Pagāšgad savas Lieldienas es godam nostrādāju krūšturvalstībā. Šogad es pirmajās Lieldienās sēdēšu kojās un taisīšu sev lieldienbrokastis. Mazliet skumīgi, ka šajos ģimenes svētkos būšu viena, bet nekā darīt, tāda ir dzīve. Cīnies, mazā! Vakar, bez maz vai visu dienu nosēdēju uz dīvāna un lasīju grāmatu par sieviešu-vīriešu psiholoģiju. Baigi interesanta patiesībā, gadījās sevi iepazīt nedaudz vairāk. Vispār Baldonē pīles ir daudz kūtrākas nekā manās mājās - Smiltenē. Gājām barot pīles ar maizīti a tur bija tikai divas un tās pašas bija sabijušās un ātri vien aizlidoja.
Vienīgas, kas man besī šajos svētkos, ir tas, ka kojās nestrādā bezvadu internets. Jau kuro vakaru nāku te lejā un izbaudu koju romaņķiku. Gribas pašai savu.. :)