Man sāk likties, ka man nāk virsū rudens depresija. Visu laiku ir ko darīt, ir ko ņemties, bet negribās pilnīgi neko.
Gribas gulēt, ēst, skatīties filmas, sarunāties ar pāris cilvēkiem, smieties, dziedāt, bet tā kopumā es gribu darīt neko līdz riebumam. Stulbākais jau ir tas, ka man parasti izdodas saņemties, kad man šad tad uznāk nekonegribudarīt vājumbrīži, bet šoreiz pat mana griba neko negrib. Ja nedegtu laiks, tad viss būtu ok, bet es redzu kā degu laiks un mēmi noskatos tā liesmās