| Runa nav par naudu, bet par ko gan? | 24. Jan 2012 @ 14:11 |
|---|
|
Manufacturing an iPhone in the United States would cost about $65 more than manufacturing it in China, where it costs an estimated $8. This additional $65 would dent the profit Apple makes on each iPhone, but it wouldn't eliminate it. (The iPhone average selling price is about $600, and Apple's average gross margin is about 40%. So Apple's gross profit on each iPhone is probably in the neighborhood of $250.)
[But] the reason Apple makes iPhones and iPads in China, the article shows, is not just about money.
http://www.businessinsider.com/you-simply-must-read-this-article-that-explains-why-apple-makes-iphones-in-china-and-why-the-us-is-screwed-2012-1
|
| Project (t)Reason | 18. Jan 2012 @ 19:54 |
|---|
| Valsts un bailes | 14. Dec 2011 @ 14:54 |
|---|
|
Kaislības sita kārtējo vilni, bet rezultātā tomēr izdzēsās nebūt ne ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) vilnis. Sausais atlikums manā izpratnē tomēr ir tāds, ka vairākiem no mums (kuru domas varētu sakrist ar lielas sabiedrības daļas domām) ir sajūta, ka valsts ir kaut kas svešs: kaut kāds deus ex machina, kas kaut kur tur ārā (blakus patiesībai) kaut ko savā nodabā pidžina un ik pa brīdim iekrauj mūsu katra privātajā un kārtīgajā aplociņā kūpošu buļļa atlikumu krāvumu. ( ... tālāk ... ) |
| Lielisks ieraksts | 12. Dec 2011 @ 09:46 |
|---|
|
[...] Тут надо начать издалека. Как стимул проходит порог?
Люди живут-поживают свои жизни, и думают,- ну ладно, пускай все эти путины гунворы газпромы, пускай жрут воруют, фиг с ними, плевать, я буду делать свою жизнь, буду приспосабливаться, а они там как хотят. Но все равно же приходится сталкиваться с системой, с маленькими жадными гайцами, с маленькими хамящими чиновниками, все это медленно и ползуче начинает доставать, особенно когда есть возможность сравнивать, даже когда едешь в зачуханную Чехию или там Финляндию,- и сразу очень заметно, насколько по-другому государство к людям относится.
Понятно, что все это не очень беспокоит пасечника в Башкортостане, потому что пчелы,- они и при Гитлере полосатые, и при Сталине полосатые, но это заметно беспокоит, по тонкому наблюдению,- «раздраженные городские сообщества». Это все постепенно раздражает, но как-то нелепо кричать «к топору зовите Русь» из-за того, что оформить долбанный форд-фокус или там кондер в квартире поставить,- это убиться можно сколько очередей и идиотских бумаг. Но обидно. Но ладно, думаешь,- фиг с ними, будем жить поживать, а там оно, на малых оборотах, как-нибудь все исправится. И тут Путин говорит,- мальчики и девочки, I’ll be back, и человек понимает, что ппц. Эта тусклая слякоть за окном,- она теперь навсегда, насколько хватает взора.
Но и это человек перетерпит, поноет в жежешке и перетопчется, не будет смотреть в окно, задраит люки и в горнице моей уютно и светло. Но дык нет! Государство приходит к нему на дом. И говорит,- а скажи-ка свое мнение, гражданин, мне ужасно интересно, что ты обо мне думаешь. Ну говно вопрос, спрашивали- отвечаем. Не, говорит государство, ты мне не это только что сказал, ты мне совсем другое только что сказал. И тут тихий мирный гражданин начинает уже конкретно психовать. [...]
