Šodien es esmu apņēmusies novest savu studiju darbu līdz galam. Jāmēģina pielikt punkts un tad 4dien jāaiziet pie studiju darba vadītāja parādīt, lai pasaka vai viss ir vai nav okei. Pēdējās divas dienas tik pat kā neko citu neesmu darījusi kā tikai domājusi par studiju darbu, ko vēl varētu pielikt klāt, kur teoriju, kādu teroiju cik daudz un ko no prakses varētu klāt piekabināt.
Paralēli šim bubulim ar kursabiedreni izlēmām kā tad pavadīsim šīs nedēļas nogali sākot jau no 4dienas. 4dien dosimies šopingā un humpaļu iekarojumos, jo 5dien Andrejsalas Peldošajā darbnīcā norisinās Floating Disco pasākums, kur dresscode ir disko stils. Tā nu iesim skatīt, ko Rīgas humpaļi mums piedāvās. Tad sekos 6dienas samgais rīts, jo darbā jāierodas ap kādiem 9.00, tātad pa taisno no Angrejsalas un plazu. Un tad vakarā dosimies muzejnakts burvībā. Nezinu vai būšu spējīga, jo pirms tam es būšu vismaz kādas 12nostrādājusi gluži tāpat, kā iepriekšējā dienā, bet nu tas mani neuztrauc. Es gribu ballēties un kāpēc, lai es to nedarītu, ja naktis tagad ir palikušas tik burvīgas, ka negribas iet iekšā, bet sēdēt ārā un klausīties lakstīgalās. Īsti nezinu vai Rīgā viņas var dzirdēt, bet 6dienas vakarā, kad aizbraucu no Palsmanes balles uz mājām viss dārzs bija pieskandināts ar lakstīgalu balsīm un vēl tas lielais, spožais mēness :) ehh.. dievinu vasaras naktis.. :)

Es sāku pamazām secināt, ka es sevi ļoti daudz ziedoju darbam, ja jau es nakts vidū ceļos augšā un gribu skriet uz noliktavu meklēt 95c izmēra korseti oranžā krāsā :D šausmas.. man pat tik traki nebija tad, kad es strādāju savā 1. darba vietā. Bet nu šodien man beidzot bija brīvdiena un vakardien palaida ātrāk mājās :) un no tās dienas man ir smagi aizgājis ciet :D vau nu veikalā strādājot manī ir sakrājusies enerģija vai arī man vnk pietiek ēst cepumus ar šokolādi. Šodien ar meitenēm aizlaidām slīpēt Vecrīgas bruģi pēc kārtējā eksāmena un varu teikt tikai vienu - mēs tik tiešām tikām pamanītas (giggle) sazin cik avcu pāri uz mums atskatījās, nosmaidīja un pat applaudēja! Palīdzējām dažai labai slīcināt bēdas, kam pateicoties sekoja visādi kuriozi svešos māju puspagalmos. Un tad vēl divu stundu garais gājiens pa vienības gatvi līdz Rīgas robeižai un atpakaļ pa sliedēm. Ujj.. tik ilgi es tiešām vēl pa šejieni nebiju gājusi un, kas tik netika izrunāts! Atkal saņēmos vēlvairāk virtuālās pasaules attiecības pārnest uz reālo, bet nu redzēs, kāda būs reakcija no otras puses.
Mnjaa.. varu teikt, ka šī brīvdiena bija vienkārši ideāla un pavasaris man ir visos galos tik daudz salīdis, ka gribas spiegt, lēkāt, mest kūleņus un skaļi dziedāt pilnā balsī un vienalga, ka kāds groza pie deniņiem sakot - atkal jaunieši sadzērušies. Bet es esmu noreibusi no visa tā, ko dod pasaule un citi cilvēki, lai vai arī patiesībā tik īpaši labi man neiet, kā gribētos, bet varu teikt to, ka patlaban esmu ļoti laimīga, lai arī kā ietu. Man pat reizēm šķiet, ka šis būs viens no saulainākajiem pavasariem un man joprojām ir čujs, ka kaut kas būs. Kaut kas labs :)

