Man sāk likties, ka es pārāk vienmuļi esmu uzsākusi dzīvot. Nu ok, es nesen kā pabeidzu skolu(turklāt diezgan labi) un ir sākusies vasara, bet tāpat man sāk kļūt garlaicīgi. Es strādāju ļoti labi apmaksātu darbu, kuru es īsti negribu darīt, jo viņš savā ziņš IR vienmuļš. Ko es gribu darīt? A vot, pat to es nezinu. Rītdien viena pati aizbraukšu uz centru un izdomāšu.

Uz deskopa stāv zīmīte - līdz 12.03 jānodod prakses atskaite! Ok, es sevi mierinu ar domu, ka man daudz maz ir 4lpp. Bet līdz ar to nāk apziņa, ka jāturpina rakstīt bakalraus! 1dien jādodas uz bibliotēka pēc grāmatām. Jāizdomā kārtīgs pētījums un tad jāsāk pie tā strādāt! :) Ā es vispār nesen paliku par gadu vecāka. Godīgi sakot, man nebija nekādas svētku sajūtas. Nu pilnīgi nekādas. Vienīgi pašā vakarā, kad mani mājās sagaidīja kekss ar nepieciešamo skaitu svecīšu un romantisks vakars gultā.
Un vispār man nav ne mazākās saprašanas kāpēc cibojot no šī pc man nepiedāvā iespēju pievienot attēlu, besī

Vakar garlaikojoties pārskatīju draugu galerijas visu zināmajā portālā un skatos, ka mans pamatskolas klases biedrs bildinājis draudzeni. It kā jau nekas baigi īpašais, bet.. viņš viņu bildināja hokejspēles laikā! :) Pats izskatījās traki satraucies, bet nu atpakaļ ceļa jau vairs nebija (giggle). Forši ir redzēt tādus feinos bildinājumus ne tikai youtubā vai tv, bet arī dzīvē :) galvenais, ka man jau no mazotnes likās, ka tas būs puisis, kurš precēsies tikai pēc 30 vai pat vēl vēlāk. Bet redz kā :)

Rīt jāiet skatīties dzīvoklis un uz darbu. Būšu bišķiņ paslimojusies. Šodien saēdos dubulto vitamīnu trieciendevu un jūtos labāk. Laikam jau ar visu stresu mana imūnsistēma būs novājinājusies. Jāsāk regulāri reizi nedēļā vai pat reizi trīs dienās ēst vitamīnu trieciendevas. Bet nu vismaz esot mājās esmu izdarījusi pāris skolas darbus, kurus izdarītu tikai nākoš1dien vakarā. Viss super un tagad uz dušu :)

Šajā nedēļā vismaz kādas 3x radās sajūta šī-nav-mana-diena, bet varbūt drīzāk nedēļa? 1dien somā izlija puslitrs ūdens - klade nelietojama, materiāli drausmīgi, plānotājs ir ar efektiņiem/defektiņiem un bibliotēkas grāmatu vispār negribas nest atpakaļ uz skolu. Vēk pie 1dienas - mans PC ir tāds paļurīgs, tie kuri mani zin, zina arī manu PC. Vakarā kko darījos un netīšām ar roku uzsitu pa ekrānu, nu tā maigi. Rezultāts - beigts un pagalam. Joprojām tam neticu. Vai nu pārtrūka vadiņš vai sadega. Šovakar zvanīšu Madaras Arnītim, gribu zināt vai ir ko glābt. 4dien, sīkums, bet tomēr, notrūka poga, īpašā poga. Smieklīgi bija viņu lekciju laikā atrast biksēs :D Vēl tam visam kā putukrējumu saldajam var minēt to, ka darbā darbi pāri galvai. Tik daudz atnāca prece, ka nezināju, kur, lai liekas. Vismaz nedēļas nogalei jābūt labai, jo tā ir brīva. bet nu.. man jāsaraksta nesarakstīti darbi skolai un vēl mazie mājsaimnieču soļi.
Nu re, būšu pasūdzējusies, tagad jūtos jau ču-ču labāk :)

