Pārmaiņas dzīvē ir uz labu, jā, tam es piekrītu. Tik manā dzīvē tagad ir pilna grīda ar maisiem, somām, mantām un lielu neziņu, kur lai to visu bāž?! Drēbju skapi vēl neesam nopirkuši, bet ārkārtīgi ļoti to vajadzētu.. nu vismaz man :D Vienīgais, kas man nepatīk šajā jaunajā dzīves vietā ir tas, ka ik rīta ingvera tēja garšo krietni savādāk, rūgtāka. Bet droši vien pie vainas ir rimčika citrons. Kas vēl man nepatīk dzīvojot centrā? Naudas tērētavas, jeb veikali. Tie ir uz katru stūri un vilina no manām kabatām laukā mazās, spīdošās monētiņas. Rīt pāris ripos, bet Vidzemes tirgū, būs jāiet paskatīties, kas tur labs. Par Āgenskalna tirgu stāvā sajūsmā nebiju, redzēs kā būs šeit.

Dzīvoklis vienā bardakā, visur stāv kastes un maisi. Ir tikai maziņas, izstaigātas taciņas līdz kompim, gultai, virtuvei un tualetei. Jā, pārvākšanās tieši bardaka dēļ man nepatīk. Rīt tāds pats būs jaunajā dzīves vietā.

Auksti, ļoti auksti, pat nesaprotu kāpēc. Gaidu, kad pieslēgs apkuri, tad vismaz nebūs kūkas jācep, lai paliktu siltāk.

Manī ir iezadzies rudens. Ir klepus, iesnas, pa seniem laikiem tiek izdzertas 10 tējas krūzes dienā un no skapja dziļumiem velku laukā zilo pledu. Man ir auksti un ar drebuļiem noskatos uz tiem, kuri vēl mēģina šortiņos un krekliņos noķert vasaru.
Šodien tirgū nopirku kilogramu brūkleņu. Pusi samīcīju un ieliku saldētavā. Ziemai, morsam. Otru pusi tagad ēdu nost.
Man vispār savā ziņā rudens patīk. Daba ir uzražojusi daudz jaukumu un skaistuma. Tas nekas, ka ir jāģērbjas nedaudz siltāk, ir taču tik daudz smuku pusgaro zeķu. Un ir krāsas, lietus. Sākas gadalaiks, kad visi viens otram pieglaužas nedaudz tuvāk, lai būtu siltāk :)

Šodien nesu uz gravētavu zelta lāpstu (dāvanai) un man visvairāk patika apkārtējo reakcija - Oo, zelta lāpsta! Kad ar to verķi iegāju iekšā gravēšanas birojā, tik pat kā visi iesaucās - oho, kas par lāpstu! :D Bet nu labi jau izskatījās, es pati svārciņos, vaļā matiņiem un ar spīzdīgu lāpstu rokās. Vispār dzīvojoties pa mājām šajā atvaļinājumā es sākusi vakaros lasīt. Patlaban lasās Varnu ielas republika. Atzīšos, ka nekad viņu nebiju lasījusi, kā tikai filmu redzēju maza būdama. Reizēm šķiet ļoti nesaprotama, bet reizēm traki smieklīga, it sevišķi vieta, kad Peksis aiz bailēm svilpi norija :D

Man ir atvaļinājums, kuru es veltu sev. Es daru, teiksim tā, tieši neko. Taisu ēst, tīru māju, eju iepirkties, rūpējos par izlaiduma dāvanu un ņemos ar kaķi. Ne vienu dienu vien, man galvā ir iesitusies doma, ko dara mājsaimnieces, kā viņas var tā visu dienu darīt neko?
Vismaz daudz maz ir saplānotas otras divas atvaļinājuma nedēļas, kurs ir jūlija beigās. Ar vīrieti pieskatīsim māju Smiltenē, kamēr manējie būs prom Ukrainā, Ungārijā vai kur tur. Bet, ja tomēr šie plāni izjuks, tad es jau rezervē būšu izdomājusi, kur aizbraukt, tepat, Latvijā :)