Pavasaris ir visās vietās un galos. Arī man beidzot pavasaris ir pamatīgi iebelzis pa galvu un smaidu tā it kā būtu samīlējusies :D Gribas visu laiku smaidīt un pat nostrādājot veselas 12 stundas veikalā nemaz nejūtos īpaši sagurusi. Mjaa.. es tagad diezgan aktīvi šiverējos pa darbu un mana kolēģe nebeidz mani slavēt! Var jau būt tas ir tādēļ, ka ceturtā pārdevēja ir kaut kāda sazin kāda, kura iedomājās no darba aiziet projām dienas vidū, kaut gan viņai bija jāstrādā līdz dienas beigām! Ai nu labi.. tam ir savi iemesli viņai, bet nu viņa izraka sev bedri un šķiet, ka pat nevēlas izmantotās trepes, kuras ir ielaistas bedrē, lai viņa no tās izkļūtu laukā. Bet nu pati vainīga, nekā darīt!
Un es beidzot esmu mājās :) Es tik ļoti gribēju mājās, ka braucu uz pilsētu, kurā es nedzīvoju un uz kuru man atbrauca pakaļ. Vienkārši uz turieni pēdējais autiņš gāja tajā laikā, kad man beidzās darbiņš, bet uz mājām pēdējais aizgāja jau ap kādiem 19.00, kad es strādāju vaiga sviedros. Un vispār tik tiešām ir piepildījies tas, ko es biju visu laiku teikusi - "es uz mājām nebraukšu tik ilgi, kamēr tur nenokusīs sniegs". UN šeit nav vairs sniega!

Izskatās, ka šovakar pa swh skanēs tikai saldās dziesmas..
šitas titānika gabals ir jau kāds 3. vai 4. saldais pēc kārtas :D

Vakardien nosvinējām mana klasesbiedrenei 20. jubileju, nedaudz iedzērām, pastaigājām un ap kādiem 1.00 vai 2.00 izdomāju, ka ir jāiet arī gulēt. Ap kādiem 5.00 pamodos vai nu no mokošajām kakla sāpēm vai arī klusās mūzikas. Pēc tam veselu stundu novār†ijos pa gultu, centos ar telefona starpniecību ieiet draugos, bet viņš visu laiku atteicās ar mani sadarboties. Tā nu es labu laiku novārtījos pa gultu kamēr atradu kaut cik normālu un ērtu pozu, lai iemigtu. Bet nu kakls joprojām nenormāli sāp un bonusā nākušas arī nežēlīgas iesnas. Es ļoti ceru, ka pa jaunam nesaslimšu ar kaut kādu debīlu vīrusu neskatoties uz to, ka visi sāk kārtējo reizi pamazām apslimt.
Bet laiciņš ārā ir foršs :) visu laiku spīd saulīte, čivina putniņi un pavasaris sāk pamazām dot pa galvu :))

Vakardiena bija bezgala nogurdinoša. Pat šodien vēl tāds neliels sagurums ir jūtams, bet nu ir prieks par to, ka tika aizvadīts pēdējais šī gada pašpārvaldes veidotais pasākums - Iepeldi sesijā! :) Viss aizgāja diezgan lielā skriešanā, bija jāskrien pēc māksliniekiem, balvām un dažreiz pēc visādiem pričendāļiem priekš priekšnesumiem. Vienu brīdi mēs pat sākām nevis visu iekavējām, bet gan pat saskrējām! :D Es pat nespēju iedomāties, kā tā varēja gadīties :D
Bet tā sajūta, kad beidzot tikām ūdenī bija TĪIIIK lieliska! Uhh.. tas bija tieši tas, kas bija vajadzīgs, jo pēc tā 2h skrējiena mēs bijām kārtīgi sakarsušas.
Bet nu prieks, ka pasākums bija izdevies :) un vakars beidzās ar to, ka mēs vienkārši palikām kojās. Kaut gan izmisīgi gribējām tikt uz ČBK[četriem baltiem krekliem]. Kā nekā tur bija afeterparty. Bet tā kā ar taksi uz centru negribējām braukt un neviena cita nebija, kurš mūs varētu aizvest. Tā nu mēs palikām kojās, skatijāmies filmu, kuras laikā es aizmigu un sagaidījām lielo ģimenes picu. Un tas nekas, ķa viņu mums veda kādas divas stundas :D