Man ir bijušas 4 pamatīgas brīvdienas. Tagad bail, ka aizmirsīšu rīt aiziet uz darbu :D

Reizēm liekas, kur palika tie laiki, kad visi dzīvojām kojās, gājām gulēt 3.00, taisījām ballītēs, pīpējām zāli pa 4. stāva loga un baidījāmies no apsargiem. Nu jau būs pagājuši 4 gadi!
Šodien no darba braucot mājās kaut kā aizdomājos par to, kā gāja 1. kursā. Pašpārvalde, ballītes, lekcijas, sesija, spontānas idejas, pastaigas -27 grādos, sniega eņģeļu taisīšana Turības priekšā, iešana slidot uz Lido slidotavu, Rubes kūlenis kaut kur Ķengaraga daudzstāveņu rajonā, entie filmu vakari, video filmēšanas, plāni, klaiņošana pa Rīgu utt. Es varētu turpināt daudz un dikti. Tik ļoti krāsaini man ir bijuši šie studiju gadi, bet tagad esam tik pat kā kur nu kurais - attiecībās, laulībā, darbos, ārzemēs, laukos utt. Ir jādzīvo ik mirkli un to mēs darījām un darīsim :)

Ar draugu vakardien izdomājām, ka jābrauc uz 20km attālajiem Vecumniekiem nopeldēties. Izdomājām, ka to darīsim šodien, jo tad man beidzot būs brīvdiena. Lai vispār saprastu uz kuru pusi jābrauc izmēģinājām mana telefona piedāvāto GPS navigācijas sistēmu. Patiesībā baigi labā lieta, nekad nebiju mēģinājusi. Tik žēl, ka "viņa" nerunā un nesaka kurā krustojumā griezties pa kreisi. Izbraucot no Baldones sāka līt lietus un es savā pozitīvismā tik noteicu, ka gan jau Vecumniekos nelīs. Nu ko, iebraucam Vecumniekos, joprojām līst, ezeru ar GPS palīdzību atradām, bet veidu kā pie viņa piebraukt gan bija grūtāk atrast. Tā nu caur kaut kādas privātmājas pagalmu izbraucām un piebraucām gan pie ezera, gan pie estrādes. Tīri smuki tur izskatījās, laipiņas saceltas tādas kā Limbažos pie Lielezera. Tik žēl, ka ārā bija vēss un lija. Tagad vismaz zināsim, kur braukt peldēties, jo Baldone šādu iespēju nepiedāvā.
Ā vēl iegājām vienā vietējā veikaliņā pēc vakariņām. Bija tāds paliels, pustukšs, uz saldējuma saldētavām no griestiem pilēja ūdens, plaukti pustukši, vienā no tiem ielikts radio, kurš pieskandināja visu veikalu ar Latvijas Radio 2. Kārtīgs lauku veikaliņš.

Pa TV3 iet forša filma - Sātans Pradas Brunčos. Nekad vēl nebiju redzējusi dublējumu latviešu valodā.
Bet tas tā. Gribējās nedaudz uzrakstīt par savu darbu. Tā kā ir sākusies lielā izpārdošanas akcija, tad veikals brutāli tiek gāzts riņķī. Ar kolēģēm sapratām, ka nav jēgas kārtot, jo tiklīdz tu esi sakārtojis vienu galdu, pieķēries nākošajam, tā iepriekšējais jau ir savandīts. Tā nu rītdien uz darbu došos 8:00 un strādāšu līdz 20:00. Būs labi :)
Šodien vispār bija viens ļoti smieklīgs/tizls atgadījums - ieskrēju klientam vēderā :D Jo, 1kārt, aizķēros pati aiz savām kājām, tā kā es jebkurā gadījumā būtu kritusi, 2kārt, tas notika mums abiem apgriežoties ap stūri :D Varbūt pat baigi labi, ka viņš tur, aiz stūra gadījās, jo savādāk es būtu nojaukusies un diezgan ļoti sasitusies.