Mums ar draugu ir ģimenes pieaugums. Vakardien no draugiem paņēmām kaķenīti, aptuveni 3mēn. jauna. Lien visur, kur var ielīst un viņai ļooti patīk kāpt pa plikām kājām uz augšu :D Vismaz mājās ir vēl kāda dzīvībiņa, savādāk, interesantāk :) uzreiz pašiem jāpeidomā ko un kā, jo ir taču kaķis! :)

Šodien mājās mīlīgs noskaņojums. Mīļums otrā istabā klausās feinu mūziku, sēž pie smukās galda lampas un dara savus darbus, es sēžu virtuvē, klausos viņa mūziku, lietus pakšķos uz palodzes, dedzinu sveces un dzeru tēju. Žēl, ka cepumi beidzās, tos gan tagad labprāt iegrauztu. Man patīk pelēkās dienas, ja esmu mājās un nekur nav jāiet :)

Smiltenē ziemā ir pavisam smuki. Viss balts sasnidzis, spīd saulīte, iekšā sprakšķ kamīns, tiek ēsti pīrāgi un ķiršu ķīselis. Darīts nekas liels netiek. Vīrietis strādā pie kompja ar saviem darbiem, es vnk esmu un sevi izklaidēju. Vēlāk aiziesim pie sen nesatiktas draudzenes. Tā ir salauzusi papēdi un sēž mājās ar ģipsi. Smieklīgākais ir tas, ka viņas tēvam ir tas pats :D Bet stulbi ir tas, ka vakardien, ar viņu sarakstoties atcerējos, ka viņai pirms divām dienām bija dzimšanas diena un es viņu neapsveicu! Es reāli jutos drausmīgi, bet nu.. šodien to kompensēšu.

Cik gan maz vajag lielam priekam. 15min laikā uzlika kastīti ar optiskā interneta vadiem. Mēs ar Vīrieti stāvā sajūsmā. Beidzot kā cilvēks jūties :D

Šodien dzīvojos pa māju, taisīju skolas darbiņu un uzcepu picu vakariņās. Mahten laba sanāca. Man vispār patīk tā šiverēties pa māju. Darīt mājās visādus darbus un būt kopā ar Kādu. Varbūt man arī jāsāk strādāt mājās? Tik jāatrod kā un kāda interesanta nodarbošanās. Es vispār nesen sapratu, ka veikalā tie klienti mani traki nogurdina. Reizēm ar viņiem strādājot jūties kā nekas, bet citreiz viņi ir tik forši, ka uzlabo dienu uz visiem 100

Šodien iejūtos mājsaimnieces lomā. Sen nebija sanācis. Iztīrīju māju un tgd cepas krāsnī auzu pārslu cepumiņi ar rozīnēm. Mmm..

Dzeru piparpmētru tējiņu ar citronu un cenšos sakopot domas uz risku vadības pusi. Izdosies, es zinu. Citu variantu jau nav! :)
Vakar vakarā ar vecākiem un pāris draugiem tā miermīlīgi nosvinēju savu vārda dienu. Aizgājām pēc tam nedaudz biljardu uzspēlēt un tad jau laicīgi mājās bijām. Rīt jādodas atpakaļ uz Rīgu, uz lekcijām un, ja vakarā nebūs jāiet uz skolu, tad kopā ar draugu dosimies pēc laimētās naudas, wii :)

