Šajā nedēļā vismaz kādas 3x radās sajūta šī-nav-mana-diena, bet varbūt drīzāk nedēļa? 1dien somā izlija puslitrs ūdens - klade nelietojama, materiāli drausmīgi, plānotājs ir ar efektiņiem/defektiņiem un bibliotēkas grāmatu vispār negribas nest atpakaļ uz skolu. Vēk pie 1dienas - mans PC ir tāds paļurīgs, tie kuri mani zin, zina arī manu PC. Vakarā kko darījos un netīšām ar roku uzsitu pa ekrānu, nu tā maigi. Rezultāts - beigts un pagalam. Joprojām tam neticu. Vai nu pārtrūka vadiņš vai sadega. Šovakar zvanīšu Madaras Arnītim, gribu zināt vai ir ko glābt. 4dien, sīkums, bet tomēr, notrūka poga, īpašā poga. Smieklīgi bija viņu lekciju laikā atrast biksēs :D Vēl tam visam kā putukrējumu saldajam var minēt to, ka darbā darbi pāri galvai. Tik daudz atnāca prece, ka nezināju, kur, lai liekas. Vismaz nedēļas nogalei jābūt labai, jo tā ir brīva. bet nu.. man jāsaraksta nesarakstīti darbi skolai un vēl mazie mājsaimnieču soļi.
Nu re, būšu pasūdzējusies, tagad jūtos jau ču-ču labāk :)

Šodien iejūtos mājsaimnieces lomā. Sen nebija sanācis. Iztīrīju māju un tgd cepas krāsnī auzu pārslu cepumiņi ar rozīnēm. Mmm..

Tā. Bakalaura darba vadītāja sarunāta. Rakstīšu pie Cānes. Viņai mana tēma ritīgi patika, tad nu tikai jāuzraksta pieteikums, jānosūta viņai, jāsāk taisīt augšā rakstīšana plāns un tad tik uz priekšu! :) Pagaidām esmu ļoti pozitīvi noskaņota uz to visu. yei :)
Saņēmu 2dien ielūgumu un sāku saprast, ka ar steigu ir jāmeklē kleita, lai mans vīrietis var pieskaņot kreklu (giggle).
Darbā pagaidām atkal mierīgi. Nākošnedēļ preci varēsim likt ārā 4 dienas, jo būs jau 1. novembris, varam sākt likt ārā nākamā gada vasaras kolekciju. Tieši tā, veikalos jau sāk nākt iekšā vasaras kolekcija! :D

Dzeru piparpmētru tējiņu ar citronu un cenšos sakopot domas uz risku vadības pusi. Izdosies, es zinu. Citu variantu jau nav! :)
Vakar vakarā ar vecākiem un pāris draugiem tā miermīlīgi nosvinēju savu vārda dienu. Aizgājām pēc tam nedaudz biljardu uzspēlēt un tad jau laicīgi mājās bijām. Rīt jādodas atpakaļ uz Rīgu, uz lekcijām un, ja vakarā nebūs jāiet uz skolu, tad kopā ar draugu dosimies pēc laimētās naudas, wii :)