Vakardien nomainīju savu dzīves vietu - kojas, pret dzīvokli Baldonē. Tā ideja radās diezgan spontāni patiesībā, jo uz Baldoni pārvākties es biju plānojusi tikai nākošnedēļ. Tā nu vakar draugs ierosināja aizbraukt pēc manām mantām un pēc tam domāt ko īsti pa Līgo mēs darīsim. Aizbraucām pēc mantām, pusotras stundas laikā sakravājos un izvācos. Pēc tam izdomājām, ka vakars būs pa mierīgo. Uztaisījām garšīgas vakariņas un aizgājām uz vietējo balli. Tā pa mierīgo un jauko :)

Esmu mājās, mamma šorīt konstatēja, ka viņa bija aizmirsusi par manu atrašanos šeit, māsīcai Ditai ir baigi mīlīgais dēlēns, šodien kā kārtīgs "vecis" palīdzēju zāģēt malku, besī, ka te līst un rīt braukšu uz Baldoni, tur arī visticamāk svinēšanu savus jāņus.

Šovakar/šodien kojās bija ugunsgrēks. Labi, ka tajā laikā biju darbā. Ja man Madara nebūtu zvanījusi un to teikusi, tad es tikai domātu kāpēc koju priekšā mētājas melns, apdedzis ledusskapis un vienas istabiņas, trešajā stāvā sienas ir melnas, nokvēpušas. Kas tad nu bija noticies - uzsprādzis ledusskapis, kā rezultātā evakuēti koju iemītnieki. Visas kojas esot bijušas vienos dūmos, ritīgi cietusi 329. istabiņa un blakus istabiņa. Skatījos, ka logs ar bija izsists, lai ugunsdzēsēji tiktu iekšā.
Tad, kad atnācu uz kojām ekšns bija beidzies un manā trešajā stāvā(es dzīvoju otrā galā) bija vien tāda nedaudz nepatīkama pēc deguma smaka. Bet nu tas tā.

Darbā tagad ir traki. Viena kolēģe nevar sagaidīt, kad beigsies kuponu akcija, neskatoties uz to, ka viņa vēl nav pat sākusies. Darba ir briesmīgi daudz. Visu laiku kaut kas nocenojas, līdz ar to jāpārkārto veikals, pēc divām dienām atkal saņemsim preci, atkal būs jāpārkārto, jāapkalpo klienti, darbs pie kases + veikals jāuztur kārtībā. Nē nu vismaz būs virsstundiņas par kurām mums maksā :) tas tāds foršs bonusiņš.

Kas vēl..? ā, rītvakar dodos uz lidostu. Ielido māsīca ar savu ģimeni. Nevaru sagaidīt, neesmu viņu satikusi kādus divus(?) gadus

ļoti sagribējās uzrakstīt par darbu, jebšu pažēloties. īsti neatceros vai es to jau nesen nedarīju, bet tas tā. vairāk paņaudēšu, pašai lielāks prieciņš būs (giggle). varbūt.
Tad nu tā, šajā mēnesī mums veikalā sākās lielā izpārdošana. Tātad sajūtas man patlaban darbā ir kā uz Ziemassvētkiem. Šonedēļ es konkrēti strādāju kā pilnas slodzes darbinieks. Tikai viena diena nedēļā brīva. Pārējās dienas strādāju 8h un uz augšu, maksimums 10h. Pa to laiku tāpat visu nevar paspēt izdarīt. Šonedēļ strādāju pārsvarā sieviešu nodaļā un man nav ne mazākās nojausmas kas notiek manā nodaļā - Herenā. Darba ir nereāli daudz. Visu laiku tiek pārbīdītas mēbeles, pārkārtots, tiek nocenotas preces, izliktas jaunās, atkal nocenotas, atkal pārbīdīt pluss vēl ir jauna Damena vadītāja, kura, godīgi sakot, baigi nekomunicē ar saviem padotajiem. Ok, iepriekšējais vadītājs, kurš man likās, ka ir gejs, darīja tā - izdari šito, pārtaisi, šito, šito un es eju augšā. Tas arī bija debīli, bet daudz labāk. Tagadējā vadītāja ir nepārliecinoša, bieži maina savas domas, nestāsta ko domā utml. Besī. Mēs ar kolēģi sakam, ka nesaprotam ko darīt, viņa atbild - es arī! Kamōn. Ok, viņa tikai iešūpojas, bet nu uzņēmumā viņa strādā vairāk kā divus gadus.
Mjāa.. jārēķinās ka šāds būs viss jūnijs un pus jūlijs. yei, ballīte.