// http://stelazin.livejournal.com/94175.html
|
| War of the Worlds | 26. Nov 2011 @ 10:03 |
|---|
|
Rakstot komentāru pzrk, pats uzdūros īsam, bet, manuprāt, visai labam Strosa ierakstam par to, kāpēc mums korporācijas varētu likties tik dīvainas:
http://www.antipope.org/charlie/blog-static/2010/12/invaders-from-mars.html
|
| » Jānusiņu bandas |
|---|
Es tomēr domāju, ka cepšanās par divkosību politiskajās partijās ir tāda nūja ar diviem galiem.
Nupat vēl pusdienās par to parunāju ar vienu paziņu un secinājām, ka tas drīzāk laikam tomēr būtu uztverams kā solis pareizajā virzienā, salīdzinoši ar pagātni.
1/ "Primordiālā" situācija ir banānu republikas tips, kurā visi zog diezgan atklāti un neviens par to īpaši nekautrējās.
2/ Solis uz augšu ir deklarēt, ka zagt ir slikti. Bet daudzi joprojām gan zog, arī starp tiem, kas deklarē ideālus.
3/ Nu un tad nākošais ir tas, ka zagšana jau tiek uzskatīta par pietiekami nelāgu lietu un zagļi pietiekami bieži tiek reāli sodīti.
4/ Un tad nākošā paaudze, kuru laikam jau labu laiku atpakaļ ir sasniegušas vairākas tā sauktās Rietumzemes, ka pieķertos zagļus gana bieži izstumj no sabiedrības un viņiem neviens īsti roku nesniedz.
Bet tāda divkosība tiešām vairāk ir varbūt vispārējas tiekšanās uz ideālāku situāciju daļa, jo skaidrs, ka ideāliem reti kurš atbilst, bet ir svarīgi, lai būtu saprotams, kāda uzvedība ir atbalstāma un kāda nē.
20. Sep 2011 @ 14:11
|
| » Funk |
|---|
 Mani neizbrīna, ja cilvēki nesaprot, par ko (un vai vispār) balsot. Kā jau pirms laikam iepriekšējām vai aiziepriekšējām vēlēšanām norādīja, ja nemaldos, unpy — reti kurš kaut ko zina par kādas partijas darbību vairāk kā no Masu Saziņas L., nerunājot nemaz par to, ka būtu vispār centušies noskaidrot. Bet, jā, mani izbrīna, ja viņi agrāk to ir skaidri zinājuši.
5. Sep 2011 @ 13:03
|
| » zociālisma uzvara katrā atsevišķi ņemtā sētā |
|---|
šodien ar zināmu interesi iepētīju ZZS reklāmu "Dienā". Palags pa visu lappusi мелким шрифтом. Interesanti, ka kārtējo reizi saka par to, ka pārdalīs kaut kādus tur nespecificētus miļjōnus. Un IZM ministrs Broks lielās ar to, ka ir ieguldīti miļjōni X profesjonālās izglītības attīstībā, un ka palielināšot pēdagōgu apdrošināšanas (vai kā tamlīdzīga) iemaksas.
Ne vārda par to, no kurienes šos miļjōnus raus, ne vārda par to, cik lietderīgi ir izsaimniekoti ieguldītie X, ne vārda par to, ka izglītības sistēmu nu jau ir spiesti apšaubīt teju katru dienu pat ar šo jomu nesaistīti cilvēki, un ka šī situācija ir radusies izglītībai gadu desmitus esot ZZS paspārnē.
31. Aug 2011 @ 13:59
|
| » Mind the gap |
|---|
Sāku rakstīt atbildi kautskis, tad nolēmu tomēr ielikt pie sevis.
Rekur, atlasot datus gapmainderī: http://www.bit.ly/qAnGzv varam secināt, ka notiek interesanta lieta. Atlasīju attīstītās valstis, kurām patlaban uz 2009. gadu ir augsts IKP un vienlaikus salīdzinoši lielākā dzimstība. No Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas atlasīju Saudi Arābiju un Gabonu, kurām kopējais IKP uz iedzīvotāju ir ļoti augsts, lai arī jāņem vērā, ka no bērnu skaita viedokļa tam varētu nebūt lielas nozīmes, jo šis IKP ir koncentrēts pāris cilvēku roķelēs. Nu un vēl pieliku Igauniju un Latviju, kontekstam.
