Mana dzīve dzīvoklī pamazām iet uz beigu galu. Savā ziņā man pat gribas pēc iespējas ātrāk izvākties, jo šodien, kad pēc skolas uz turieni aizgāju man palika tā kā nedaudz skumji. Lai gan man līdzi bija atnākusi draudzene es sajutos viena. VIENA. Tā kā es pirms kādām divām nedēļām pieņēmu lēmumu iet atpakaļ uz kojām, tad arī pārējie dzīvokļa biedri sāka domāt par iešanu prom, jo tiklīdz viens no mums aiziet, tā maksa paliek lielāka. Tā nu tas čalis ar kuru es tikai nesen sāku dzīvot ar draudzeni šodien atrada dzīvokli un šodien viņi tur jau ievācās. Tā skumji palika ap sirdi, kad redzēju kā viņš savas mantas aiznes uz turieni. Tad ejot uz savu istabu izgāju cauri tā otra čaļa istabai ar ko dzīvoju un arī viņa mantas jau bija saliktas pa vairākiem maisiem. Tad es sapratu, ka arī viņš izvācas un tad es sapratu, ka kādu laiku es tur dzīvošu pilnīgi viena. Uhh.. kā man to negribas. Būs vien laikam kojās jāievācas ātrāk nekā 14. dec. Bāc, tik debīli.
Vismaz dzīvojot kojās tas man būs emocionālajā ziņā veselīgāk. Cerams, ka pēc darba arī varēšu normāli atpūsties. Kaut gan pēdējā laikā es vairs neesmu ar viņu tik ļoti slima kā agrāk :D
ā un šodien man beidzās sesija! :) tā ka tagad sēžu kojās, savā topošajā istabiņā un ar kursabiedreni malkojam šampanieti :)

Vakardien pārnākot mājās no darba ātrāk nekā visas citas uzreiz ķēros pie istabas pārkārkārtošanas. Es viena pati pāŗbīdīju pilnībā visas mēbeles! Pat lielo dīvāngultu apgriezu riņķī un pārbīdīju no vienas sienas uz otru. Es nespēju iedomāties, kā man tas izdevās, bet nu rezultātā tagad istaba izskatās dikti mājīgāka un mīlīgāka :) būs vēl no mājām jaatransportē paklājs un stanga, lai varētu pielikt aizskarus :)
Līdz ar mēbeļū pārbīdīšanu savu dzīves vietu mainīja arī manas draudzenes trusis. Pārnesu viņas būri uz citu vietu un tagad viņa vairs nelec laukā no viņa. Nespēju saprast kapēc..

Vakardien man gāja tik sūdīgi cik sūdīgi man sen bija gājis. Es atļaušos citēt savu kursabiedreni "reizēm gribas no vecāsmammas skapja izvilkt striķi, uzmest cilpu un apmest ap kaklu". Vot tieši tā es vakar jutos līdz ar draudzenēm aizgājām uz Into One koncertu. Ok, kā beigās izrādījās, tad mēs bijam aizgājušās uz beigām, uz to daļū, kad viņi sāka dziedāt. Tas nekas, ka nedzirdējām ne Gintu ēķi, Kažu, Rutuli un ko tik tur vēl ne, bet mēs dzirdējām viņus. Un tas bija pats galvenais, jo vini deva tāda pozitīvismu!!! Ja man pirms tam garīgais bija -127, tad pēc tā koncerta man garīgais biaj +360 :D Tās emocijas manī sēž joprojām un mani pat neuztrauc tā ķēpa, kas ir ārā uz ielām, jo man iekšā atkal darbojas motoriņš.
Mammim pateicu, ka nākamnedēļ tomēŗ nebraukšu uz mājuam un ar brāļa sievu netaisīsim svētku galdu. Tā vietā mammis ar tēti pirms lekcijām atbrauks pie manis :) Rītvakar jāizcep šokolādes kekss, lai varu viņus sacienāt, vismaz dzīvoklī būs vēl mājīgāka sajūtu. Es tagad esmu iesākusi katru rītu viņu tīrīt pa kripatiņai :D Vakardien noberzu plīti. Pirms tam viņa bija vnk noķepusi ar taukiem un šodien no putekļiem atbrīvoju žālūzijas. Tur vnk sanāca vesela saujiņa putekļu :D Nespēju pat iedomāties, kad viņi pēdējo reizi to dzīvokli tīrīja :D

