Vakardien nosvinējām mana klasesbiedrenei 20. jubileju, nedaudz iedzērām, pastaigājām un ap kādiem 1.00 vai 2.00 izdomāju, ka ir jāiet arī gulēt. Ap kādiem 5.00 pamodos vai nu no mokošajām kakla sāpēm vai arī klusās mūzikas. Pēc tam veselu stundu novār†ijos pa gultu, centos ar telefona starpniecību ieiet draugos, bet viņš visu laiku atteicās ar mani sadarboties. Tā nu es labu laiku novārtījos pa gultu kamēr atradu kaut cik normālu un ērtu pozu, lai iemigtu. Bet nu kakls joprojām nenormāli sāp un bonusā nākušas arī nežēlīgas iesnas. Es ļoti ceru, ka pa jaunam nesaslimšu ar kaut kādu debīlu vīrusu neskatoties uz to, ka visi sāk kārtējo reizi pamazām apslimt.
Bet laiciņš ārā ir foršs :) visu laiku spīd saulīte, čivina putniņi un pavasaris sāk pamazām dot pa galvu :))