Grafikā redzam IKP (adjusted) pret vidējo bērnu skaitu uz sievieti.
Virziens pa kreisi-un-uz augšu vienlaicīgi nozīmētu IKP pieaugumu ar vienlaicīgu bērnu skaita uz sievieti samazināšanos, kas tad arī ir klasiskā ideja, ekspluatēta kautska ierakstā.
Realitātē šādai idejai atbilst Indija, Izraēla un Turcija, visām ir IKP pieaugums ar bērnu skaita samazinājumu, taču Izraēlai bērnu skaits ir gandrīz tāds pats un IKP audzis no $17K uz personu uz $25K, savukārt Indijai bērnu skaits un IKP abi mainījušies proporcionāli līdzīgāk viens otram (jāņem gan vērā, ka grafika asis ir atliktas logaritmiski).
Saudi Arābijai un Gabonai abām ir bijis bērnu skaita samazinājums neatkarīgi no tā, ka IKP pa lielam stāvējis uz vietas, tiesa gan šis samazinājums pa lielam ir joprojām virs nācijas pieauguma līmeņa.
Francijai reāli ir bijis bērnu skaita neliels pieaugums praktiski visā desmitgadē, neatkarīgi no IKP kāpuma vai krituma.
Taču ASV, Kanādai, Islandei, Jaunzēlandei, Latvijai un Igaunijai bērnu skaits uz sievieti saistībā ar IKP augumu izskatās pēc burta "C", kas vilkts no apakšējās daļas sākot. Proti, sākumā, augot IKP, bērnu skaits uz sievieti samazinās, un tad kādā brīdī (Latvija un Igaunijai ap 2000. gadu, Kanādai un Islandei ap 2003.) sāk paaugstināties, un tad arī turpmākais IKP samazinājums nenoved pie bērnu skaita uz sievieti samazinājuma.
Par to, vai no tā var izdarīt kādus secinājumus, labprāt izdiskutēšu komentāros, taču man šķiet, ka no šīs demonstrācijas var redzēt, ka bagātības kāpumi un kritumi nav tieši saistīti ar dzimstību, vismaz ne lineārā atkarībā noteikti nē.
24. Aug 2011 @ 13:15
|
| » on the perceived differences of perception |
|---|
| Pakalpojums |
Vidējā cena LVL 1996.gads |
Vidējā cena LVL 2011.gads |
| Siltumenerģija (1 MWh) |
18.88 |
34.01 |
| Elektrība (100 Kwh) |
3.10 |
10.70 |
| 95 markas benzīns (1 litrs) |
0.25 |
0.90 |
28. Jul 2011 @ 14:39
|
| » Pēdējās naglas |
|---|
salon.com atzīmē, ka amīšu strādniekiem klājas jo sliktāk, neskatoties uz to, ka nodokļi ir zemi un korporācijas reportē lielu peļņu; par ko šujās pat Wall Steet Journal:
Piedāvājuma ekonomikas (supply-side economics) teorija mums stāsta, ka ja jūs samaziniet nodokļus bagātajiem un korporācijām, jaunizceptie titāni paņems savu ražu un to reinvestēs, radot darbavietas un palielinot ekonomiskās izaugsmes ātrumu, līdz ar to elites labumi "nopilēs" līdz pat strādnieku līmenim. Kopš Ronalds Reigans pirmoreiz izmēģināja ieviest piedāvājuma ekonomiku, radot pastāvīga valsts deficīta un augošas ienākumu nevienlīdzības ēru, ir kļuvis arvien grūtāk nopietni piesaukt nopilēšanu. Bet nu jau ir pavisam traki.
7. Jul 2011 @ 18:26
|
|
|