šī vakara/nakts plāns rakstīt prakses atskaiti vēlākais līdz 4:00. Tad iet gulēt, celties 10:00 ieiet dušiņā un doties uz darbu rubīt, jo rīt ir 6diena, būs daudz darbu, daudz cilvēku un nākamajā vakarā/naktī atkal turpināsim rakstīt! Yei! :)

Pēc trim dienām jānodod prakses atskaite un darbs ir tikai pusē. Šodien radās sajūta reāli viss ir pakaļā. Konstatēju, ka laiks, lai es uzrakstītu darbu ir turpmākās trīs naktis, jo šonedēļ un visu nākošo laiku es darbā strādāju bez maz vai kā pilnas slodzes darbiniece, kaut gan man ir puslodze, bet tas tā.. būs vairāk naudiņas (giggle). Nevaru sagaidīt, kad beigsies skola. Šogad baigi ievilkās ar tām praksēm. Besī.

Man patīk šī noskaņa. Es sēžu pie milzīga loga, pa kuru paveras krāšņs skats uz vietējo mazdārziņiem un nedaudz pagriežoties pa kreisi, var redzēt zeltainu saulrietu. Pagriežoties nedaudz pa labi var redzēt kā saules stari iekrāso debess pamali visdažādākās krāsās. Fonā skan mierīga mūzika, ārā čivina putniņi, šad tad iekurkstas kāda varde. Īsta lauku romantika. Tieši tāda, kāda man tā vienmēr ir patikusi. Bet man šķiet, ka tāda der tikai atvaļinājumam un nedēļas nogalēm. Pārējās dienas var skriet pa Rīgu un strādāt. Man reizēm šķiet, ka man pat patiktos strādāt Rīgā, bet dzīvot ārpus tās - mierā un klusumā. Jā, tā būtu jauki :)

spiežu no sevis ārā pēc iespējas vairāk, lai uzrakstītu prakses atskaiti. It kā kaut kas domājas un lēnā garā iet uz priekšu, bet tas viss notiek ar lielu piespiešanos, jo nav nekādas lielās iedvesmas. It kā pat īstā mūzika ir uzlikta fonā, bet tāpat kaut kā īsti nerakstās..

Beidzot šodien sanāca pasauļoties. Kādu stundu nosēdēju uz balkona saulītē un ķēru pigmentu. Liekas, ka pat kaut ko būšu noķērusi, savādāk atgriezīšos un darbā un izskatīšos kā vienmēr - bāla. Šodien tik pat kā neko neesmu darījusi savas prakses atskaites labāk. Kā sacīt jāsaka - paņēmu brīvu. Un vispār, te, Baldonē, ir sasodīti jauks privāto māju rajons. Vēl foršāks nekā Mārupē, kur parasti ar Madaru staigājam.

Studiju darbs aizstāvēts. Rupji sakot visi tika drāzti bez izņēmumiem, vismaz mūsu grupa. Jāsākot trenēties diplomdarbam. Bet nu vismaz 8 dabūju. Prieks par to.

Rīt studiju darba aizstāvēšana. Visu dienu vingrinos, runājos ar sevi, būšu jau visu no galvas iemācījusies. Cerams, ka rīt mēle nemežģīsies :D