Tā. Bakalaura darba vadītāja sarunāta. Rakstīšu pie Cānes. Viņai mana tēma ritīgi patika, tad nu tikai jāuzraksta pieteikums, jānosūta viņai, jāsāk taisīt augšā rakstīšana plāns un tad tik uz priekšu! :) Pagaidām esmu ļoti pozitīvi noskaņota uz to visu. yei :)
Saņēmu 2dien ielūgumu un sāku saprast, ka ar steigu ir jāmeklē kleita, lai mans vīrietis var pieskaņot kreklu (giggle).
Darbā pagaidām atkal mierīgi. Nākošnedēļ preci varēsim likt ārā 4 dienas, jo būs jau 1. novembris, varam sākt likt ārā nākamā gada vasaras kolekciju. Tieši tā, veikalos jau sāk nākt iekšā vasaras kolekcija! :D

Vakar bija mana vārda diena. Nosvinēju to ceļoties 6.00, ejo dušā un dodoties uz darbu, jo, tomēr brauc paša īpašnieka labā roka! Sacepu kādus 20-30 šokolādes mafiniņus kolēģiem, laika posmā no 9-14 bija palikuši vairs tikai 6 :D man radās jautājumi.. viņi tikai ēda vai arī strādāja?
Pēc darba satikos ar Evu, aizgājām mīļās pusdienās uz GanBei (nekad (!) tur nebiju bijusi) un izdomājām, ka mums vajadzētu mēģināt šad tad šādās pusdienās aiziet, jo 3dienu vakari ČBK sāk izpalikt aizņemtības dēļ. Savā ziņā žēl, bet.. tur tomēr grozās pārsvarā maziņie. Pēc pusdienām ar mīļoto vīrieti devāmies uz centru, kur viņš tālāk uz semināru, bet es uz veikaliem. Nedēļas nogalē brauksim uz manām mājām svinēt manus un brāļa sievas svētkus. Gāju meklēt viņai nelielu dāvaniņu :)
Šīs dienas vakars turpinājās mīļuma birojā/istabā. iazgājām sapirkt sveces, zefīrus, greifrūtus. No vecā apsarga - pļāpas, paņēmām sērkociņus un šoreiz viņš neko neprasīja un nestāstīja. Saprata, ka mums būs romantiskais vakars, jo pirms tam redzēja, ka man tika nesta tumšsarkanā roze. Šie bija pirmie ziedi pa šo pusgadu un dāvana tiešām lieliska - izglītojoša grāmata. Vakars tiešām bija ļoti jauks, bija nedaudz vēsi, bet to visu atsvēra tā mīļuma sajūta. Ja pa dienu man nebija sajūta, ka man ir svētki, tad Eva, Guntars un Madaras zvans to mainīja :)
Tagad sēžu skolā, klabinu taustiņus un gaidu, kad būs 17, lai varētu doties mājās. 5dien pēc darba dosimies uz Smilenes mājām, kur cepšu siera kūku un atkal satikšu Zani :)
Skolā visi darbi strauji iet uz priekšu. Tuvojas laiks, kad nedēļā ir vismaz 1 vai 2 pārbaudes darbi, prezentācijas. Esmu saņēmusies nākošnedēļa sameklēt bakalaura darba pasniedzēju un iet iesniegt tēmu, lai jau lēnā garā varētu sākt rakstīt. Tēma ir, bet līdz galam jānoformolē. Viss būs :)

Man sāk likties, ka man nāk virsū rudens depresija. Visu laiku ir ko darīt, ir ko ņemties, bet negribās pilnīgi neko.
Gribas gulēt, ēst, skatīties filmas, sarunāties ar pāris cilvēkiem, smieties, dziedāt, bet tā kopumā es gribu darīt neko līdz riebumam. Stulbākais jau ir tas, ka man parasti izdodas saņemties, kad man šad tad uznāk nekonegribudarīt vājumbrīži, bet šoreiz pat mana griba neko negrib. Ja nedegtu laiks, tad viss būtu ok, bet es redzu kā degu laiks un mēmi noskatos tā liesmās

es izdomāju, ka septembra sākumā stāšos iekšā korī "Sonore". Viss, nolemts, es gribu

Vakardien dejojot ar svešiem vīriešiem un sakot, kur es dzīvoju, bija dīvaina sajūta, ka mana atbilde nebija Rīga.

