 a kefīriņu negribēji? | 4. Jan 2011 @ 13:14  |
|---|
Vakar internātos paklausījos kādu sarunu par bagātībām, kur kāds (šķiet, UK) džeks sūrojās par to, ka ir nabadzīgs un sieva ar nāk no nabadzīgas ģimenes un viņam neesot darba, un dators esot vecs un lēns par 150 mārciņām pirkts, un tas tik disgusting, ka ir tik daudz fat un lazy cilvēku ar naudu.
Tai pat laikā pirms brīža vēl viš izmeta, ka viss būtu labi, bet, lūk, hipokredīts viņu dzenot kapā, nepatīkami esot nomaksāt.
Norādi par to, ka viņš tāpat ir pasaules bagātāko cilvēku 10% (tāpat kā, manuprāt, arī lielāka daļa Latvijas iedzīvotāju), viņš uztvēra kā izsmieklu, toties proponēja, ka, lūk, kāpēc nevarētu skolās mācīt, ka nevajag orientēties uz naudas raušanu un kāpēc sabiedrība nevarētu būt kā Startrekā, kur kāreiz viss esot dikti skaisti.
Bet britu sociālkomūnistiskajai patērētājsabiedrības vervelēšanai punktu pielika cits džeks, kurš par atbildi uz visu šo vienbrīd izmeta:
You know, even if we could divide all the world's money so that everybody has the same amount, I bet in a year's time everybody would be where they were before.
|
Debt is the problem. The interesting kernel of this debate is to analyse how easy it is for a class/group to create debt (money is created as debt) and then live off this debt. The transference of this debt on to other sections of society needs to be carefully analysed (and yes exposed). Something which, as you know, I don't see happening here in Latvia.
I resisted an urge to have a potential debt given to me yesterday, when Stockmann called me to ask, if I wanted their Mastercard with bells and whistles. :)
Main problem with debt in WEU/EEU countries (I mean -- unlike poor parts of Africa, etc.) is that debt is created unneccessarily and willingly by debtors themselves.
On an individual level I can partially agree, although I think it is important to bear in mind that as wages in these countries have risen in real terms for a long time now, it is credit that has fuelled the consumer drive. Well, not just 'consumer drive', but also for example, student loans. It is possible your trekky might be having that hang over his head - I don't know.
However, this is all largely superfluous I think, when we look at the billions and trillions of debt being placed on the shoulders of classes of people who did not willingly or consciously take this debt. This is, I think, the main issue here.
Where is the effing edit button? "wages HAVE NOT RISEN in real terms" apologies...
> when we look at the billions and trillions of debt being placed on the shoulders of classes of people who did not willingly or consciously take this debt. This is, I think, the main issue here.
Quite true.
Demagogs esat, batjuška. :) Man aizdomas, ka ja cilvēks jūtas sūdīgi, tad viņu maz parauj, ka kur citā pasaules malā kādam vēl sūdīgāk. Tb tos ļaudis, kurus 1949. gadā lopu vagonos veda uz Sibīriju, nez vai nomierinātu ziņa, ka pēc pusgadsimta lielai daļai Kambodžas iedzīvotāju viņu liktens šķistu apskaušanas vērts. ;)
Nu, bet cienītais, jūs taču pavisam par citu Maslova piramīdas līmeni runājat!
Es saprotu, ja cilvēkam eksistence ir apdraudēta, nav ko viņu čakarēt, bet, ja cilvēks sten par to, ka viņa piramīdas galiņš (un spriežot pēc visa viņam ir pilnas piramīdas iespējas -- grāb tikai un lieto!) ir apziests ar plānāku sviestiņu par citu, pie tam pats stundām sēž datorspēlēs kopā ar savu 8 gadīgo meitu... nu tad ko?
Es ne par līmeni, bet par pašu principu (protams, sakāpinot, lai saprotamāk). Tb arguments, ka kādam klājas vēl sūdīgāk, darbojas tikai tad, kad gribi citu pamācīt, nevis kad cits tevi pamāca. :)
Nu sūdīgi tas vīrelis jūtas, ka kāposta kudi mazāk, nekā visiem kaimiņiem. Bet jūgties 16h darbā, bet ģimeni redzēt tikai iemigušus - tb atteikties no daudz kā (aber iegūt ko var tikai atsakoties no kā cita), - nav spējīgs. Liela daļa ir tādu (noteikti arī es). Tā kā šāda stenēšana ir visai dabiska un ikdienišķa parādība, tb cilvēcei kā sugai raksturīga uzvedība.
