|
Es ne par līmeni, bet par pašu principu (protams, sakāpinot, lai saprotamāk). Tb arguments, ka kādam klājas vēl sūdīgāk, darbojas tikai tad, kad gribi citu pamācīt, nevis kad cits tevi pamāca. :)
Nu sūdīgi tas vīrelis jūtas, ka kāposta kudi mazāk, nekā visiem kaimiņiem. Bet jūgties 16h darbā, bet ģimeni redzēt tikai iemigušus - tb atteikties no daudz kā (aber iegūt ko var tikai atsakoties no kā cita), - nav spējīgs. Liela daļa ir tādu (noteikti arī es). Tā kā šāda stenēšana ir visai dabiska un ikdienišķa parādība, tb cilvēcei kā sugai raksturīga uzvedība.
Šai pukstā vairāk uztvēru (tb izlasījku to, ko tu nebūt nebiji domājis) principu pārmest citiem to, ko paši sevī uztveram kā normālu lietu un sašustu, ja citi mums to pārmestu. Tāpēc tos lopu vagonus pieminēju, kaut varēju minēt piezemētāku analoģiju, kad tai pašā PSRS cilvēks badu nemira, eksistence nekādi nebija apdraudēta, taču karjeru neveidoja, jo nebija partijā, taču pārverēt sevi un iestāties partijā, lai tiktu pie piramīdas iespējām - to nē, bet sēdēja un īdeja, ka dzīve neforša. Iespējams, ka kāds brits tai laikā par šo īdēšanu iesmīkņātu tieši tāpat kā tagad tu par konkrēto vīreli. Nu kaut kā tā.
Tak nieki tas viss.
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}