sēžu mājās, izvilktā, sarkanā dīvāngultā, ēdu ceptas brētliņas tomātu mērcē un fonā klusi dzied Nōra. Raktu ideju kausam biznesa ideju. Izdomājām abi, ka piedalīsimies. Pagaidām tā smuki iet uz priekšu, pēc tam nodošu tālāk draugam, lai pieraksta klāt visu tā tīri tehniski un sūtīsim tik prom. Vakardiena bija tik mīlīga, ka bail palika. Izskatās, ka pietika tikai ar vienu kopā nebūšanas dienu un audio grāmatas noklausīšanos par mīlestību, lai cilvēks saprastu, ko viņš tik tiešām jūt. Patika viņa teiktais, ka viss grūtais ar mani ir daudz vieglāks. Jauki. Tā, brētliņas beidzās, jāturpina rakstīt biznesa ideja.
p.s. šodien sākās atvaļinājums divu nedēļu garumā (sun)

Ar draugu vakardien izdomājām, ka jābrauc uz 20km attālajiem Vecumniekiem nopeldēties. Izdomājām, ka to darīsim šodien, jo tad man beidzot būs brīvdiena. Lai vispār saprastu uz kuru pusi jābrauc izmēģinājām mana telefona piedāvāto GPS navigācijas sistēmu. Patiesībā baigi labā lieta, nekad nebiju mēģinājusi. Tik žēl, ka "viņa" nerunā un nesaka kurā krustojumā griezties pa kreisi. Izbraucot no Baldones sāka līt lietus un es savā pozitīvismā tik noteicu, ka gan jau Vecumniekos nelīs. Nu ko, iebraucam Vecumniekos, joprojām līst, ezeru ar GPS palīdzību atradām, bet veidu kā pie viņa piebraukt gan bija grūtāk atrast. Tā nu caur kaut kādas privātmājas pagalmu izbraucām un piebraucām gan pie ezera, gan pie estrādes. Tīri smuki tur izskatījās, laipiņas saceltas tādas kā Limbažos pie Lielezera. Tik žēl, ka ārā bija vēss un lija. Tagad vismaz zināsim, kur braukt peldēties, jo Baldone šādu iespēju nepiedāvā.
Ā vēl iegājām vienā vietējā veikaliņā pēc vakariņām. Bija tāds paliels, pustukšs, uz saldējuma saldētavām no griestiem pilēja ūdens, plaukti pustukši, vienā no tiem ielikts radio, kurš pieskandināja visu veikalu ar Latvijas Radio 2. Kārtīgs lauku veikaliņš.

Vakardien nomainīju savu dzīves vietu - kojas, pret dzīvokli Baldonē. Tā ideja radās diezgan spontāni patiesībā, jo uz Baldoni pārvākties es biju plānojusi tikai nākošnedēļ. Tā nu vakar draugs ierosināja aizbraukt pēc manām mantām un pēc tam domāt ko īsti pa Līgo mēs darīsim. Aizbraucām pēc mantām, pusotras stundas laikā sakravājos un izvācos. Pēc tam izdomājām, ka vakars būs pa mierīgo. Uztaisījām garšīgas vakariņas un aizgājām uz vietējo balli. Tā pa mierīgo un jauko :)

Esmu mājās, mamma šorīt konstatēja, ka viņa bija aizmirsusi par manu atrašanos šeit, māsīcai Ditai ir baigi mīlīgais dēlēns, šodien kā kārtīgs "vecis" palīdzēju zāģēt malku, besī, ka te līst un rīt braukšu uz Baldoni, tur arī visticamāk svinēšanu savus jāņus.

Man patīk šī noskaņa. Es sēžu pie milzīga loga, pa kuru paveras krāšņs skats uz vietējo mazdārziņiem un nedaudz pagriežoties pa kreisi, var redzēt zeltainu saulrietu. Pagriežoties nedaudz pa labi var redzēt kā saules stari iekrāso debess pamali visdažādākās krāsās. Fonā skan mierīga mūzika, ārā čivina putniņi, šad tad iekurkstas kāda varde. Īsta lauku romantika. Tieši tāda, kāda man tā vienmēr ir patikusi. Bet man šķiet, ka tāda der tikai atvaļinājumam un nedēļas nogalēm. Pārējās dienas var skriet pa Rīgu un strādāt. Man reizēm šķiet, ka man pat patiktos strādāt Rīgā, bet dzīvot ārpus tās - mierā un klusumā. Jā, tā būtu jauki :)

Beidzot šodien sanāca pasauļoties. Kādu stundu nosēdēju uz balkona saulītē un ķēru pigmentu. Liekas, ka pat kaut ko būšu noķērusi, savādāk atgriezīšos un darbā un izskatīšos kā vienmēr - bāla. Šodien tik pat kā neko neesmu darījusi savas prakses atskaites labāk. Kā sacīt jāsaka - paņēmu brīvu. Un vispār, te, Baldonē, ir sasodīti jauks privāto māju rajons. Vēl foršāks nekā Mārupē, kur parasti ar Madaru staigājam.

