Patiesībā man jau sen vajadzētu atrasties gultā un jau sapņot kārtējo sapni. Bet nē, šoreiz ir savādāk. Biju Mārupes kultūras namā uz balli. Uz tādu balli, kādas parasti notiek arī Smiltenē, ar galdiņiem, foršu mūziku, dziesmām, kuras neļauj sēdēt malā un tamlīdzīgi. Mēs tur bijām ar savu kompāniju no pašpārvaldes, pārsvarā tie, kuri pa dienu piedalījās JPSa organizēšanā. Izdejojos pietiekami, pacēlu sev nedaudz pašapziņu, protams, paspēju arī paskumt un sapratu, ka gribu vienu lietu sevī mainīt. Lietu, kuru ir visgrūtāk mainīt, nesākšu čīkstēt, nepatīk man tā darīt :D Un vispār, pēdējais partneris ar kuru dejojuju ir 16gadus vecāks par mani. šis tik tur ar mani dejo un runājas un saka aptuveni tā - tevi vajadzētu nedaudz pieķūnēt un tev visi skrietu pakaļ. Nesapratu ko tur īsti vajag vēl ķūnēt, jo man nepatīk tur nekāda kruzuļi, vizuļi utml. Bet nu pašapziņa vismaz atkal nedaudz paaugstinājās. Bet nu uz tādām ballēm jāiet tad, ja tur jau ir sarunāts partneris, kurš dancinās, savādām ir vientulīgi jāsēž pie galda un jāklausās dziesma, kura skanēja pirmā skūpsta laikā :D

Mūzika klusums