Pēdējās trīs dienas

Pagājušās nedēļas nogali es pavadīju ar apmēram 45 jaunajiem BAT studentiem un 12 sev patuviem draugiem. Es biju viens no ORGiem Turīnas integrējošajā pasākumā - Iesoļo Turībā, kurš norisinājas pāris kādu km no manam mājām. Uz Smilteni es biju aizbraukusi jau iepriekšēja dienā un no rīta kopā ar vēl pāris meitenēm no organiztoru grupas aizgājam līdz viesu namam Kalbakas, kur arī viss norisinājās. Mēs tur jau nedaudz šo to piekārtojām un tad jau atbraucu busiņs ar pārējiem ORGiem. Man jau patika kā šie brauca. Viņi brauca pa lauku ceļu, kur blakus pļavā ganījās govis un viens čalis izliecies pa mašīnas logu ruporā kliedza "Mūūuu..!" kā rezultātā visas govis kā satrakojušās sāka līdzi testies! Labi gan, ka tur priekšā bija elektroniskais gans savādāk jaunajiem būtu jāintegrējas kopā ar govīm :D Mēs tur kādu laiku iekārtojāmies un tad jau arī bija ieradies autobuss ar jaunajiem studentiem. Saliku viņus pa guļvietām un tad devos uz virtuvi, kur pārsvarā notika lielākā ORGu ballīte. Mēs tur visu laiku mazgājām traukus, taisījām vakariņas un brokastis, ēdām pusdienu pāŗpalikumus un aktīvi diskutējām par pašpāŗvaldes lietām - vēlēšānām, to kas notiek ieskšā utml. Ar kursabiedreni vēl stāvējām vienā nakts trases posmā, kur bija pēc iespējas tālāk katrai komandai jāaizmet ola. Tā kā tajā naktī pamatīgi gāza lietus tad mēš bijām ar slpajām kājam, rokām un nosalušas. Paldies Dievam, ka bijām kaut kur atradušas dzeltenus lietusmētelīšus, kā rezultātā izskatījamies pēc milzīgām olšūnāmar vainadziņiem galvā :D Labi gan, ka pēc tam bija pirts. Vismaz varējām kārtīgi izkarsēties un tad spēlēt Aliasu līdz kādiem pus6 rītā! Bija jau doma vispār neiet gulē, bet tiklīdz iešāvās prātā tāda ideja tā izdomājām, ka labak jāaiziet nedaduz pagulē. Pagulējām kādas 3h un tad cēlamies augšā taisīt brokastis. Jaunajiem no rīta notika vēl pāris lekcijas un tad jau viņi devāš atpakaļ uz Rīgu. Mēs vēl nedaudz palikām, visu savācām un tad arī braucām prom. Pus ceļu es busiņā vnk nogulēju un tiklīdz tiku kojās, tā sāku pamazām krāmēt mantas, jo nākamjā dienā (t.i. šodien) es izvācos. Aizbraucu vēl vakarā pie sava vīrieša un tur es sapratu cik nenormāli es sāku saķerties, bet nu par to es tikai priecājos :) Tad vēlāk viņs mani aizveda atpakļ uz kojam, sapaunājos, nedaudz papļāpāju ar meitenēm un tad devos gulē. Beidzot varēju izgulē visu miegu, kurš man bija sakrājies pa tām dienām. No rīta sakrāmēju pēdējās mantas, aizgāju uz kultūras sēdi un tad gāju atpakaļ krāmēties. Beigās, kad viss bija sapakots mani pārņēma tāda dīvaina sajūta. Skumjas. Es sapratu, ka tur vairs nedzīvošu un, ka nebūs vairāk ta, kā bija agrāk. Bet nu nekas, sākas jauns posms manā dzīvē :)