Valsts un bailes | 14. Dec 2011 @ 14:54 |
---|
Kaislības sita kārtējo vilni, bet rezultātā tomēr izdzēsās nebūt ne vilnis. Sausais atlikums manā izpratnē tomēr ir tāds, ka vairākiem no mums (kuru domas varētu sakrist ar lielas sabiedrības daļas domām) ir sajūta, ka valsts ir kaut kas svešs: kaut kāds deus ex machina, kas kaut kur tur ārā (blakus patiesībai) kaut ko savā nodabā pidžina un ik pa brīdim iekrauj mūsu katra privātajā un kārtīgajā aplociņā kūpošu buļļa atlikumu krāvumu. Un, protams, ir arī gluži saprotami argumenti, kāpēc tā šķiet. Bet, ziniet, man tomēr arī šķiet, ka cēlonis šādai sajūtai ir varbūt tomēr kaut kā saistīts ar vienādības zīmi nepareizajā vietā. Realitātē, protams, neapšaubāmi un pilnīgi viennozīmīgi, ja rodas slānis ar cilvēkiem, kas — varbūt gluži objektīvi, varbūt nejaušības rezultātā,— bet nonāk pie kaut kādu pogu spaidīšanas, viņiem vienmēr būs kārdinājums mainīt turpmāko notikumu gaitu, lai viņi pie šīm pogām turpinātu palikt, neskatoties ne uz ko. Norādes uz to mēs varam spilgti redzēt tikpat labi akadēmiskajā vidē kā banku un citu uzņemēju lobijā, daudz kur. Un neapšaubāmi arī valsts pārvaldē. Bet tur jau ir tā lieta, ka valsts ierēdnis nav valsts; tā ir peška, kura pēc savas būtības ir mūsu — iedzīvotāju — masas izspļauta noteiktā vietā un noteiktā laikā valsts aparātā(kas arī nav valsts). Un ja mēs pieņemam šo tēzi, tad skaidrs, ka nav jācīnās ar valsti. Nav pat jācīnās arī pašam ar sevi. Varētu likties, kas gan tur tāds — būtība jau tā pati, bet es atvainojos — būtība nav gan tā pati. Ja tu ienīsti valsti, tev nekas cits neatliek kā nošauties (vai emigrēt, kas psiholoģiski šo iemeslu dēļ nav īpaši savādāk). Vai arī nolīst — vienam vai ar ģimeni — klusi sava aplociņa stūrītī un bubināt savā nodabā par ļauno likteni, izvairoties no ik jauniem buļļpienesumiem. Kurpretī, ja tu palūkojies un vari pateikt: "Excuse me, is this my glass?! I don't think so, my glass was fuller, and it was a bigger glass!" attiecībā uz valsti, tad arī ir vispār principiāli iespējams panākt, ka tās peškas, kuras ir nonākušas konkrētās vietās, spēj realizēt tādas valsts ideju, kādai tai, tavuprāt, jābūt. Savā ziņā, neskatoties uz profanāciju, to tomēr ik pa brīdim cenšās darīt, lai vai cik angažēti, bet tomēr mēdiji. No šī viedokļa man arī šķiet, lai mani atvaino veterāni, bet tomēr, neskatoties uz bezmaksas desu, PSRS ir atstājusi negantu mantojumu. Tajā, ka valsts un tās "aparāts" by default, jebkurā saskarē ar to un bieži pat pirms tās,tiek uztverts kā kaut kāds svešķermenis. Mana valsts it kā nav no manas miesas nākusi, bet gan augonis no rajkoma. Mana policija nav mana policija, bet gan abstraktas svešvaras pārstāve. Mana vide ir mans dzīvoklītis un mani radiņi laukos, bet visi pārējie ir svešķermeņi no Marsa, jo mūs nevieno nekas.
|
From: | divi_g |
Date: |
14. Decembris 2011 - 16:31 |
|
|
|
(Link) |
|
+
|
From: | oblica |
Date: |
14. Decembris 2011 - 16:34 |
|
|
|
(Link) |
|
Piekrītu. :) + vēl pie PSRS mantojuma pieskaitu (tālāk uzsveru, ka subjektīvi) uzskatīt par normu paņemt darbā papīra paku (tā tak nav nekāda zagšana, mums tur papīrs kastēs stāv!), nospert skrepkas un, lai cik lielas prēmijas darba devējs uz Zsv iešķiebtu, uzskatīt, ka viņš ir vienas frontes pusē, bet darbiniekiem jāapvienojas otrā pusē un ik pa laikam jāvienojas kopīgā dziesmā par ļauno izdzinēju, kretīnu utt.
Nu, pēdējais, manuprāt, ir vispārcilvēciski, pat drīzāk sākuma attīstības stadijas kapitālismam raksturīgi. Un, jāsaka, dažkārt arī pelnīti, vai ne?