Vakar bija mana vārda diena. Nosvinēju to ceļoties 6.00, ejo dušā un dodoties uz darbu, jo, tomēr brauc paša īpašnieka labā roka! Sacepu kādus 20-30 šokolādes mafiniņus kolēģiem, laika posmā no 9-14 bija palikuši vairs tikai 6 :D man radās jautājumi.. viņi tikai ēda vai arī strādāja?
Pēc darba satikos ar Evu, aizgājām mīļās pusdienās uz GanBei (nekad (!) tur nebiju bijusi) un izdomājām, ka mums vajadzētu mēģināt šad tad šādās pusdienās aiziet, jo 3dienu vakari ČBK sāk izpalikt aizņemtības dēļ. Savā ziņā žēl, bet.. tur tomēr grozās pārsvarā maziņie. Pēc pusdienām ar mīļoto vīrieti devāmies uz centru, kur viņš tālāk uz semināru, bet es uz veikaliem. Nedēļas nogalē brauksim uz manām mājām svinēt manus un brāļa sievas svētkus. Gāju meklēt viņai nelielu dāvaniņu :)
Šīs dienas vakars turpinājās mīļuma birojā/istabā. iazgājām sapirkt sveces, zefīrus, greifrūtus. No vecā apsarga - pļāpas, paņēmām sērkociņus un šoreiz viņš neko neprasīja un nestāstīja. Saprata, ka mums būs romantiskais vakars, jo pirms tam redzēja, ka man tika nesta tumšsarkanā roze. Šie bija pirmie ziedi pa šo pusgadu un dāvana tiešām lieliska - izglītojoša grāmata. Vakars tiešām bija ļoti jauks, bija nedaudz vēsi, bet to visu atsvēra tā mīļuma sajūta. Ja pa dienu man nebija sajūta, ka man ir svētki, tad Eva, Guntars un Madaras zvans to mainīja :)
Tagad sēžu skolā, klabinu taustiņus un gaidu, kad būs 17, lai varētu doties mājās. 5dien pēc darba dosimies uz Smilenes mājām, kur cepšu siera kūku un atkal satikšu Zani :)
Skolā visi darbi strauji iet uz priekšu. Tuvojas laiks, kad nedēļā ir vismaz 1 vai 2 pārbaudes darbi, prezentācijas. Esmu saņēmusies nākošnedēļa sameklēt bakalaura darba pasniedzēju un iet iesniegt tēmu, lai jau lēnā garā varētu sākt rakstīt. Tēma ir, bet līdz galam jānoformolē. Viss būs :)

Man sāk likties, ka man nāk virsū rudens depresija. Visu laiku ir ko darīt, ir ko ņemties, bet negribās pilnīgi neko.
Gribas gulēt, ēst, skatīties filmas, sarunāties ar pāris cilvēkiem, smieties, dziedāt, bet tā kopumā es gribu darīt neko līdz riebumam. Stulbākais jau ir tas, ka man parasti izdodas saņemties, kad man šad tad uznāk nekonegribudarīt vājumbrīži, bet šoreiz pat mana griba neko negrib. Ja nedegtu laiks, tad viss būtu ok, bet es redzu kā degu laiks un mēmi noskatos tā liesmās

