Rīt agri no rīta, ar visu savu famīliju un mīļoto došos uz laukiem. Uz saviem īstajiem laukiem Latgalē. Esam arī ieplānojuši nelielas ekskursijas saistībā ar mājas vīnu lietām, tā ka turpmākās divas dienas solas būt interesantas. It sevišķi manam draudziņam, kurš Latgalē drīzāk nav bijis un latgaļu valodu īsti nesaprotu.
Man vispār šīs divas dienas tādas pilnas pārdomu, jo mans mammis pārdeva savu veikalu, kur es esmu bez maz vai uzaugusi, kur es zināju katru stūri, kur guvu pirmo darba pieredzi piespiedu kārtā. Bet es zinu, un arī viņiem to saku, ka ikvienas beigas ir sākums kam labākam. Šovakar redzot, kā jaunie īpašnieki ņem laukā durvis no eņģēm un plēšs nost līstītes, kuras tur klāt licis ir mans tētis ar savām rokām, man palika skumji. Žēl jau, bet ja nav citu variantu..