Šodien Baldonē kāvāmies ar sirseni. No sākuma pieveicu lapseni, tas vien jau nedaudz uzkurināja manus nervus. Izdomāju, ka jāaiziet uz virtuvi pie drauga un skatos, ka gar virtuves logu lidinās lielizmēra lapsene (nu tā kā kādas trīs, četras lapsenes). Skatos, ka lēnā garā lidinās un istabas logu pusi. Es tā saku, izskatās, ka tūlīt viena milzīga lapsene ielidos istabā pa logu. Ejam abi skatīties un jā, tur viņš ir, ielīdis skapī virs maģa. Pats smieklīgākais, ka mums abiem bail no sirsneņiem. Attaisījām abus istabas logus un tad visu laiku ar dvieli dzenājām uz atvērto logu pusi, bet viņš, dunduks vairāk mīlēja logu rūtis. Izdomājām, ka taisīsim durvis ciet un taisīsim brokastpusdienas. Bet nu bija diezgan bailīgi viņu dzenāt pa istabu un bēgt no tās ārā, lai tik neiekož. Visvisādus veidus izdomājām kā dabūt viņu laukā, bet nu beigās pats labprātīgi izlidoja :)

Studijdarbs jau tuvu beigām. Iet tik ātri kā vēl nekad, bet nu vismaz es atvaļinājuma laikā točna varēšu laiskoties pie mājas saulītē (sun), yei. Un ārā viss ir TĀAA sazaļojis un kā smaržo tas gaiss.. uhh. Man ļoti patīk pavasaris. Baldonē studijdarbu rakstu sēžot pie loga, kur paveras skats uz kaimiņu mazdārziņiem. Esmu jau ievērojusi, ka tantuki katru dienu cīnās pa dārziem un bez maz vai sacenšas kuram sanāks labāk. Ā un vieni nesen sētu uzlika, tas gan bija smieklīgi. Tā bija ģimenīte, kuriem ir viens aptuveni 13 vai 14 gadīgs dēls. Māte viņu vienreiz bija iedzinusi dārzā un likusi iznest kaut kādus vecus sakaltušus zarus. Viņš tur kādu nedēļu ņēmās gar to mazo čupu. Viņš parasti piegāja klāt, paspēra ar kāju. Kaut ko ielika maisā, tad izbēra ārā.. es domāju, ka viņu vecāki var necerēt, ka no viņa kādreiz sanāks dārznieks (giggle).

Jau otro dienu man visu laiku ir auksti un nekādīgi nevaru tā kārtīgi un ilgstoši sasildīties.. nevaru sagaidīt, bet beigsies šis aukstais laiks.

Studiju darbs pēdējās divas stundas tiek rakstīts pilnā sparā, paralēli ik pa brīdim pabakstot blakus sēdētāju un uz viņa augšdelma uzzīmējot visparastāko smaidiņu. Beidzot man rītdien ir brīvdiena, kad brīvs ir arī visiem citiem normāliem cilvēkiem. Prieks par to :) bet nu jebkurā gadījumā rīt mans centrālais notikums būs studiju darba rakstīšana. Cerams, ka šonedēļ tikšu galā ar personāla politiku un iesākšu motivēšanas sistēmas pilnveides iespējas. Darbs jānodod aptuveni pēc kādām 22 dienām. Ja es tikpat raiti turpināšu rakstīt, kā līdz šim, tad diezgan laikā arī viņu nodošu :) man vienkārši ir ļoti laba motivācija - atvaļinājums. Tajā laikā, kad jānodod darbs un ir aizstāvēšana man sākas atvaļinājums. Tā kā tajā laikā es tiešām gribu atpūsties, tad gribas līdz tam laikam izdarīt visus pēdējos skolas darbus un atpūsties :)
p.s. šitās pēdējās dienas ārā ir TIK NENORMĀLI pretīgs laiks, ka nekur negribas iet. Dabūju šodien pa lietu čāpot uz darbu, ok lietussargs bija, bet nu tāpat auksti un botas slapas. Labi gan, ka uz nedēļas nogali sola nedaudz siltāku. Gribas tās siltās drēbes tik tiešām skapī nobāzt tā krietni dziļāk.