Sēžu gultā, drīzāk, vairāk tā kā guļu, jo joprojām atrodos pidžamiņā, zem segas ar kompi uz vēdera. Laboju drauga drukas kļūdas biznesa plānā un paralēli taisu prezentāciju projektu vadībā par interviju ar kādu no projektu vadītājiem. Es paņēmu un nointervēju Rubi. Viena mana kursa biedrene arī prezentēja par vienu sievieti, kura ir noorganizējusi tikai vienu savu projektu - mācību semināru par dekoratīvo kosmētiku. Taisot prezentāciju, intervējot Rubi, meklējot bildes pa viņas galeriju un batsp sadaļu, kura man bieži vien gļuko, mai pārņēma baigais pozitīvisms. Noskatījos lielāko daļu filmētos video un tas viss man tā kārtīgi pacēla garastāvokli :)
Vienīgi.. kaut kā negribas braukt uz Rīgu. Man ir tikai lekcijas un tās pašas projektu vadības. Ja nepaspēšu tikt galā ar vienu no darbiem... hmm.. tad varbūt pat nebraukšu uz Rīgu. Sakārtošu beidzot māju.
Bet, ja tomēr aizbraukšu, tad tikai tāpēc, lai apskatītos noskatīto dzīvokli Torņkalnā. Atradām vienu foršu, lētu, nelielu, ar malkas apkuri. Bet mēs izdomājām, ka malkas apkuri var pārdzīvot. Esam taču abi bērnībā kurinājuši māju tā ka nemetas :D
Uzrakstīšu arī par darbu. Vakardien bija drausmīga diena. Drausmīga diena. Cilvēki vnk vandās. Sastrīdējos ar vienu klienti. Tā pamatīgi, viņa piedraudēja, ka mani atlaidīs no darba, bet es tikai sasmējos par to :D Tā kā es strādāju vīriešu nodaļā, tad vislielākais bardaks ir ar krekliem, jo visiem gribas taisīt vaļā smuki sapakotās paciņas un tad, kad viņi grib pirkt tās atplēstās paciņas, tad prasa vai nav tāds sapakots, tas nekas, ka paši atplēsuši vaļā pēdējo sapakoto eksemplāru. Es tai sievietei gribēju palīdzēt, gribēju iedot laikojamo kreklu. Viņš bija identisks, bet krāsa cita. Viņa par to uzreiz sāka uz manis bļaut. Gribēju izskaidrot sistēmu kā tas viss notiek un kāpēc dodu laikojamo kreklu, bet viņa pat neklausījās, tik bļāva uz manis un teica, ka man ir drausmīga attieksme, ka viņa ir stāvoklī un, ka viņa no 1d-5d apkalpo klientus un viņa tā nedara, lai es nebojājot viņai dienu ar savu runāšanu un, ja tā turpināšu, lai pasaucu vadītāju. Es viņai atplēsu vaļā kreklu un aizgāju uz otru veikala galu nomierināties. Visu atlikušo vakaru es biju vnk nikna uz visu. Jau domāju, ka gadīsies uz mājām aiznest tās dusmas, bet beigās papļāpāju ar kolēģi, viņa izstāstīja, ka viņai arī tā vienreiz esot bijis un nomierinājos :) Varbūt pie šīs situācijas vainīga biju es, ka gribēju tikai labāk, bet nu.. mani tas vairs īpaši neuztrauc. Man vidēji divas reizes gadā tā notiek, ka sastrīdos ar klientu, jo parādu, ka viņam nav taisnības

Sākas atkal tas, kas bez vai katru gadu - dzīvokļa meklēšana Rīgā. Esam jau pat pateikuši, ka no 1.novembra Baldonē vairs nedzīvosim. Jāsāk jau domāt, kur liksim visas mantas, kur dabūsim kastes utml lietas. Būs jautri.

Krāsnī cepas ābolmaize kārtainajā mīklā un pēc tam tur atradīsies mini banānmaizītes. šodien tāds noskaņojums, ka gribas ņemties, šiferēties pa virtuvi. vajadzētu vēl bišķiņ pamācīties, iesākt taisīt vienu no prezentācijām, bet kkā negribās.. (giggle)

Pirmais vakar Baldonē vienai. Baigais klusums, sēžu uz sarkanā dīvāniņa, ēdu greipfrūtu, skatos ko draugi sadarījuši un pļāpāju paralēli.
No rīta, kad mani te vienu atstāja, tad es sajutos tā nedaudz skumīgi, bet nu tgd, pēc darba pagaidām ir ok :)
Jauki, ka rīt ir brīvs, jūtu, ka būs silta, patīkama 7diena un varēs, gluži tāpat, kā pagāšnedēļ, tā kārtīgi izstaigāties :)

Ilgi gaidīju 6dienu, jo zināju, ka man būs mazais meiteņu vakars ierastajā kompānijā - es,mazpeede un eveliina. Nākamā reize, kad mēs šādā kompānijā satiksimies būs ap Ziemassvētkiem, kad</span>mazpeede atgriezīsies no Francijas.
Satikāmies visas pēc saviem darbiņiem ap 21, es ap 21.40 Radio bārā. Beigās secinājām, ka vieta izvēlēta ir baigi labā, jo
* dzērieniem akcija. ņem vienu kokteili otrs nāk līdzi par brīvu! Jauki! :) Izdzērām diezgan :)
* lieliska mūzika, visu laiku gribējās dejot
* atmosfēra
vairāk labumus, iemeslus nevaru izdomāt, vakars vnk :D bet nu jā. tā mēs tur līdz kādiem ~2 vai 3 nosēdējām. Mani diemžēl nolēja
kkāds čalis, kurš bija pienācis pie mums papļāpāt. Tgd savu 6dienas darba formu nevaru izmazgāt. Uz gaišzilās blūzītes smuki,
rōzīgi pleķi, ''mīlīgi'' ne?
Patiesībā, tajā vakarā es konstatēju, ka mēs esam baigi mājsaimnieciskas palikušas. Visu laiku par kkādām receptēm runājām, dzīvokļa
meklēšanām, darbiem, nākotnes plāniem utt. Patiesībā ritīgi pietrūkst tādi meiteņu vakari. Vismaz mēnesī vienu tādu vajag (giggle).

