik tur vēl ne, bet mēs dzirdējām viņus. Un tas bija pats galvenais, jo vini deva tāda pozitīvismu!!! Ja man pirms tam garīgais bija -127, tad pēc tā koncerta man garīgais biaj +360 :D Tās emocijas manī sēž joprojām un mani pat neuztrauc tā ķēpa, kas ir ārā uz ielām, jo man iekšā atkal darbojas motoriņš.
Mammim pateicu, ka nākamnedēļ tomēŗ nebraukšu uz mājuam un ar brāļa sievu netaisīsim svētku galdu. Tā vietā mammis ar tēti pirms lekcijām atbrauks pie manis :) Rītvakar jāizcep šokolādes kekss, lai varu viņus sacienāt, vismaz dzīvoklī būs vēl mājīgāka sajūtu. Es tagad esmu iesākusi katru rītu viņu tīrīt pa kripatiņai :D Vakardien noberzu plīti. Pirms tam viņa bija vnk noķepusi ar taukiem un šodien no putekļiem atbrīvoju žālūzijas. Tur vnk sanāca vesela saujiņa putekļu :D Nespēju pat iedomāties, kad viņi pēdējo reizi to dzīvokli tīrīja :D

Cerams, ka aizejot uz dzīvokil mani sagaidīs silti radiatori..
ja ne.. nu tad es nez.. gulēšu cepeskrāšnī :D

Pagājušās nedēļas nogali es pavadīju ar apmēram 45 jaunajiem BAT studentiem un 12 sev patuviem draugiem. Es biju viens no ORGiem Turīnas integrējošajā pasākumā - Iesoļo Turībā, kurš norisinājas pāris kādu km no manam mājām. Uz Smilteni es biju aizbraukusi jau iepriekšēja dienā un no rīta kopā ar vēl pāris meitenēm no organiztoru grupas aizgājam līdz viesu namam Kalbakas, kur arī viss norisinājās. Mēs tur jau nedaudz šo to piekārtojām un tad jau atbraucu busiņs ar pārējiem ORGiem. Man jau patika kā šie brauca. Viņi brauca pa lauku ceļu, kur blakus pļavā ganījās govis un viens čalis izliecies pa mašīnas logu ruporā kliedza "Mūūuu..!" kā rezultātā visas govis kā satrakojušās sāka līdzi testies! Labi gan, ka tur priekšā bija elektroniskais gans savādāk jaunajiem būtu jāintegrējas kopā ar govīm :D Mēs tur kādu laiku iekārtojāmies un tad jau arī bija ieradies autobuss ar jaunajiem studentiem. Saliku viņus pa guļvietām un tad devos uz virtuvi, kur pārsvarā notika lielākā ORGu ballīte. Mēs tur visu laiku mazgājām traukus, taisījām vakariņas un brokastis, ēdām pusdienu pāŗpalikumus un aktīvi diskutējām par pašpāŗvaldes lietām - vēlēšānām, to kas notiek ieskšā utml. Ar kursabiedreni vēl stāvējām vienā nakts trases posmā, kur bija pēc iespējas tālāk katrai komandai jāaizmet ola. Tā kā tajā naktī pamatīgi gāza lietus tad mēš bijām ar slpajām kājam, rokām un nosalušas. Paldies Dievam, ka bijām kaut kur atradušas dzeltenus lietusmētelīšus, kā rezultātā izskatījamies pēc milzīgām olšūnāmar vainadziņiem galvā :D Labi gan, ka pēc tam bija pirts. Vismaz varējām kārtīgi izkarsēties un tad spēlēt Aliasu līdz kādiem pus6 rītā! Bija jau doma vispār neiet gulē, bet tiklīdz iešāvās prātā tāda ideja tā izdomājām, ka labak jāaiziet nedaduz pagulē. Pagulējām kādas 3h un tad cēlamies augšā taisīt brokastis. Jaunajiem no rīta notika vēl pāris lekcijas un tad jau viņi devāš atpakaļ uz Rīgu. Mēs vēl nedaudz palikām, visu savācām un tad arī braucām prom. Pus ceļu es busiņā vnk nogulēju un tiklīdz tiku kojās, tā sāku pamazām krāmēt mantas, jo nākamjā dienā (t.i. šodien) es izvācos. Aizbraucu vēl vakarā pie sava vīrieša un tur es sapratu cik nenormāli es sāku saķerties, bet nu par to es tikai priecājos :) Tad vēlāk viņs mani aizveda atpakļ uz kojam, sapaunājos, nedaudz papļāpāju ar meitenēm un tad devos gulē. Beidzot varēju izgulē visu miegu, kurš man bija sakrājies pa tām dienām. No rīta sakrāmēju pēdējās mantas, aizgāju uz kultūras sēdi un tad gāju atpakaļ krāmēties. Beigās, kad viss bija sapakots mani pārņēma tāda dīvaina sajūta. Skumjas. Es sapratu, ka tur vairs nedzīvošu un, ka nebūs vairāk ta, kā bija agrāk. Bet nu nekas, sākas jauns posms manā dzīvē :)