Bet jā, "iznešana" kā dzīves norma ir dzirdēta.
|
From: | mufs |
Date: |
14. Decembris 2011 - 16:46 |
|
|
|
(Link) |
|
jā,bet cilvēkiem,kas visu mūžu ir stiepuši mājās ir tādu,i savādāku papīru, kas darba laikā izpļāpājas "pa velti" pa telefonu.. es esmu mēģinājusi ko teikt, bet viņiem tas ir tik pašsaprotami un tas tiešām ir jautājums,kurā grūti atrast kādu,kam pirmajam mest akmeni,jo, ja aizdomājas,tad kurš maz ir bez grēka.
piemēram es. šobrīd tā vietā lai darītu darbu,ko negribas, lienu jautājumos,kuri atrisināsies vai neatrisināsies arī bez manas līdzdalības.
lai gan dženeralī es ļoti atbalstu to,ka katram jāsāk pašam ar sevi, savu rīcību un savu attieksmi un es dažādos jautājumos paužot šo savu viedokli esmu saskārusies ar tādu nesapratnes mūri un iebildumiem par toleranci un katra indivīda tiesībām uz brīvu izvēli, blabla... oi, šitā man sāpīga tēma. bet tas,ko es gribēju teikt,ktas nav tikai psrs mantojums,tas ir kautkāds hibrīds, ar kuru sirgst arī liela daļa krietni jaunāku personu.
nu, tur, jāsaka, valsts iestādēm ļoti palīdz budžeta griešana.
tagad, kad par telefonu ir jāmaksā tik, cik jāmaksā, un par papīru arī, valsts iestāžu vadītājiem ir daudz lielāka motivācija šurīt savus padotos, lai tie nekamptu pa labi un pa kreisi. jo naudu jau vairāk papīram neviens vairs nedos.
|
From: | mufs |
Date: |
14. Decembris 2011 - 17:13 |
|
|
|
(Link) |
|
es gan nerunāju tikai par iestādēm, bet vispārīgi. bet ja par iestādēm, tad kautkā nezkāpēc man tomēr liekas,ka vienā daļā iestāžu vadītāji ir pārāk aizņemti paši shēmojot savus kampienus,lai sekotu tam,ko sīkie gariņi kampj.
tas ir subjektīvs viedoklis, veidojies no redzētā un dzirdētā.
es neesmu novērojusi kampšanas samazināšanos, bet ļoti ceru,ka manas acis nerāda pareizi.
es ļoti priecātos,ja uzzinātu ,ka ir vietas,kur notiek savādāk.
nezinu, par kurām iestādēm tu runā.
visi stāsta par kampējiem un kampšanu, bet kad palūdz kaut ko precīzāku, tad izrādās, ka nekas tuvāks par "viena tante teica" nav.
būtu dīvaini, ja kreisās lietas nenotiktu, bet principā nedomāju, ka tā ir masveida parādība.
par pašvaldībām man nav ne jausmas.
|
From: | mufs |
Date: |
14. Decembris 2011 - 20:03 |
|
|
|
(Link) |
|
tas nav viena tante teica, bet Tu taču saproti, ka tas arī nav kautkas,ko es te varu izplt
bet man ir pietiekami informācijas pašai priekš sevis,lai es savā dumajā galvā nespētu iedomāties,kā to var lauzt...
|
From: | pzrk |
Date: |
14. Decembris 2011 - 22:14 |
|
|
|
(Link) |
|
Kāds man pazīstams cilvēks tiek tiesāts par shēmošanu un valsts naudas izzagšanu lielos apmēros (nu, nav runa par vienu vai divām papīra pakām). No vienas puses, ticu viņa teiktajam, ka viņš to nav darījis, no otras puses, no tā top skaidrs, ka tāda shēma pastāv un, iespējams, tikusi pielietota citos gadījumos, lai izkrāptu valsts naudu.
Shēmas noteikti kaut kādas pastāv un noteikti ir cilvēki, kas kaut kādas pielieto. Dažus no viņiem tiesā, daži droši vien izskatās balti un pūkaini. Droši vien, ka daži atrod grēkāžus. Jautājums jau mans bija par masveidīgumu, jo parasti šos jēdzienus pielieto pēc principa "valsts pārvalde sūkā, jo arī tur ir zagļi". Tas aptuveni izklausās pēc tā, ka "Pļavnieku iedzīvotāji sūkā, jo starp viņiem ir urlas".
|
From: | kini |
Date: |
14. Decembris 2011 - 16:45 |
|
|
|
(Link) |
|
Gan jau ka tā ir [par PSRS mantojumu nemācēšu spriest ;], bet šis viss man īsti neiet kopā ar bieži skandināto, ka mums ir ļoti liels birokrātiskais aparāts. Iemesls - ja tu pats vai tev kāds tuvs, pazīstams cilvēks tur strādā, man šķiet, nedaudz sāc saprast, kā tur viss notiek un ka tur tie paši cilvēki ar tādām pašām problēmām vien ir. Tātad laikam jau daudzi cilvēki nav redzējuši 'valsti no otras puses' un nesaprot ne kas tas ir, ne kā tur lietas notiek, līdz ar to nav nekā cita ar ko to identificēt kā vien avīžu slejās esošajiem tēliem, kas reizēm nav tie patīkamākie un aiziet 'ļauno bubuļu' kategorijā.,
Jā, es piekrītu, bet jautājums jau nav pat par to.
