Mācoties Turībā, svarīgākais ko es esmu ieguvusi ir ne tikai izglītība, bet arī bezrobežu draudzība. Patiesībā, tai draudzībai man pat gribētos piešķirt lielāku vērtību, jo tā ir lieta bez kuras ir grūti dzīvot. Tagad, kad es uzzināju, ka mana mīļā jaukā draudzene, kursa biedrene, kolēģe, istabas biedrene utt visticamāk septembrī dosies ERASMUSā es sāku aizdomāties par to, cik vērtīgas ir šīs attiecības. Es ik pa brīdim cenšos iedomāties kā tas būs, septembrī iet uz lekcijām bez viņas un godīgi sakot, es nespēju iedomāties, tas būs tā ļoti dīvaini. Es zinu tikai to, ka man pie datora būs piestiprināta web kamera, kuru es diezgan bieži lietošu. Mēs jau smējāmies, ka mums katru nedēļu būs norunāta kāda konkrēta diena un laiks, kad izrunāsim pilnīgi visu, kas pa nedēļu noticies, jo reāli ir tā, ka tiklīdz kaut kas notiek vai rodas kāds jautājums, tā uzreiz tas viss tiek celts augšā runāts un aprunāts. Bet jā.. rīt ir pēdējā lekcija 3. kursā, tātad viņai pēdējā lekcija vispārībā bakalaura laikā.
Vispārībā man liekas, ka šis būs tāds liels pārmaiņu laiks manā dzīvē. Tāda sajūta, ka kļūšu vēl patstāvīgāka. Nez, redzēs kā būs, parasti šādi mani čuji piepildās.. ;)