Sēžu gultā, drīzāk, vairāk tā kā guļu, jo joprojām atrodos pidžamiņā, zem segas ar kompi uz vēdera. Laboju drauga drukas kļūdas biznesa plānā un paralēli taisu prezentāciju projektu vadībā par interviju ar kādu no projektu vadītājiem. Es paņēmu un nointervēju Rubi. Viena mana kursa biedrene arī prezentēja par vienu sievieti, kura ir noorganizējusi tikai vienu savu projektu - mācību semināru par dekoratīvo kosmētiku. Taisot prezentāciju, intervējot Rubi, meklējot bildes pa viņas galeriju un batsp sadaļu, kura man bieži vien gļuko, mai pārņēma baigais pozitīvisms. Noskatījos lielāko daļu filmētos video un tas viss man tā kārtīgi pacēla garastāvokli :)
Vienīgi.. kaut kā negribas braukt uz Rīgu. Man ir tikai lekcijas un tās pašas projektu vadības. Ja nepaspēšu tikt galā ar vienu no darbiem... hmm.. tad varbūt pat nebraukšu uz Rīgu. Sakārtošu beidzot māju.
Bet, ja tomēr aizbraukšu, tad tikai tāpēc, lai apskatītos noskatīto dzīvokli Torņkalnā. Atradām vienu foršu, lētu, nelielu, ar malkas apkuri. Bet mēs izdomājām, ka malkas apkuri var pārdzīvot. Esam taču abi bērnībā kurinājuši māju tā ka nemetas :D
Uzrakstīšu arī par darbu. Vakardien bija drausmīga diena. Drausmīga diena. Cilvēki vnk vandās. Sastrīdējos ar vienu klienti. Tā pamatīgi, viņa piedraudēja, ka mani atlaidīs no darba, bet es tikai sasmējos par to :D Tā kā es strādāju vīriešu nodaļā, tad vislielākais bardaks ir ar krekliem, jo visiem gribas taisīt vaļā smuki sapakotās paciņas un tad, kad viņi grib pirkt tās atplēstās paciņas, tad prasa vai nav tāds sapakots, tas nekas, ka paši atplēsuši vaļā pēdējo sapakoto eksemplāru. Es tai sievietei gribēju palīdzēt, gribēju iedot laikojamo kreklu. Viņš bija identisks, bet krāsa cita. Viņa par to uzreiz sāka uz manis bļaut. Gribēju izskaidrot sistēmu kā tas viss notiek un kāpēc dodu laikojamo kreklu, bet viņa pat neklausījās, tik bļāva uz manis un teica, ka man ir drausmīga attieksme, ka viņa ir stāvoklī un, ka viņa no 1d-5d apkalpo klientus un viņa tā nedara, lai es nebojājot viņai dienu ar savu runāšanu un, ja tā turpināšu, lai pasaucu vadītāju. Es viņai atplēsu vaļā kreklu un aizgāju uz otru veikala galu nomierināties. Visu atlikušo vakaru es biju vnk nikna uz visu. Jau domāju, ka gadīsies uz mājām aiznest tās dusmas, bet beigās papļāpāju ar kolēģi, viņa izstāstīja, ka viņai arī tā vienreiz esot bijis un nomierinājos :) Varbūt pie šīs situācijas vainīga biju es, ka gribēju tikai labāk, bet nu.. mani tas vairs īpaši neuztrauc. Man vidēji divas reizes gadā tā notiek, ka sastrīdos ar klientu, jo parādu, ka viņam nav taisnības

Sākas atkal tas, kas bez vai katru gadu - dzīvokļa meklēšana Rīgā. Esam jau pat pateikuši, ka no 1.novembra Baldonē vairs nedzīvosim. Jāsāk jau domāt, kur liksim visas mantas, kur dabūsim kastes utml lietas. Būs jautri.

Krāsnī cepas ābolmaize kārtainajā mīklā un pēc tam tur atradīsies mini banānmaizītes. šodien tāds noskaņojums, ka gribas ņemties, šiferēties pa virtuvi. vajadzētu vēl bišķiņ pamācīties, iesākt taisīt vienu no prezentācijām, bet kkā negribās.. (giggle)

Pirmais vakar Baldonē vienai. Baigais klusums, sēžu uz sarkanā dīvāniņa, ēdu greipfrūtu, skatos ko draugi sadarījuši un pļāpāju paralēli.
No rīta, kad mani te vienu atstāja, tad es sajutos tā nedaudz skumīgi, bet nu tgd, pēc darba pagaidām ir ok :)
Jauki, ka rīt ir brīvs, jūtu, ka būs silta, patīkama 7diena un varēs, gluži tāpat, kā pagāšnedēļ, tā kārtīgi izstaigāties :)