Darbā tuvojas trakais periods. Sāk nākt virsū ziemīši, ok, citiem mirstīgajiem tas liekas baigi tālu, bet tiem mirstīgajiem, kuri ir iesaistīti pārdošanā,
tas liekas velnišķīgi tuvu. Tam visam pa vidu vēl brauc cloppenburga labā roka skatīties kā mēs strādājam. Foršiņi, varēs nedaudz iesvīst :)

ā, es izcepu lazanju! Savu pirmo!  Taisīju pati uz savu galvu :D nopietni, pat receptes.lv neatvēru. man pietika ar to, ka pirms 10gadiem redzēju
kā mans krusttēvs taisīja. Sapratu vienu, tā visa sāls ir sarkanajā mērcē, kura, kā izrādās ir mana favorit! Pašai prieks par sevi. Reizēm sāk likties,
ka varbūt labāk zem pūra neturēt ēdienu gatavošanas sveci. Pagaidām tajā jomā jūtos spēcīga. Laikam man būs šajā ziņā trāpījies mammja labais gēns :)
</span>

Jūtos kā staigājošs puņķis, jau atkal. Riebjas, ka ar mani ir tā, ka tiklīdz sākas vēsāks laiks, nu tāds kā rudens, tā es uzreiz aplīpu ar baciļiem. Dīvaini, ka agrāk tā nebija, bet tieši pēdējos divos gados. Visa sarkanā dīvāna mala nomētāta ar baltā, izšņauktām puņķu lupatām. Mans sūdzību stāsts turpināsies ar to, ka nākošajā nedēļā man nav brīvdienu un tādas būs vēl turpmākās divas. Trīs dienas Turībā un četras dienas darbā. It kā jau nav traki, bet nu.. es mājās pārradīšos tikai vakarā, lai aizmigtu un pamostos. Baigi "pozitīvais" ieraksts sanāca. viss, eju vannā.

Šodien bija otrā lekciju diena. Uz pirmo neaizgāju - nogulēju autobusu. Aizbraucu uz skolu ar nākamo, jo man ar Evu sarunāts, ka satiksimies skolā, iekodīsim utt. Sēžam abas, ēdam, pļāpājam un saprotam, ka galīgi negribas iet uz nākamajām lekcijām. Ko darīsim? Laidīsim uz Fantasy Park uz spēlēt boulingu! :D Pastaigājām pa veikaliem, uzspēlējām boulingu, galīgi negāja un peč tam devos uz Sonores kora noklausīšanos. Mani tā kā paņēma. Soprānos. Padziedāju iesildīšanās vingrinājumus, paskātījās cik pareizi strādāju ar elpu i vsjo! Paņēma :) Tagad dziedāšu kārtīgā korī :)

Tāda pozitīva sajūta. Rīt tā saucamā pēdējā pirmā studiju diena Turībā. Baigi ātri laiks paskrējis, žēl, ka nesēdēšu šo vienu pusgadu ar savu vismīļāko kursa biedreni, bet nekas. Viņa ir devusies burvīgā ERASMUSā uz Franciju. Lasu viņas blogu, skatos bildes un tāds prieks, ka viņa ir aizbraukusi izbaudīt dzīvi! :) Lepojos, ka par spīti asarām viņa to ir izdarījusi :)
Tagad ar draugu sēžam uz sarkanā dīvāna, katrs savā kompītī spamojam mūsu saražoto video Lattelecom konkursam. Visu laiku domājam ko varētu izdarīt, ko varētu izmainīt, kā savādāk uzrakstīt utt. Forši.. mums vēl priekšā Ideju Kauss. Tur ar gribas uzvarēt, pat ja nesanāks, tāpat realizēsim mūsu ideju :)

