Studijdarbs jau tuvu beigām. Iet tik ātri kā vēl nekad, bet nu vismaz es atvaļinājuma laikā točna varēšu laiskoties pie mājas saulītē (sun), yei. Un ārā viss ir TĀAA sazaļojis un kā smaržo tas gaiss.. uhh. Man ļoti patīk pavasaris. Baldonē studijdarbu rakstu sēžot pie loga, kur paveras skats uz kaimiņu mazdārziņiem. Esmu jau ievērojusi, ka tantuki katru dienu cīnās pa dārziem un bez maz vai sacenšas kuram sanāks labāk. Ā un vieni nesen sētu uzlika, tas gan bija smieklīgi. Tā bija ģimenīte, kuriem ir viens aptuveni 13 vai 14 gadīgs dēls. Māte viņu vienreiz bija iedzinusi dārzā un likusi iznest kaut kādus vecus sakaltušus zarus. Viņš tur kādu nedēļu ņēmās gar to mazo čupu. Viņš parasti piegāja klāt, paspēra ar kāju. Kaut ko ielika maisā, tad izbēra ārā.. es domāju, ka viņu vecāki var necerēt, ka no viņa kādreiz sanāks dārznieks (giggle).