Ilgi gaidīju 6dienu, jo zināju, ka man būs mazais meiteņu vakars ierastajā kompānijā - es,mazpeede un eveliina. Nākamā reize, kad mēs šādā kompānijā satiksimies būs ap Ziemassvētkiem, kad</span>mazpeede atgriezīsies no Francijas.
Satikāmies visas pēc saviem darbiņiem ap 21, es ap 21.40 Radio bārā. Beigās secinājām, ka vieta izvēlēta ir baigi labā, jo
* dzērieniem akcija. ņem vienu kokteili otrs nāk līdzi par brīvu! Jauki! :) Izdzērām diezgan :)
* lieliska mūzika, visu laiku gribējās dejot
* atmosfēra
vairāk labumus, iemeslus nevaru izdomāt, vakars vnk :D bet nu jā. tā mēs tur līdz kādiem ~2 vai 3 nosēdējām. Mani diemžēl nolēja
kkāds čalis, kurš bija pienācis pie mums papļāpāt. Tgd savu 6dienas darba formu nevaru izmazgāt. Uz gaišzilās blūzītes smuki,
rōzīgi pleķi, ''mīlīgi'' ne?
Patiesībā, tajā vakarā es konstatēju, ka mēs esam baigi mājsaimnieciskas palikušas. Visu laiku par kkādām receptēm runājām, dzīvokļa
meklēšanām, darbiem, nākotnes plāniem utt. Patiesībā ritīgi pietrūkst tādi meiteņu vakari. Vismaz mēnesī vienu tādu vajag (giggle).

Darbā tuvojas trakais periods. Sāk nākt virsū ziemīši, ok, citiem mirstīgajiem tas liekas baigi tālu, bet tiem mirstīgajiem, kuri ir iesaistīti pārdošanā,
tas liekas velnišķīgi tuvu. Tam visam pa vidu vēl brauc cloppenburga labā roka skatīties kā mēs strādājam. Foršiņi, varēs nedaudz iesvīst :)

ā, es izcepu lazanju! Savu pirmo!  Taisīju pati uz savu galvu :D nopietni, pat receptes.lv neatvēru. man pietika ar to, ka pirms 10gadiem redzēju
kā mans krusttēvs taisīja. Sapratu vienu, tā visa sāls ir sarkanajā mērcē, kura, kā izrādās ir mana favorit! Pašai prieks par sevi. Reizēm sāk likties,
ka varbūt labāk zem pūra neturēt ēdienu gatavošanas sveci. Pagaidām tajā jomā jūtos spēcīga. Laikam man būs šajā ziņā trāpījies mammja labais gēns :)
</span>

Jūtos kā staigājošs puņķis, jau atkal. Riebjas, ka ar mani ir tā, ka tiklīdz sākas vēsāks laiks, nu tāds kā rudens, tā es uzreiz aplīpu ar baciļiem. Dīvaini, ka agrāk tā nebija, bet tieši pēdējos divos gados. Visa sarkanā dīvāna mala nomētāta ar baltā, izšņauktām puņķu lupatām. Mans sūdzību stāsts turpināsies ar to, ka nākošajā nedēļā man nav brīvdienu un tādas būs vēl turpmākās divas. Trīs dienas Turībā un četras dienas darbā. It kā jau nav traki, bet nu.. es mājās pārradīšos tikai vakarā, lai aizmigtu un pamostos. Baigi "pozitīvais" ieraksts sanāca. viss, eju vannā.

Tāda pozitīva sajūta. Rīt tā saucamā pēdējā pirmā studiju diena Turībā. Baigi ātri laiks paskrējis, žēl, ka nesēdēšu šo vienu pusgadu ar savu vismīļāko kursa biedreni, bet nekas. Viņa ir devusies burvīgā ERASMUSā uz Franciju. Lasu viņas blogu, skatos bildes un tāds prieks, ka viņa ir aizbraukusi izbaudīt dzīvi! :) Lepojos, ka par spīti asarām viņa to ir izdarījusi :)
Tagad ar draugu sēžam uz sarkanā dīvāna, katrs savā kompītī spamojam mūsu saražoto video Lattelecom konkursam. Visu laiku domājam ko varētu izdarīt, ko varētu izmainīt, kā savādāk uzrakstīt utt. Forši.. mums vēl priekšā Ideju Kauss. Tur ar gribas uzvarēt, pat ja nesanāks, tāpat realizēsim mūsu ideju :)