                       

Beidzot esmu mājās. Un ārā ir TĀDAS zvaigznes! Varētu sēdēt ārā un tik viņās skatīties un skatīties :)

Joprojām esmu sajūsmināta. Vakardien bija pat ļoti jauks vakars. Bijam atkal aizgājušas uz Metro. Viens čalis mani jau nosauca par Metro mēbeli. Pati par to sasmējos :D Tad vēl izrādās, ka manas kursabiedrenes uzņemtais video (viņai bija mājas darbs - jānofilmē intervija un viņa nointervēja mani par man tuvu tēmu) par Metro, kā izrādās pamazītēm iziet tautās. Un es varu apgalvot, ka viņs tagad tik tiešam ir mans :) Pašai baigais prieks par to visu. Tad jau manīs ar ko tas beigsise :))

Man šķiet, ka nav blondāku cilvēku par mani. Šorīt epilējot kājas kaut kā pamanījos epilatorā ieraut nelielu matu šķipsnu. Tad sekoja bļāviens, kā rezultātā pie manis ieskrēja draudzene un nogrieza man to šķipsnu līdz tai vietai kur ierāva. Teiksim tā - diezgan paprāvu gabalu :D Labi gan, ka tā šķipsna nav tik labi samanāma, savādāk es aizietu ar sirdi :D
Un šodien man ir karš ar mazajām mušiņām. Pa brīvdienām viņām bijusi ballīte un ir galīgi savairojušās. A tagad bez maz vai visās malās mētājas maziņi mušu līķīši :D

tas galīgi nav labi, ka mums kojās tagad ir liels, kārtīgs ledusskapis.. visu laiku gribas virināt viņu. kaut ko izņemt ārā un apēst. un tas nekas, ka ir pāri vieniem naktī. pilnīgi liekas, ka viņš mani kaut kā mistiski pievelk. laikam vajadzēs viņam kaut kādu kodu uzlikt, kuru var uzpiest tik kādas 6x dienā :D

Šī ir vienkārši burvīga nedēļa.. un cerams, ka viņa tik pat burvīgās noskaņās arī beigsies.
Tā kā man ir bez maz vai atvaļinājuma cienīgas brīvdienas, tad es viņas cenšos izbaudīt uz pilnu klapi!
2dien ar kursa biedreni devāmies jūras meklējumos uz vietām, kur, kā liekas, nekad iepriekš nebijām bijušas! Bet nu beigās nokļuvām vienkārši pasakainā pludmalē, kur ēdām ķiršus, grauzām ķiploku grauzdiņus, klausījāmies mūziku un priecājāmies par 6 čalīšiem, kuri tur pat netālu no mums spēlēja futbolu. Pēc tam pa taisno devāmies uz centru, uz metro kur notika improvizācijas teātris. Nekas dižs nebija, bet nu izsmieties varēja. Tas galvenais! Nākamajā dienā arī domājām spridzināt uz jūru, bet tā kā no rīta paverot aizskarus pretim raudzījās pelēkas debesis sapratām, ka būsim spiestas pavadīt ļoti ilgu laiku Alfā, kā arī izdarījām! Kā pus14 iegājām, tā tik pus21 iznācām! Un mēs secinājām, ka atliek tik uzlikt galvā viegli tamborētu, rōzā cepuri, lai pievērstu apkārtējo vīriešu uzmanību. Pašas brīnījāmies, ka cepure tik ļoti var piesaistīt uzmanību pat ja kājās nav ne svārki, ne šorti!

Šorīt, nu okei.. šonakt kārtējo reizi varēja pamanīt to, ka es piedzimu kā blondīne. Tā kā iepriekšējā vakarā biju sarunājusi ar tēti, ka viņš man baigi agri no rīta zvanīs. tad es gulēt gāju ar doma, ka, ja man sāk zvanīt tel. jālec augšā un fiksi pēc viņa jāskrien, lai nepamodinātu istabas biedreni un vienu piegulētāju[kursa biedreni]. Tā nu es guļu, laikam jau dzirdēju, ka kaut kas zvanīja un es fiksi izmetos no gultas, skatos istabas biedrene jau paņēmusi manu tel. un tagad mēģina saprast kas tad zvana. Tā nu es izrauju tel. un saku, ka zvana man un iemetos savā gultā ar visu telefonu un sāku baigi runāt. Dzirdu otrā galā kkur dzirdēta džeka balss. Vairs tā īsti neatceros sarunu, jo reāli es tajā brīdī vēl it kā gulēju. es tā runāju, istabas biedrene pa vidu vēl saka - liec taču nost! es tik runāju tālāk. kādas pāris minūtes norunājām. paskatījos uz to tel. un sapratu, ka tas nav manējais! es tā istabas biedrenei padodu tel. un saku - tas nav manējais un gāju gulēt tālāk. Kā no rīta izrādījās, tad tas bija viņas tel. un zvanīja viņai, bet es pilnā pārliecībā 2.00 metos ārā no gultas, rāvu viņai no rokām ārā tel. un gribēju sākt runāt ar tēti.. :D