Cerams, ka aizejot uz dzīvokil mani sagaidīs silti radiatori..
ja ne.. nu tad es nez.. gulēšu cepeskrāšnī :D

Pagājušās nedēļas nogali es pavadīju ar apmēram 45 jaunajiem BAT studentiem un 12 sev patuviem draugiem. Es biju viens no ORGiem Turīnas integrējošajā pasākumā - Iesoļo Turībā, kurš norisinājas pāris kādu km no manam mājām. Uz Smilteni es biju aizbraukusi jau iepriekšēja dienā un no rīta kopā ar vēl pāris meitenēm no organiztoru grupas aizgājam līdz viesu namam Kalbakas, kur arī viss norisinājās. Mēs tur jau nedaudz šo to piekārtojām un tad jau atbraucu busiņs ar pārējiem ORGiem. Man jau patika kā šie brauca. Viņi brauca pa lauku ceļu, kur blakus pļavā ganījās govis un viens čalis izliecies pa mašīnas logu ruporā kliedza "Mūūuu..!" kā rezultātā visas govis kā satrakojušās sāka līdzi testies! Labi gan, ka tur priekšā bija elektroniskais gans savādāk jaunajiem būtu jāintegrējas kopā ar govīm :D Mēs tur kādu laiku iekārtojāmies un tad jau arī bija ieradies autobuss ar jaunajiem studentiem. Saliku viņus pa guļvietām un tad devos uz virtuvi, kur pārsvarā notika lielākā ORGu ballīte. Mēs tur visu laiku mazgājām traukus, taisījām vakariņas un brokastis, ēdām pusdienu pāŗpalikumus un aktīvi diskutējām par pašpāŗvaldes lietām - vēlēšānām, to kas notiek ieskšā utml. Ar kursabiedreni vēl stāvējām vienā nakts trases posmā, kur bija pēc iespējas tālāk katrai komandai jāaizmet ola. Tā kā tajā naktī pamatīgi gāza lietus tad mēš bijām ar slpajām kājam, rokām un nosalušas. Paldies Dievam, ka bijām kaut kur atradušas dzeltenus lietusmētelīšus, kā rezultātā izskatījamies pēc milzīgām olšūnāmar vainadziņiem galvā :D Labi gan, ka pēc tam bija pirts. Vismaz varējām kārtīgi izkarsēties un tad spēlēt Aliasu līdz kādiem pus6 rītā! Bija jau doma vispār neiet gulē, bet tiklīdz iešāvās prātā tāda ideja tā izdomājām, ka labak jāaiziet nedaduz pagulē. Pagulējām kādas 3h un tad cēlamies augšā taisīt brokastis. Jaunajiem no rīta notika vēl pāris lekcijas un tad jau viņi devāš atpakaļ uz Rīgu. Mēs vēl nedaudz palikām, visu savācām un tad arī braucām prom. Pus ceļu es busiņā vnk nogulēju un tiklīdz tiku kojās, tā sāku pamazām krāmēt mantas, jo nākamjā dienā (t.i. šodien) es izvācos. Aizbraucu vēl vakarā pie sava vīrieša un tur es sapratu cik nenormāli es sāku saķerties, bet nu par to es tikai priecājos :) Tad vēlāk viņs mani aizveda atpakļ uz kojam, sapaunājos, nedaudz papļāpāju ar meitenēm un tad devos gulē. Beidzot varēju izgulē visu miegu, kurš man bija sakrājies pa tām dienām. No rīta sakrāmēju pēdējās mantas, aizgāju uz kultūras sēdi un tad gāju atpakaļ krāmēties. Beigās, kad viss bija sapakots mani pārņēma tāda dīvaina sajūta. Skumjas. Es sapratu, ka tur vairs nedzīvošu un, ka nebūs vairāk ta, kā bija agrāk. Bet nu nekas, sākas jauns posms manā dzīvē :)