Pilnmēness nogurdinātie - Valsts un bailes

From: begemots Date: 14. Decembris 2011 - 16:59 (Link)

Jā, es piekrītu, bet jautājums jau nav pat par to.

Jautājums ir par to, ka nevis tu dusmojies uz abstraktu valsti vai konrkētu valsts prezidentu par visām pārestībām, ko jūties saņēmis no dažādiem pensijas vecuma (un ne tikai) ierēdnīšiem, bet ka tu pasaki viņiem: Sorry, veči, tas, ko jūs man sakāt, MANĀ VALSTĪ NEDRĪKST TĀ BŪT. Un attiecīgi kooperējies ar citiem, lai panāktu, ka tā tiešām tālāk nav.

Jo kur jau sāls -- vispirms ir jābūt sajūtai un idejai par to, kādai valstij IR jābūt. Kaut vai sajūtu līmenī, lai tu pats varētu salīdzināt -- kā ir un kā jābūt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: kini Date: 14. Decembris 2011 - 17:02 (Link)

Lielai daļai tādas sajūtas nav un diez vai būs, bet tai, kura ir, tā ir, khm, kkāds ideālisma un marazma apkopojums... kas aplauztos pie pirmajiem loģiskajiem jautājumiem, kā tad tas un tas dzīvē notiksies.
Un liekas, ka tas vidējais 'es', no kā tā sajūta varētu nākt, arī ir tiik ļoti dažāds, bet nav kopējās masas, kurai tas būtu aptuveni līdzīgs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: begemots Date: 14. Decembris 2011 - 17:05 (Link)

Nu, pati no sevis šī sajūta nerodās. Un tā var rasties tikai tad, ja par to runā. Iespējams, jārada priekšstats jau skolas laikā. PSRS laikos bija pat tāds "Padomju valsts un tiesību pamatu" priekšmets, ja kas -- nezinu, vai tāds ir tagad.

Papildus, to visu var pastiprināt kā kampaņu kopā ar kādiem oligarhu kapusvētkiem, vai ko tādu; lai apziņā iegulstas.

Bet īstenībā par realitāti ir tā, ka, ja nekļūdos, tad ir psiholoģiski pētījumi, ka lielai daļai cilvēku tomēr ir arī kaut kāda iekšējā mēra un taisnīguma izjūta (spēļu teorijas pētījumi to daļēji apstiprina, ja pareizi atceros). Nav tā, ka, kad lieta nonāk līdz reālai spriešanai par to, kā būt, visi uzreiz grib visu un par velti.

(Reply to this) (Parent)