Šai pukstā vairāk uztvēru (tb izlasījku to, ko tu nebūt nebiji domājis) principu pārmest citiem to, ko paši sevī uztveram kā normālu lietu un sašustu, ja citi mums to pārmestu. Tāpēc tos lopu vagonus pieminēju, kaut varēju minēt piezemētāku analoģiju, kad tai pašā PSRS cilvēks badu nemira, eksistence nekādi nebija apdraudēta, taču karjeru neveidoja, jo nebija partijā, taču pārverēt sevi un iestāties partijā, lai tiktu pie piramīdas iespējām - to nē, bet sēdēja un īdeja, ka dzīve neforša. Iespējams, ka kāds brits tai laikā par šo īdēšanu iesmīkņātu tieši tāpat kā tagad tu par konkrēto vīreli. Nu kaut kā tā.
Tak nieki tas viss.
Tieši tā arī ir, ka (ne)apmierinātību rada nevis reālais naudas daudzums, bet salīdzinājums ar kaimiņiem. Tas jau ir sen pierādīts psiholoģijas fakts, ka cilvēks drīzāk izvēlētos pelnīt $50,000 gadā, kur kolēģi pelna $40,000, nevis $70,000 algu, bet kolēģi $100,000.
Es izvēlos pelnīt $50'000 gadā, ja tas apmierina manas vajadzības; un mani neinteresē, cik pelna kolēģi. :)
Principā jau es piekrītu vispārējos vilcienos, bet tomēr jūsu apgalvojums (par to, ka pats sašustu) kaut kā mani zināmā mērā aiztiek vietās, jo kāreiz nevainoju savās trobelēs ne žīdmasonus, ne bagātniekus. Šad tad var redzēt, kas viņiem jādara, lai viņi būtu sarakstos, un tas man pa lielam derdz, līdz ar to arī miers dvēslē, kad salīdzinos ar citiem.
Piezemētākā analoģijā, tomēr atļaušos aizrādīt, vairs īsti nestrādā. Varbūt piekritīsi, ka pilnvērtīgi realizēt galveno un foršāko no piramīdas daļām -- galotni, proti, radošo sevī -- valstī ar oficiālu cenzūru bija sasodīti grūti?
Absolūti nebija grūti. Vajadzēja tikai pārvarēt savus aizspriedumus, atteikties no principiem, goda izpratnes, lai lietu verbālo ūdeni, iestātos partijā, uzstātos politinformācijās un visādi citādi demonstrētu lojalitāti - tādā veidā jebkurš varēja gan labu karjeru taisīt, gan pa pasauli brīvi braukāt. Tik viena lieta: jāpārvar sevi.
Nu un tam britam tieši tas pats princips: pārvarēt sevi un no kā atteikties.
Gan jau šis apzinās, ka varētu pelnīt 2-3x vairāk utt. Tikai jāstrādā vairāk, bērnu redzēs tikai guļam (jo pa tumsu nāks un tumsā uz darbu ies), jāatsakās no hobijiem, pierastā dzīvesveida. Bet cilvēks (kas visnotaļ saprotami) vēlas dzīvot labāk, nemainot savu dzīvi un neatsakoties no tā, kas sagādā prieku. Brits to var atļauties - kā nekā Britu impērija gadus 400 bez maksas smēla visas pasaules resursus un ir solīdu drošības spilvenu sagādājusi, kas pats sevi atražo.
Bāleliņi var lepni vīpsnāt par britu, taču tik un tā būs un paliks tikai vieni no tiem nēģeriem, kuriem pateicoties impērijas mantinieks var skumji dzīvot no mūža pabalsta, kas lielākajai daļai dievzemītes iedzīvotāju būtu lieliska alga par augsti profesionālu darbu. :)
Tavi dati ir novecojuši. Latvija nav 10% bagātāko sarakstā, šobrīd tā apmēram būtu pa vidu pasaules iedzīvotāju ienākumu līmenī.
Ceru, ka man nebūs jāstāsta, kas ir tāda lieta, kā pirktspējas paritāte?
IMF: 60 no 182, WB: 42 no 162, CIA: 61 no 194 - tie varbūt nav pasaules top 10%, bet teikt, ka tikai "drusku virs vidējā", jau nu arī būtu tā kā daudz par daudz pieticīgi.