Jautājums ir par to, ka nevis tu dusmojies uz abstraktu valsti vai konrkētu valsts prezidentu par visām pārestībām, ko jūties saņēmis no dažādiem pensijas vecuma (un ne tikai) ierēdnīšiem, bet ka tu pasaki viņiem: Sorry, veči, tas, ko jūs man sakāt, MANĀ VALSTĪ NEDRĪKST TĀ BŪT. Un attiecīgi kooperējies ar citiem, lai panāktu, ka tā tiešām tālāk nav.
Jo kur jau sāls -- vispirms ir jābūt sajūtai un idejai par to, kādai valstij IR jābūt. Kaut vai sajūtu līmenī, lai tu pats varētu salīdzināt -- kā ir un kā jābūt.
|
From: | kini |
Date: |
14. Decembris 2011 - 17:02 |
|
|
|
(Link) |
|
Lielai daļai tādas sajūtas nav un diez vai būs, bet tai, kura ir, tā ir, khm, kkāds ideālisma un marazma apkopojums... kas aplauztos pie pirmajiem loģiskajiem jautājumiem, kā tad tas un tas dzīvē notiksies. Un liekas, ka tas vidējais 'es', no kā tā sajūta varētu nākt, arī ir tiik ļoti dažāds, bet nav kopējās masas, kurai tas būtu aptuveni līdzīgs.
Nu, pati no sevis šī sajūta nerodās. Un tā var rasties tikai tad, ja par to runā. Iespējams, jārada priekšstats jau skolas laikā. PSRS laikos bija pat tāds "Padomju valsts un tiesību pamatu" priekšmets, ja kas -- nezinu, vai tāds ir tagad.
Papildus, to visu var pastiprināt kā kampaņu kopā ar kādiem oligarhu kapusvētkiem, vai ko tādu; lai apziņā iegulstas.
Bet īstenībā par realitāti ir tā, ka, ja nekļūdos, tad ir psiholoģiski pētījumi, ka lielai daļai cilvēku tomēr ir arī kaut kāda iekšējā mēra un taisnīguma izjūta (spēļu teorijas pētījumi to daļēji apstiprina, ja pareizi atceros). Nav tā, ka, kad lieta nonāk līdz reālai spriešanai par to, kā būt, visi uzreiz grib visu un par velti.
From: | unpy |
Date: |
14. Decembris 2011 - 17:13 |
|
|
|
(Link) |
|
Mīnuss ir tas, ka nestrādā šis "ja ikkatrs zemē sētu vienu graudu veselu". Tam ir savi, visai pragmatiski iemesli visos līmeņos. Par valsti viebjos nevis tālab, ka "visi ierēdņi/valsts kalpotāji ir blēdīgi kretīni", bet tālab, ka valsts pārvaldes vadība ir nekompetenta labākajā gadījumā un savtīga sliktākajā, kam atkal ir savi, elementāri un racionāli pamatojami iemesli, kurus nekādā veidā nevar labot tādejādi, ka katrs "labi darīs savu darbu", jo lielajam vairumam cilvēku "labi padarīts darbs" ir saņemt ilgtermiņā algu par citu cilvēku rīkojumu izpildīšanu, lai uzturētu sevi un ģimeni, nevis mēģināt sistēmu salauzt "no apakšas".
Man šķiet, ka mēs runājam tomēr par dažādām lietām.
From: | unpy |
Date: |
14. Decembris 2011 - 18:51 |
|
|
|
(Link) |
|
Pilnīgi iespējams. Ja nav grūti, vari precizēt kaut vai pavisam īsi, formā "es runāju par..., kamēr tu runā par..."?
Lūdzu.
Es runāju par to, ka lai vispār būtu iespējams runāt par kaut kādām valsts lietām un šajā virzienā domāt, vai un kas ir darāms, ir savā apziņā jābūt kaut kādai nojausmai, kas ir "valsts" un kas ir "valsts aparāts/birokrātija/valdība/etc", un ar ko šīs lietas (pie tam būtiski) atšķirās.
Tu man saki, ka tas nestrādā, jo valsts pārvaldes vadība ir nekompetenta un nez kāpēc piemini "labi padarītu darbu".
Es īsti neredzu konekciju. Varu šo to iedomāties, bet gribētos tomēr nenodarboties ar minēšanu.
From: | unpy |
Date: |
14. Decembris 2011 - 19:15 |
|
|
|
(Link) |
|
Acīmredzot, nepareizi sapratu tēzi "Kurpretī, ja tu palūkojies un vari pateikt: "Excuse me, is this my glass?! I don't think so, my glass was fuller, and it was a bigger glass!" attiecībā uz valsti, tad arī ir vispār principiāli iespējams panākt, ka tās peškas, kuras ir nonākušas konkrētās vietās, spēj realizēt tādas valsts ideju, kādai tai, tavuprāt, jābūt."
|
|