spiežu no sevis ārā pēc iespējas vairāk, lai uzrakstītu prakses atskaiti. It kā kaut kas domājas un lēnā garā iet uz priekšu, bet tas viss notiek ar lielu piespiešanos, jo nav nekādas lielās iedvesmas. It kā pat īstā mūzika ir uzlikta fonā, bet tāpat kaut kā īsti nerakstās..