Jūtos kā staigājošs puņķis, jau atkal. Riebjas, ka ar mani ir tā, ka tiklīdz sākas vēsāks laiks, nu tāds kā rudens, tā es uzreiz aplīpu ar baciļiem. Dīvaini, ka agrāk tā nebija, bet tieši pēdējos divos gados. Visa sarkanā dīvāna mala nomētāta ar baltā, izšņauktām puņķu lupatām. Mans sūdzību stāsts turpināsies ar to, ka nākošajā nedēļā man nav brīvdienu un tādas būs vēl turpmākās divas. Trīs dienas Turībā un četras dienas darbā. It kā jau nav traki, bet nu.. es mājās pārradīšos tikai vakarā, lai aizmigtu un pamostos. Baigi "pozitīvais" ieraksts sanāca. viss, eju vannā.