Vakardien man gāja tik sūdīgi cik sūdīgi man sen bija gājis. Es atļaušos citēt savu kursabiedreni "reizēm gribas no vecāsmammas skapja izvilkt striķi, uzmest cilpu un apmest ap kaklu". Vot tieši tā es vakar jutos līdz ar draudzenēm aizgājām uz Into One koncertu. Ok, kā beigās izrādījās, tad mēs bijam aizgājušās uz beigām, uz to daļū, kad viņi sāka dziedāt. Tas nekas, ka nedzirdējām ne Gintu ēķi, Kažu, Rutuli un ko tik tur vēl ne, bet mēs dzirdējām viņus. Un tas bija pats galvenais, jo vini deva tāda pozitīvismu!!! Ja man pirms tam garīgais bija -127, tad pēc tā koncerta man garīgais biaj +360 :D Tās emocijas manī sēž joprojām un mani pat neuztrauc tā ķēpa, kas ir ārā uz ielām, jo man iekšā atkal darbojas motoriņš.
Mammim pateicu, ka nākamnedēļ tomēŗ nebraukšu uz mājuam un ar brāļa sievu netaisīsim svētku galdu. Tā vietā mammis ar tēti pirms lekcijām atbrauks pie manis :) Rītvakar jāizcep šokolādes kekss, lai varu viņus sacienāt, vismaz dzīvoklī būs vēl mājīgāka sajūtu. Es tagad esmu iesākusi katru rītu viņu tīrīt pa kripatiņai :D Vakardien noberzu plīti. Pirms tam viņa bija vnk noķepusi ar taukiem un šodien no putekļiem atbrīvoju žālūzijas. Tur vnk sanāca vesela saujiņa putekļu :D Nespēju pat iedomāties, kad viņi pēdējo reizi to dzīvokli tīrīja :D