Šodien Baldonē kāvāmies ar sirseni. No sākuma pieveicu lapseni, tas vien jau nedaudz uzkurināja manus nervus. Izdomāju, ka jāaiziet uz virtuvi pie drauga un skatos, ka gar virtuves logu lidinās lielizmēra lapsene (nu tā kā kādas trīs, četras lapsenes). Skatos, ka lēnā garā lidinās un istabas logu pusi. Es tā saku, izskatās, ka tūlīt viena milzīga lapsene ielidos istabā pa logu. Ejam abi skatīties un jā, tur viņš ir, ielīdis skapī virs maģa. Pats smieklīgākais, ka mums abiem bail no sirsneņiem. Attaisījām abus istabas logus un tad visu laiku ar dvieli dzenājām uz atvērto logu pusi, bet viņš, dunduks vairāk mīlēja logu rūtis. Izdomājām, ka taisīsim durvis ciet un taisīsim brokastpusdienas. Bet nu bija diezgan bailīgi viņu dzenāt pa istabu un bēgt no tās ārā, lai tik neiekož. Visvisādus veidus izdomājām kā dabūt viņu laukā, bet nu beigās pats labprātīgi izlidoja :)

Novilku vakardien SIMSU, ai kādā es esmu sajūsmā. Varēšu spēlēties kamēr nebūs ko darīt pēc skolas piebeigšanas. (giggle)
Šodien man ir tāda kā pirmā oficiālā atvaļinājuma diena. Jāaiziet līdz centram pie šuvējas, lai pāršuj mammja veco kleitu priekš 6dienas ballītes. Jāiet draugam uz dzimšanas dienu un gribas izskatīties satriecoši. Pluss vēl jānogriež mati. Vārdsakot, pa pirmo atvaļinājuma nedēļu savedīšu sevi kārtībā, lai izskatītos lieliski.
Un vispār te, mājās ir taaads miers un ļoti koši sapņi. Pagāšnakt mēs ar mammu no kaut kā bēgām prom, no mājām un trīs kaķi līda cepeškrāsnī, kad izņēmām no turienes tikko svaigi izceptus zefīrus. Un aizpagāšnakt es sapnī piedzīvoju cunami, gāja man pāri. Kaut kā nepatīk tie košie sapņi..

Sēžu gultā, ēdu neveselīgi pārtiku un priecājos. Nesen kā pasniedzējai nosūtīju savu studiju darbu. savādāk nekā nesanāk viņu satikt, nesakrīt mani brīvie laiki ar viņas konsultācijas laikiem :/ bet, nu lai vai kā, jāķeras klāt prakses atskaitei, tas gan būs "jautrs" darbiņš.
tagad sēžu un gaidu, kad būs 20, lai varētu sākt taisīt Madarai vakariņas - vista siera-karija mērcē ar dārzeņiem. Gribas šodien būt lieliskai ^^

Forši, man no darba iet prom divi ritīgi forši kolēģi - čalīši. Viens vadītājs, tas, kurš man likās, ka ir gejs un otrs, mana līmeņa darbinieks no otrā stāva. Galīgi žēl, jo viņi abi divi ir ritīgi ņirdzīgi un bieži vien dažādas pērles no viņiem birst. Uzzināju, ka vēlviena mana kolēģe no otrā stāva plāno septembrī iet prom, bet viņa vēl nevienam nav teikusi kur un kāpēc. Žēl jau..

Studijdarbs jau tuvu beigām. Iet tik ātri kā vēl nekad, bet nu vismaz es atvaļinājuma laikā točna varēšu laiskoties pie mājas saulītē (sun), yei. Un ārā viss ir TĀAA sazaļojis un kā smaržo tas gaiss.. uhh. Man ļoti patīk pavasaris. Baldonē studijdarbu rakstu sēžot pie loga, kur paveras skats uz kaimiņu mazdārziņiem. Esmu jau ievērojusi, ka tantuki katru dienu cīnās pa dārziem un bez maz vai sacenšas kuram sanāks labāk. Ā un vieni nesen sētu uzlika, tas gan bija smieklīgi. Tā bija ģimenīte, kuriem ir viens aptuveni 13 vai 14 gadīgs dēls. Māte viņu vienreiz bija iedzinusi dārzā un likusi iznest kaut kādus vecus sakaltušus zarus. Viņš tur kādu nedēļu ņēmās gar to mazo čupu. Viņš parasti piegāja klāt, paspēra ar kāju. Kaut ko ielika maisā, tad izbēra ārā.. es domāju, ka viņu vecāki var necerēt, ka no viņa kādreiz sanāks dārznieks (giggle).