Sākot ar 4dienu mana nedēļas nogale solījās būt graujoša. Beigu beigās graujošs sanāca tikai nedēļas vidus, bet ar to pietika. Viss sākās ar to, ka 4dien ar savu kursa biedreni devāmies nelielā šopingā. Kā nekā biju tikusi pie savas pirmās algas un bija iekrājušās pāris lietiņas, kuras man vajadzēja nopirkt. Turklāt nākamajā dienā bija Floating Disco uz kuru mēs abas bijām sadomājušas iet, bet mums nekā nebija disco stilā. Tā nu sākām ķemmēt veikalus. Pats smieklīgākais bija ceļš uz humpalu bodi - Degas. Joprojām īsti nezinu kur bijām aizbraukušas, bet baigi liekas, ka tas bija ķengaragā. Pie operas iekāpām 7. tramvajā, kaut ko runājām un visu laiku domājām vai braucam uz īsto vietu ar īsto transportu. Kko pļāpājam, apstājās troļuks.. dzirdu - tirdzniecības centrs.. eu, eu.. kāpjam ārā! Ir īstā pietura?Teica Dole? Jā, jā.. teica!! Izkāpjam.. eu.. kāp atpakaļ! Nav īstā pietura.. žiu.. durvis aizveras. Aizbrauc tramvajs. Sākas skaļi smiekli visas ielas garumā un jautājums - KUR MĒS ESAM?! Kādu tu vēl tur Doli dzirdēji?! Pienāk klāt vecs onkulītis un prasa, ko jums vajag atrast? Kur ir t/c Dole? Ejat tik tur taisni un priekšu un būs. Nu neko.. ejam, ejam es vēl biju sastiepusi potīti un tas galīgi nebija jautri. Aizgājām līdz nākošajai pieturai. Skatāmies, tramvajs būs tik pēc 10min. Nākošā pietura ir kādu 4m attālumā. Ejam līdz nākošai pieturai pa kaut kādām nezālēm. Nāk tramvajs, sākam skriet, lai paspētu, iekāpjam un dzirdam, ka nākamā pietura ir musējā. Abas ritīgi priecīgas, izkāpjam ārā ritīgajā pieturā un sākam domāt kur ir Degas?! Cik zināms, tad lielā mājā.. ejam uz priekšu, kur ir liela māja. Atrodam, ieejam, uzkāpjam, un nošokējamies.. kādas tur bija apģērbu rindas, kāda tur bija kleitu izvēle! Nu jopcikiņi.. tagad es zinu kur braukt, ja kko vajadzēs. Bet nu neko disco stilā neatradām, izlaikojāmies kādas padsmit kleitas, nosmējāmies viena par otru un tad sākām domāt kā mēs varētu tikt pa taisno uz Alfu. Veikala tantes pateica, ka ar 15.autobusu. Iekāpjam viņā un braucam sazin kur.. paldies Dievam piezvanīja māsica, jo mums bija sarunāts satikties Alfā un tad viņa izstāstīja ka jākāpj ārā pansionāta pieturā un tālāk ar kājām. Tā arī daram, ejam cauri mežam, ārā nedaudz smidzina, abas nosmējušās ar nobristām kājām iegājām Alfā. Izstaigājām pāris veikalus, jo kā beigās izrādījās apģērbu un visādu citu lietu veikali verās jau ciet 21.00! Nu nekas.. neko disco stila garā nenopirkām, bet tāpat nākamajā dienā devāmies uz to pasākumu Andrejsalā. Mūs uz turieni aizveda kāds mistisks čalis no kura pēc tam centāmies tikt vaļā. Sataisījām trakas bildes, tik tiešām TRakAS! Pašai par sevi smiekli nāk :D tad viss kaut kur citur vēl aizgājām. piecos no rīta bijām kojās, 8.00 cēlos, lai ietu uz darbu atslēgt veikalu. Aizgāju, atslēdzu, kolēģe izmazgāja grīdas un visu pārējo, kamēr es sastūmusi kopā trīs krēslus un pagalvī nolikusi Laumas auduma somas, kuras dodam līdzi dāvanās centos pagulēt kādas 2h. Laikam jau biju visu laiku nomodā, jo juta, kā pamazām nospiedās mana labā auss. Tad pagriezos uz muguras, rokas uz krūtīm salikusi un jaku uz sejas uzklājusi gulēju. Diez ko ērti nebija, bet nu jutos bišķiņ pagulējusi. Tad piecēlos, sataisījos un gāju strādāt. Pēc darba nogurusi devos uz centru, kur manējās staigāja pa muzejiem. Es diemžēl ne uz vienu neaizgāju, jo ja mē sietu, tad mums uz kojām būtu jābrauc ar taksi, bet tā kā nevienai par viņu negribējās maksāt tad braucām ar troļuku.. nu nekas, ietaupījās nauda un dabūju pagulēt ;)
un šodien jāsāk zāģēt studija darbs.. jānozāģē līdz galam.. :)