Pilnmēness nogurdinātie - a kefīriņu negribēji?

From: indulgence Date: 4. Janvāris 2011 - 14:55 (Link)

Es ne par līmeni, bet par pašu principu (protams, sakāpinot, lai saprotamāk). Tb arguments, ka kādam klājas vēl sūdīgāk, darbojas tikai tad, kad gribi citu pamācīt, nevis kad cits tevi pamāca. :)

Nu sūdīgi tas vīrelis jūtas, ka kāposta kudi mazāk, nekā visiem kaimiņiem. Bet jūgties 16h darbā, bet ģimeni redzēt tikai iemigušus - tb atteikties no daudz kā (aber iegūt ko var tikai atsakoties no kā cita), - nav spējīgs. Liela daļa ir tādu (noteikti arī es). Tā kā šāda stenēšana ir visai dabiska un ikdienišķa parādība, tb cilvēcei kā sugai raksturīga uzvedība.

Šai pukstā vairāk uztvēru (tb izlasījku to, ko tu nebūt nebiji domājis) principu pārmest citiem to, ko paši sevī uztveram kā normālu lietu un sašustu, ja citi mums to pārmestu. Tāpēc tos lopu vagonus pieminēju, kaut varēju minēt piezemētāku analoģiju, kad tai pašā PSRS cilvēks badu nemira, eksistence nekādi nebija apdraudēta, taču karjeru neveidoja, jo nebija partijā, taču pārverēt sevi un iestāties partijā, lai tiktu pie piramīdas iespējām - to nē, bet sēdēja un īdeja, ka dzīve neforša. Iespējams, ka kāds brits tai laikā par šo īdēšanu iesmīkņātu tieši tāpat kā tagad tu par konkrēto vīreli. Nu kaut kā tā.

Tak nieki tas viss.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: karuna Date: 4. Janvāris 2011 - 15:53 (Link)

Tieši tā arī ir, ka (ne)apmierinātību rada nevis reālais naudas daudzums, bet salīdzinājums ar kaimiņiem. Tas jau ir sen pierādīts psiholoģijas fakts, ka cilvēks drīzāk izvēlētos pelnīt $50,000 gadā, kur kolēģi pelna $40,000, nevis $70,000 algu, bet kolēģi $100,000.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: begemots Date: 4. Janvāris 2011 - 17:19 (Link)

Es izvēlos pelnīt $50'000 gadā, ja tas apmierina manas vajadzības; un mani neinteresē, cik pelna kolēģi. :)

(Reply to this) (Parent)

From: begemots Date: 4. Janvāris 2011 - 17:18 (Link)

Principā jau es piekrītu vispārējos vilcienos, bet tomēr jūsu apgalvojums (par to, ka pats sašustu) kaut kā mani zināmā mērā aiztiek vietās, jo kāreiz nevainoju savās trobelēs ne žīdmasonus, ne bagātniekus. Šad tad var redzēt, kas viņiem jādara, lai viņi būtu sarakstos, un tas man pa lielam derdz, līdz ar to arī miers dvēslē, kad salīdzinos ar citiem.

Piezemētākā analoģijā, tomēr atļaušos aizrādīt, vairs īsti nestrādā. Varbūt piekritīsi, ka pilnvērtīgi realizēt galveno un foršāko no piramīdas daļām -- galotni, proti, radošo sevī -- valstī ar oficiālu cenzūru bija sasodīti grūti?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: indulgence Date: 4. Janvāris 2011 - 21:59 (Link)

Absolūti nebija grūti. Vajadzēja tikai pārvarēt savus aizspriedumus, atteikties no principiem, goda izpratnes, lai lietu verbālo ūdeni, iestātos partijā, uzstātos politinformācijās un visādi citādi demonstrētu lojalitāti - tādā veidā jebkurš varēja gan labu karjeru taisīt, gan pa pasauli brīvi braukāt. Tik viena lieta: jāpārvar sevi.

Nu un tam britam tieši tas pats princips: pārvarēt sevi un no kā atteikties.
Gan jau šis apzinās, ka varētu pelnīt 2-3x vairāk utt. Tikai jāstrādā vairāk, bērnu redzēs tikai guļam (jo pa tumsu nāks un tumsā uz darbu ies), jāatsakās no hobijiem, pierastā dzīvesveida. Bet cilvēks (kas visnotaļ saprotami) vēlas dzīvot labāk, nemainot savu dzīvi un neatsakoties no tā, kas sagādā prieku. Brits to var atļauties - kā nekā Britu impērija gadus 400 bez maksas smēla visas pasaules resursus un ir solīdu drošības spilvenu sagādājusi, kas pats sevi atražo.

Bāleliņi var lepni vīpsnāt par britu, taču tik un tā būs un paliks tikai vieni no tiem nēģeriem, kuriem pateicoties impērijas mantinieks var skumji dzīvot no mūža pabalsta, kas lielākajai daļai dievzemītes iedzīvotāju būtu lieliska alga par augsti profesionālu darbu. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: begemots Date: 5. Janvāris 2011 - 10:32 (Link)

labs! :)

(Reply to this) (Parent)