Esmu atkal mājās, Smiltenē un jau atkal man ir kaut kāda alerģija. Es visu laiku šķaudu un puņķojos, tieši tas pats, kas Liepājā. īsti nespēju saprast no kā - vai nu no putekļiem, vai arī no kaķiem. Kā lai saprot no kā man ir alerģija?!

es izdomāju, ka septembra sākumā stāšos iekšā korī "Sonore". Viss, nolemts, es gribu

Vakardien dejojot ar svešiem vīriešiem un sakot, kur es dzīvoju, bija dīvaina sajūta, ka mana atbilde nebija Rīga.

sēžu mājās, izvilktā, sarkanā dīvāngultā, ēdu ceptas brētliņas tomātu mērcē un fonā klusi dzied Nōra. Raktu ideju kausam biznesa ideju. Izdomājām abi, ka piedalīsimies. Pagaidām tā smuki iet uz priekšu, pēc tam nodošu tālāk draugam, lai pieraksta klāt visu tā tīri tehniski un sūtīsim tik prom. Vakardiena bija tik mīlīga, ka bail palika. Izskatās, ka pietika tikai ar vienu kopā nebūšanas dienu un audio grāmatas noklausīšanos par mīlestību, lai cilvēks saprastu, ko viņš tik tiešām jūt. Patika viņa teiktais, ka viss grūtais ar mani ir daudz vieglāks. Jauki. Tā, brētliņas beidzās, jāturpina rakstīt biznesa ideja.
p.s. šodien sākās atvaļinājums divu nedēļu garumā (sun)

Vakardien iesākām divu dienu revīziju. Dzīvoklis pieder drauga krustvecākiem un te pirms tam ir dzīvojis kāds tantuks gados. Mantas nekādas ārā nebija mestas tad nu , kā tiklīdz saņēmām atbildi, ka varam visu izrevidēt tad tik ķērāmies klāt. Gala rezultātā ir pilns viens milzīgs konteineris ar vecām drēbēm. Metām tās pa nakti ārā, kad neviens neredz - pārāk ziņkārīgi kaimiņi (giggle).
Vakardien man zvanīja veselas divas draudzenes un aicināja iet uz krekliem. Abām atteicu, jo revīzija gāja pilnā sparā(savam vīrietim tomēr apsolīju palīdzēt) un galīgi nebija nekāds ballīšu noskaņojums. Viena no viņām man lika justies slikti par to, ka es labāk sakārtoju dzīvokli nekā eju ballēties. Hmm.. reizēm liekas, ka esmu slikta draudzene

sen neko neesmu rakstījusi. kaut kā īsti nav sanācis laiks godīgi sakot. toreiz rakstīju, ka jāiet uz kāzām, jā bijām. Biju sarkana, viņš tumšs, kopā ļoti smuki izskatījāmies :) kāzas bija tāda kā maza ballīte, pilnīgi nelatviskas. sarakstījās zaksā, pāris aizbrauca taisīt smukas bildes pie Daugavas, bet mēs pārējie uz ballēšanās vietu. Kādā privātmājas pagalmā saceltas lielās, baltās teltis, skaisti sadekorētas, saliktas mazās, ziemīšu lampiņas, pie portatīvā pieslēgtas milzīgas tumbas un tās arī gādāja par mūziku. ļoti maziņas un vienkāršas. līgavai bija īsa kleitiņa, līdz celītim - smuki.
vēl bijām aizbraukuši līdz manām mājām Smiltenē. ļoti forši gāja. savācāmies visādus mājas labumus, iepazīstināju ar Zani un izdomājām, ka mums kādreiz visiem četriem jāaiziet kkur Rīgā paballēties. forši :)
darbā tagad brīvāks, līdz ar to vairāk brīvdienas un dzīvojos pa māju. rīt taisīsim revīziju, beidzot. :)