Dooh! Valstu skaits neko nenozīmē, jo iedzīvotāju skaits (gan bagātās, gan nabadzīgās) tajās ir ļoti atšķirīgs. Jāskatās pēc pasaules vidējā iedzīvotāja ienākumiem.
Ideāli - Ķīna un Indija ir zem mums.
Bet Ķīna ir apsteigusi Ukrainu. Arī Latvijas PPP tagad ir zemāks nekā treknajos gados, kad tas bija kaut kur pie $18,000. Atliek tikai aprēķināt, pēc cik gadiem Ķīna apsteigs Latviju ;)
Tas viss ir labi un pareizi, taču saruna sākās par situāciju šobrīd. Nenovirzīsimies no tēmas :)
Nu, runājot par Ķīnu, neesmu vēl gluži drošs, cik es uzticos šīs konkrētās valsts uz āru pieejamajai statistikai.
Padomju savienība uz āru (un arī uz iekšu) meloja tikmēr, kamēr neviens vairs viņiem neticēja. Ķīnai (tā ar nezinātāja aci skatoties) varētu būt šai ziņā labāk, bet domāju, ka arī ir liela vēlme spodrināt spalvas, kā jau totalitāri orientētai valstij, kurai sev jāpierāda, ka pie viņiem viss forši.
Nav jau Ķīna vairs apjozta ar nekāda mūri. Uz turieni brauc ļoti daudz ārzemju tūristu un uzņēmēju, un nav nemaz tik grūti aptuveni redzēt, kas tur īsti notiek. Nav īsti pamata neticēt. PSRS ne tik daudz meloja, kā vairāk atlasīja patīkamos faktus un noklusēja nepatīkamos, tā radot sagrozītu iespaidu.
Bet katra valsts un pat katrs atsevišķs cilvēks tā dara. Ja mēs uzzinām, ka, piemēram, ASV slepkavības ir vairākas reizes augstākā līmenī nekā vidēji Eiropā (vienā līmenī ar Latviju, bet mēs jau zinām, ka pie mums ir bardaks), tad automātiski uzskatām, ka šis fakts ir nebūtisks, jo ASV taču ir demokrātijas un brīvības citadele un slepkavību skaits ir tikai nebūtiska atšķirība nevis apliecinājums tam, ka šī sabiedrība ir vairāk tendēta uz vardarbību. Jā Ķīnā ir lielāka iespēja, ka tevi ieliks cietumā par politiskiem uzskatiem, bet ASV ir vēl lielāka iespēja, ka tevi tāpat vien nogalinās kāds cits pilsonis.
Man daudz interesantāks šķiet salīdzinājums ar
Krievija – $15,807
Baltkrievija – $13,864
Ukraina – $6,665
Kas būs par lielu sarūgtinājumu Baķkas un Putina kritiķiem. Savukārt Ukraina pēc Oranžās revolūcijas ir gājusi tikai uz leju. :(
Interesanti - tikai man ir jautajums: cipari ir "average or median"? (nezinu, kaa sho teikt latviski - piedod)
aah vari mieriigi ignoreet to jautaajumu - korektaak buutu uzprasiit, kaa shi GDP tiek daliits starp iedzivotajiem. Bet shis ir retorisks jautaajums.
Patiesībā ļoti labs jautājums, jo nav jau tāda cilvēka Latvijā, kurš saņemtu tieši $14,330. Jāskatās, kāds ir ienākumu sadalījums arī pašā valstī. Ja nu ir neliels skaits, kas bauda labumus par >$100,000, bet daudz vairāk tādu, kam tas ir <$10,000. Jāskatās GINI indekss vai kas tamlīdzīgs. http://en.wikipedia.org/wiki/Gini_coefficientUn izskatās, ka Latvijā ir lielāka nevienlīdzība nekā Eiropā, bet mazāka nekā ASV vai Krievijā.
Paldies par linku - nebiju dzirdeejis par sho GINI indeksu. Noteikti palasiishu.
Un tas, ka Latvija ir apmēram vienādā līmenī ar Indiju, patiesībā biedē. Esmu redzējis diezgan daudz Indijas un tā ir valsts no totālas nabadzības (cilvēku masas, kas guļ uz ielas) līdz apjomīgam pārticīgam vidusslānim un īsteniem bagātniekiem. Tātad ļoti kontrastaina zeme. Domāju, ka Latvijā ir tikpat krasas atšķirības iedzīvotāju labklājības līmenī, bet tā nav tik uzskatāma kā Indijā, tāpēc šīs dažādas iedzīvotāju grupas cita citu lāgā nesaprot.
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
